Vai mēs esam gatavi klimata pārmaiņām?

Mainīt valodu
Article Publicēts 12.10.2015 Pēdējās izmaiņas 03.06.2016 01:11
Klimata pārmaiņas dažādi ietekmē mūsu veselību, ekosistēmas un ekonomiku. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Ja netiks domāts, kā to novērst, cena par veselības pasliktināšanos, negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, bojātu īpašumu un infrastruktūru var būt ļoti augsta. Lai sagatavotos klimata pārmaiņām, visā Eiropā jau tiek realizēti daudzi pielāgošanās projekti.

 Image © Billy Horan, Environment & Me/EEA

2014. gads visā Eiropā paliks atmiņā ar notikumiem, ko izraisīja ekstremālie laikapstākļi. Dienvidaustrumu Eiropu 2014. gada maijā sasniedza zema spiediena ciklons, izraisot plašus plūdus un 2000 zemes nogruvumu visā Balkānu reģionā. Tad 2014. gada jūnija sākumā Ziemeļeiropu sasniedza vairākas spēcīgas lietusgāzes. No 2014. gada jūlija Eiropu skāra cita problēma — karstums. Austrumeiropa un Apvienotā Karaliste pieredzēja karstuma viļņus.

Ekstremāli laikapstākļi, kā arī pakāpeniskas klimata pārmaiņas, piemēram, jūras līmeņa celšanās un okeānu sasilšana, būs arī turpmāk. Patiesībā ir gaidāms, ka nākotnē šie procesi kļūs biežāki un intensīvāki. Arī tad, ja visas valstis šodien krasi samazinātu savas siltumnīcefekta gāzu emisijas, līdz šim atmosfērā izmestās siltumnīcefekta gāzes turpinātu sildīt klimatu. Turklāt, lai būtiski samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, valstīm Eiropā un visā pasaulē ir jāievieš obligātas procedūras un pasākumi ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām.

Eiropas klimats mainās

Mainīgais klimats ietekmē gandrīz visas mūsu dzīves jomas. Pieaugošā lietusgāžu intensitāte un biežums daudzās Eiropas daļās nozīmē biežus un bīstamus plūdus, māju sagraušanu un riska zonās arī ietekmi uz citiem infrastruktūras (piemēram, transporta un enerģētikas) objektiem. Citur Eiropā, tostarp Dienvideiropā, augstāka gaisa temperatūra un samazināts nokrišņu daudzums nozīmē, ka daudzus reģionus var piemeklēt sausums. Tas var izraisīt konkurenci starp lauksaimniecības un rūpniecības nozarēm un mājsaimniecībām par nepietiekamajiem ūdens resursiem. Tas var būt arī cēlonis lielākam skaitam ar karstumu saistītu veselības problēmu.

Klimata pārmaiņas ietekmēs arī ekosistēmas visā Eiropā. Lai cilvēkiem varētu nodrošināt daudzveidīgus produktus un pakalpojumus, daudzas ekonomikas nozares ir atkarīgas no veselīgas un stabilas ekosistēmas. Piemēram, bites apputeksnē mūsu labību, bet meži palīdz absorbēt siltumnīcefekta gāzes. Sugu un dabiskās vides līdzsvara izmaiņām ekosistēmās var būt plaša mēroga sekas. Dienvideiropā samazinoties nokrišņu daudzumam, vairs nebūs iespējams audzēt noteiktas kultūras, savukārt augstāka gaisa temperatūra var sniegt iespēju svešām invazīvām sugām un sugām, kas pārnēsā slimības, pārvietoties uz ziemeļiem.

Siltāki okeāni jau tagad liek dažādām zivju sugām pārvietoties uz ziemeļiem, kas savukārt vēl vairāk noslogo zivsaimniecības nozari. Piemēram, makreļu krājumu pārvietošanās uz ziemeļiem ir saasinājusi jau pastāvošo siļķu un makreļu nozvejas kvotu pārsniegšanas problēmu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

Klimata pārmaiņām ir sava cena

Ekstremālu laikapstākļu ietekmē var iet bojā cilvēki un ietekmētajās teritorijās var tikt pārtrauktas ekonomiskās un sociālās aktivitātes. Lai atjaunotu bojātos īpašumus un infrastruktūru, bieži ir nepieciešams ieguldīt ievērojamus līdzekļus. Tomēr ekstremālu laikapstākļu ietekmē radušos postījumus pēdējās desmitgadēs pārsvarā nevar attiecināt tikai uz klimata pārmaiņām. Pieaugošo postījumu galvenie cēloņi ir sociāli ekonomiskā attīstība un lēmumi, piemēram, lielpilsētu izplešanās applūstošo teritoriju virzienā. Tomēr ir paredzams, ka bez pielāgošanās pasākumu īstenošanas postījumu radītās izmaksas un citi negatīvi efekti tikai pieaugs, jo mūsu klimats turpina mainīties.

Turpmāko klimata pārmaiņu radītās izmaksas potenciāli ir ļoti augstas. Jaunākajā pētījumā ir aprēķināts, ka bez pielāgošanās pasākumu īstenošanas Eiropā līdz 2100. gadam karstuma izraisīto problēmu dēļ dzīvību varētu zaudēt aptuveni 200 000 cilvēku gadā un upju plūdu radītie postījumi katru gadu varētu radīt zaudējumus vairāk nekā 10 miljardu EUR apmērā. Visaptverošu klimata pārmaiņu gadījumā un bez pielāgošanās pasākumu īstenošanas mežu ugunsgrēki katru gadu varētu skart teritorijas aptuveni 800 000 hektāru platībā. Sausuma ietekmēto cilvēku skaits var arī pieaugt septiņas reizes līdz apmēram 150 miljoniem gadā, un ekonomiskie zaudējumi jūras līmeņa paaugstināšanās rezultātā var vairāk nekā trīskāršoties līdz 42 miljardiem EUR gadā.

Lai gan ir sagaidāms, ka klimata pārmaiņas sabiedrībai pārsvarā rada zaudējumus, tās var radīt arī dažas jaunas iespējas, kas bieži ir saistītas ar jauniem riskiem. Siltākas ziemas Ziemeļeiropā var nozīmēt samazinātu nepieciešamību ziemā nodrošināt apkuri. No otras puses, karstākās vasarās var būt nepieciešams palielināt dzesēšanai nepieciešamo enerģijas patēriņu. Izkūstot jūras ledājiem, Arktikā var tikt kuģniecībai atvērti jūrasceļi, tādējādi samazinot pārvadājumu izmaksas. Tomēr līdz ar intensīvāku kuģniecību Arktikas reģions var tikt piesārņots, un tā ir jāregulē, lai nodrošinātu, ka kuģniecība neapdraudēs vidi un neradīs piesārņojumu.

Neatkarīgi no tā, kādas sekas ir gaidāmas — spēcīgākas lietusgāzes, augstāka gaisa temperatūra vai samazināti dzeramā ūdens resursi —, Eiropas valstīm sava lauku ainava, pilsētas un ekonomika ir jāpielāgo mainīgajam klimatam un jāsamazina mūsu neaizsargātība pret klimata pārmaiņām.

Ko nozīmē “pielāgošanās klimata pārmaiņām”?

“Pielāgošanās” attiecas uz plašu pasākumu un obligātu procedūru klāstu, kuru mērķis ir sagatavot sabiedrību klimata pārmaiņām. Īstenojot pielāgošanās politiku, var tikt samazināti klimata pārmaiņu seku un postījumu radītie zaudējumu un sabiedrība var tikt sagatavota labklājīgai dzīvei mainīgā klimata apstākļos. Dažiem no šiem pasākumiem ir salīdzinoši mazas izmaksas, piemēram, informēšanas kampaņām par to, kā karstā laikā saglabāt vēsumu, vai arī par karstuma viļņu agrās brīdināšanas sistēmām. Citi pielāgošanās pasākumi var izmaksāt ļoti dārgi, piemēram, aizsprostu un piekrastes aizsardzības objektu izbūve (šādi būvniecības pasākumi bieži tiek dēvēti par “pelēko pielāgošanos”), māju pārvietošana projām no applūstošajām teritorijām vai ūdens uzglabāšanas rezervuāru paplašināšana, lai cīnītos ar sausumu.

Dažos pielāgošanās pasākumos ir paredzētas dabiskas metodes, lai palielinātu teritoriju noturību pret klimata pārmaiņām. Šādi “zaļās pielāgošanās” pasākumi ietver smilšu kāpu atjaunošanu, lai novērstu eroziju, vai upju krastu apmežošanu, tādējādi samazinot pārplūšanu. Nīderlandes pilsētā Neimegenā šādi zaļās pielāgošanās pasākumi ir jau īstenoti. Vālas upe līkumo un sašaurinās apkārt Neimegenai, šajā piekrastes pilsētā izraisot plūdus. Lai novērstu postījumus, ko var izraisīt šie plūdi, pilsētā tiek izbūvēts kanāls, paplašinot upes gultni. Šādi tiek arī radītas jaunas platības rekreācijai un dabai.

Holandiešu programma “Videi draudzīga būvniecība” ir cits labs pelēkās un zaļās pielāgošanās kombinācijas piemērs. Tā ir veicinājusi piekrastes mitrzemju, piemēram, purvu, niedru saaudžu, dumbrāju un dūņaino platību, atjaunošanu. Šīs platības, pateicoties mitrzemju augu sakņu struktūrai, palīdz novērst augsnes nosēšanos. Piekrastes zonās novēršot augsnes nosēšanos, apkārtējās teritorijas tiek pasargātas no applūšanas.

Citi pielāgošanās pasākumi ietver tiesību aktu, nodokļu, materiālo stimulu un informēšanas kampaņu izmantošanu, lai vairotu noturību pret klimata pārmaiņām (pasākumi, kas tiek dēvēti par “mīksto pielāgošanos”). Informēšanas kampaņa Saragosā (Spānija) pārliecināja pilsētas 700 000 iedzīvotāju, ka ūdens resursi jālieto samērīgi, lai varētu pārdzīvot ilgstošus sausuma periodus, ko prognozē šim daļēji tuksnešainajam reģionam. Apvienojumā ar noplūžu kontroli no ūdensapgādes sadales tīkla projekta īstenošanas rezultātā ūdens patēriņš ikdienā uz vienu cilvēku, salīdzinot ar 1980. gadu, ir samazinājies gandrīz uz pusi un kopējais ūdens patēriņš pilsētā kopš 1995. gada ir samazinājies par 30 %.

Pielāgošanās Eiropas Savienībā

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis jau strādā, lai būtu gatavas pielāgoties klimata pārmaiņām. Eiropas Komisija 2013. gadā pieņēma paziņojumu “Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija”, kas valstīm palīdz plānot savus pielāgošanās pasākumus. Šī stratēģija arī veicina zināšanu iegūšanu un dalīšanos ar tām, un tās mērķis ir galvenajās nozarēs, izmantojot ES līdzekļus, palielināt elastīgumu. Vairāk nekā 20 Eiropas valstīs ir jau pieņemtas pielāgošanās stratēģijas, iezīmējot vispirms veicamos pasākumus (piemēram, neaizsargātības novērtējumus un pētījumus) un to, kā tās gatavojas pielāgoties mainīgajam klimatam. Tomēr daudzas valstis joprojām nav veikušas gandrīz nekādas konkrētas darbības.

Eiropas Ekonomikas zonas pārskatā par pielāgošanās pasākumiem ir norādīts, ka ūdens resursu apsaimniekošana ir nozare, kurai prioritāte tiek piešķirta lielākajā daļa valstu. Tomēr valstis novirza resursus arī informācijas sniegšanai saviem pilsoņiem. Piemēram, cenšoties samazināt transmisīvo slimību izplatību, Emīlijas-Romanjas reģionā tika organizēta informēšanas kampaņa par Laima slimības, tropu drudža un Rietumnīlas vīrusa bīstamību.

Daudzās valstīs ir izveidotas tiešsaistes pielāgošanās informācijas platformas, lai veicinātu pieredzes un labās prakses apmaiņu starpvalstu, valstiskā un vietējā līmenī. Portālā Climate-ADAPT, ko pārvalda Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Komisija, ir atvērta Eiropas platforma, kurā iespējams apmainīties ar šādu pieredzi.

Pielāgošanās pasākumu ignorēšana nav dzīvotspējīga izvēle

Ekstremāli laikapstākļi, kā arī ES politika pēdējās desmitgadēs Eiropas valstu politiskajā darba kārtībā arvien lielāku nozīmi piešķir pielāgošanās politikai un pasākumiem. Tomēr, kā teikts jaunākajā pārskatā, daudzas valstis ir atteikušās veikt pasākumus, kā iemeslu minot resursu, piemēram, laika, naudas vai tehnoloģiju, trūkumu. Daudzas valstis par šķēršļiem uzskata arī “neskaidrību par klimata pārmaiņu apmēriem nākotnē” un “neskaidras atbildības jomas”.

Klimata pārmaiņu sekas dažādos reģionos ir ļoti atšķirīgas. Politikas veidotājiem ir arī sarežģīti iekļaut turpmākās pārmaiņas attiecībā uz labklājību, infrastruktūru un iedzīvotājiem savos pielāgošanās klimata pārmaiņām plānos. Kādas būs arvien vecāku un urbanizētu iedzīvotāju vajadzības attiecībā uz transportu, dzīves apstākļiem, enerģētiku, medicīnas pakalpojumiem vai vienkārši pārtikas produktiem mainīgā klimata apstākļos?

Tā vietā, lai pielāgošanos aplūkotu kā atsevišķu politikas sfēru, to var veiksmīgāk īstenot, integrējot visās pārējās valsts politikas jomās. Atbilstīgi savām pielāgošanās stratēģijām ES valstis un Eiropas Savienība pēta, kā tās var integrēt pielāgošanās problēmu jautājumus dažādās politikas sfērās, piemēram lauksaimniecībā, veselības aprūpē, enerģētikā vai transporta jomā.

Ekstremāli laikapstākļi ir jo īpaši uzskatāms piemērs tam, ka atsacīšanās veikt pielāgošanās pasākumus ir izvēle, kuras cena ir ļoti augsta, un vidējā termiņā un ilgtermiņā tas nav dzīvotspējīgs risinājums. Piemēram, transporta infrastruktūrai postījumus bieži nodara plūdi. Ja tiek traucēta cilvēku, preču vai pakalpojumu kustība, netiešās izmaksas ekonomikai var būt daudzreiz lielākas par tiešajām bojātās transporta infrastruktūras atjaunošanas izmaksām.

Ir skaidrs, ka līdzīgi daudziem citiem infrastruktūras projektiem, transporta infrastruktūras pielāgošana maksā dārgi. To var būt arī sarežģīti realizēt, jo transporta sistēmā ietilpst dažādas grupas — no transportlīdzekļu ražotājiem līdz infrastruktūras pārvaldniekiem un pasažieriem. Viens no ekonomiski izdevīgiem risinājumiem būtu apsvērt pielāgošanās pasākumu īstenošanu, kad infrastruktūra tiek būvēta vai atjaunota un ES budžetā ir paredzētas dažādas finansēšanas iespējas infrastruktūras projektu atbalstam.

Efektīvam risinājumam ir nepieciešama ilgtermiņa un plašāka perspektīva ar klimata pārmaiņu integrēšanu dažādās ilgtspējīgās valsts politikas jomās. Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām rodas jautājumi par pilsētu būvniecību, cilvēku un produktu pārvadāšanu, enerģijas piegādi mājām un rūpnīcām, pārtikas ražošanu un vides apsaimniekošanu.

Ir arī skaidrs, ka efektīva pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumu kombinācija var palīdzēt nodrošināt, ka turpmākās klimata pārmaiņu sekas būs ierobežotas un Eiropa tām būs labāk sagatavota un elastīgāka.

Klimata pārmaiņas dažādi ietekmē mūsu veselību, ekosistēmas un ekonomiku. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Ja netiks domāts, kā to novērst, cena par veselības pasliktināšanos, negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, bojātu īpašumu un infrastruktūru var būt ļoti augsta.

Saistītais saturs

Related infographics

Saistītās publikācijas

Geographic coverage

Austria, Belgium, Bulgaria, Croatia, Cyprus, Czech Republic, Denmark, Estonia, Finland, France, Germany, Greece, Hungary, Iceland, Ireland, Italy, Latvia, Liechtenstein, Lithuania, Luxembourg, Malta, Netherlands, Norway, Poland, Portugal, Romania, Slovakia, Slovenia, Spain, Sweden, Switzerland, Turkey, United Kingdom
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100