Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību

Mainīt valodu
Article Publicēts 12.10.2015 Pēdējās izmaiņas 11.07.2016 15:55
Lauksaimniecība gan veicina klimata pārmaiņas, gan arī to ietekmē klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un jāpielāgo sava pārtikas ražošanas sistēma, lai pārvarētu klimata pārmaiņu sekas. Tomēr klimata pārmaiņas ir tikai viens no daudzajiem lauksaimniecības apgrūtinājumiem. Saskaroties ar pieaugošo globālo pieprasījumu un cīņu par resursiem, pārtikas ražošana un patēriņš Eiropas Savienībā ir jāaplūko plašākā kontekstā, apvienojot lauksaimniecību, enerģētiku un pārtikas nodrošinājumu.

 Image © Javier Arcenillas, Environment & Me/EEA

Pārtika ir viena no cilvēces pamatvajadzībām, un veselīga diēta ir mūsu veselības un labklājības stūrakmens. Laika gaitā ir attīstījusies kompleksa un arvien globālāka ražošanas un piegādes sistēma, lai apmierinātu mūsu vajadzības pēc pārtikas un dažādām garšām un aromātiem. Mūsdienu pasaulē Atlantijas okeānā nozvejota zivs pēc dažām dienām var tikt pasniegta restorānā Prāgā, komplektā ar rīsiem, kas importēti no Indijas. Līdzīgā kārtā Eiropas pārtikas produkti tiek pārdoti un patērēti arī citās pasaules valstīs.

Lauksaimniecība veicina klimata pārmaiņas

Pirms pārtikas produktu nonākšanas uz galda, tie tiek ražoti, uzglabāti, apstrādāti, iesaiņoti, transportēti, sagatavoti un pasniegti. Visos pārtikas piegādes posmos atmosfērā tiek izmestas siltumnīcefekta gāzes. Divas iedarbīgas siltumnīcefekta gāzes — metāns un dislāpekļa oksīds — ievērojamos daudzumos rodas dzīvnieku fermās. Metāns rodas, mājlopiem gremojot, zarnu fermentācijas rezultātā, un tiek izvadīts līdz ar šķidrmēsliem. Tas var noplūst arī no uzglabātiem kūtsmēsliem un organiskiem atkritumiem pildizgāztuvēs. Dislāpekļa oksīda emisijas ir netiešs organiskā un minerālā slāpekļa mēslojuma produkts.

Lauksaimniecībā 2012. gadā radās 10 % no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ievērojama mājlopu skaita samazināšana, efektīvāka mēslošanas līdzekļu izmantošana un labāka kūtsmēslu apsaimniekošana Eiropas Savienībā palīdzēja laikposmā no 1990. gada līdz 2012. gadam lauksaimniecībā radušās emisijas samazināt par 24 %.

Tomēr pārējās pasaules valstīs lauksaimniecība attīstās pretējā virzienā. Laikposmā no 2001. gada līdz 2011. gadam visā pasaulē emisijas no graudaugu un mājlopu audzēšanas ir pieaugušas par 14 %. Šis pieaugums galvenokārt ir noticis jaunattīstības valstīs kopējā lauksaimnieciskās ražošanas apjomu palielinājuma rezultātā. To ir noteicis pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas un pārtikas patēriņa ieradumu izmaiņas visā pasaulē, ko noteica ienākumu palielināšanās dažās jaunattīstības valstīs. Šajā laikposmā mājlopu zarnu fermentācijas radītās emisijas ir palielinājušās par 11 %, un 2011. gadā sastādīja 39 % no nozares kopējiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem.

Ņemot vērā pārtikas produktu īpašo nozīmi mūsu dzīvē, lauksaimniecības nozarē radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju turpmāka samazināšana nākotnē varētu būt problemātiska. Tomēr Eiropas Savienībā joprojām ir iespējas nākotnē samazināt ar pārtikas produktu ražošanu saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Rezultātus varētu dot ilgtspējīgu tehnoloģiju pilnīgāka integrācija ražošanas metodēs, piemēram, varētu palīdzēt metāna uztveršana no kūtsmēsliem, efektīvāka mēslošanas līdzekļu izmantošana un lielāks gaļas un piena produktu ražošanas lietderības koeficients (t. i., emisiju samazināšana uz katru saražoto pārtikas produkta vienību).

Papildus šiem efektivitātes ieguvumiem patēriņa izmaiņas var palīdzēt samazināt ar pārtikas produktiem saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Kopumā gaļas un piena produktiem ir visaugstākā globālā oglekļa, izejmateriālu un ūdens pēda uz jebkura ēdiena kilogramu. Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, mājlopu audzēšanas un lopbarības ražošanas procesā tiek ģenerēti trīs miljardi tonnu oglekļa dioksīda. Pārvadājumi no fermām un apstrāde veido tikai niecīgu daļu no visām ar pārtiku saistītajām emisijām. Samazinot pārtikas atkritumu daudzumu un pārtikas produktu patēriņu, kuru ražošanas procesā intensīvi rodas emisijas, mēs varam veicināt lauksaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos.

Klimata pārmaiņas ietekmē lauksaimniecību

Graudaugu augšanai ir nepieciešama piemērota augsne, ūdens, saules gaisma un siltums. Paaugstināta gaisa temperatūra lielā Eiropas daļā ir jau ietekmējušas augšanas sezonas ilgumu. Graudaugu kultūru ziedēšanas un ražas novākšanas datumi sezonas laikā tagad ir dažas dienas agrāk. Sagaidāms, ka daudzos reģionos šīs pārmaiņas turpināsies.

Kopumā Ziemeļeiropā lauksaimniecības produktivitāte varētu palielināties ilgāku augšanas sezonu un bezsala periodu dēļ. Paaugstināta gaisa temperatūra un ilgākas augšanas sezonas varētu arī dot iespēju kultivēt jaunas kultūras. Tomēr ir sagaidāms, ka Dienvideiropā ekstremāls karstums, kā arī nokrišņu daudzuma un ūdens pieejamības samazināšanās graudaugu ražību tikai pasliktinās. Sagaidāms arī, ka kultūru ražība katru gadu arvien vairāk atšķirsies ekstremālo laikapstākļu un citu faktoru, piemēram, kaitēkļu un slimību, ietekmē.

Dažos Vidusjūras reģionos ļoti liela karstuma un ūdens nepietiekamības vasaras mēnešos dēļ atsevišķas vasaras kultūras varētu nākties audzēt ziemā. Citos reģionos, piemēram, Francijas rietumu daļā un Dienvidaustrumeiropā, tiek prognozēta ražīguma samazināšanās sausu un karstu vasaru dēļ, bez iespējām pārcelt augkopību uz ziemas sezonu.

Temperatūras un augšanas sezonu izmaiņas var ietekmēt arī dažu sugu, piemēram, kukaiņu, invazīvo nezāļu vai slimību, vairošanos un izplatību, kas savukārt var ietekmēt graudaugu ražas. Potenciāli zaudētās ražas daļēji varētu tikt kompensētas ar tādām zemkopības metodēm kā augu sekas izmantošana, lai pieskaņotos ūdens pieejamībai, sējas datumu piemērošana gaisa temperatūrai un nokrišņu režīmam, un tādu lauksaimniecības kultūru šķirņu izmantošana, kas ir labāk piemērotas jaunajiem apstākļiem (piemēram, karstumizturīgas un sausumizturīgas kultūras).

Uz sauszemes bāzētie pārtikas produktu avoti nav vienīgie pārtikas produktu avoti, ko ietekmē klimata pārmaiņas. Atsevišķu zivju sugu izplatība ir jau mainījusies Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, ietekmējot kopienas, kas ir atkarīgas no šiem zivju krājumiem visā pārtikas piegādes ķēdē. Līdzās jūras kuģniecības pieaugumam, paaugstināta ūdens temperatūra var arī palīdzēt veicināt invazīvu jūras sugu veidošanos, izraisot vietējo zivju krājumu pilnīgu izsīkšanu.

Daži ES fondi, tostarp Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un Eiropas Investīciju bankas aizdevumi var palīdzēt lauksaimniekiem un zivjsaimniecībām pielāgoties klimata pārmaiņām. KLP ir arī vēl citi fondi, kuru mērķis ir palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimnieciskām darbībām.

Globālais tirgus, globālais pieprasījums, globālā sasilšana…

Reizē ar prognozēto iedzīvotāju skaita pieaugumu un izmaiņām ēšanas paradumos, uzturā palielinoties gaļas patēriņam, ir gaidāms, ka nākamajās desmitgadēs globālais pieprasījums pēc pārtikas produktiem pieaugs par aptuveni 70 %. Lauksaimniecība jau tagad ir viena no ekonomikas nozarēm, kuru visvairāk ietekmē vide. Ir tikai loģiski, ka šis ievērojamais pieprasījuma pieaugums rada papildu spiedienu. Kā ir iespējams apmierināt šo augošo globālo pieprasījumu un vienlaikus samazināt Eiropas pārtikas produktu ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi?

Pārtikas ražošanas apjoma samazināšana nebūtu efektīvs risinājums. ES ir viens no pasaules lielākajiem pārtikas produktu ražotājiem, kas ražo aptuveni vienu astoto daļu no pasaules graudaugu produkcijas, divas trešdaļas pasaules vīnu, pusi no tās cukurbietēm un trīs ceturtdaļas no tās olīveļļas. Jebkāds galveno pārtikas produktu samazinājums Eiropas Savienībā un pārējā pasaulē var apdraudēt pārtikas nodrošinājumu, un visā pasaulē var celties pārtikas produktu cenas. Tas var daudzām grupām visā pasaulē apgrūtināt piekļuvi lētam un pilnvērtīgam uzturam.

Pārtikas ražošanai lielākos apjomos bez zemes, kas jau tiek izmantota lauksaimniecībā, bieži ir nepieciešams lielākos daudzumos izmantot slāpekli saturošus mēslošanas līdzekļus, kas savukārt rada dislāpekļa oksīda emisijas un veicina klimata pārmaiņas. Intensīvas lauksaimniecības un mēslošanas līdzekļu izmantošanas rezultātā augsnē un ūdenstilpnēs tiek arī izvadīti nitrāti. Lai arī tas nav tieši saistīts ar klimata pārmaiņām, augsta biogēnu koncentrācija (īpaši fosfātu un nitrātu) ūdenstilpnēs izraisa eitrofikāciju. Tā stimulē aļģu augšanu un iztērē ūdenī esošo skābekli, kas savukārt nopietni ietekmē ūdens floru un faunu, kā arī ūdens kvalitāti.

Gan Eiropā, gan pārējā pasaulē augošā pieprasījuma pēc pārtikas apmierināšana uz jaunapgūtu zemju rēķina atstātu nopietnu ietekmi uz vidi un klimatu. Eiropā lauksaimniecībai vispiemērotākās platības pārsvarā ir jau apstrādātas. Zeme, jo īpaši auglīga lauksaimniecības zeme, Eiropā un visā pasaulē ir ierobežots resurss.

Mežu teritoriju pārvēršana lauksaimniecības zemē arī nav risinājums, jo šajā procesā tiek radītas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi daudzām citām zemes lietojuma izmaiņām mežu izciršana (pašlaik tā notiek galvenokārt ārpus Eiropas Savienības) apdraud arī bioloģisko daudzveidību, vēl vairāk samazinot dabas spējas pārvarēt klimata pārmaiņu sekas (piemēram, spējas absorbēt spēcīgas lietusgāzes).

Konkurences prasības

Ir skaidrs, ka pasaulei būs jāražo vairāk pārtikas, un galvenie resursi ir ierobežoti. Lauksaimniecībai ir liela ietekme uz vidi un klimatu. Turklāt klimata pārmaiņas ietekmē un turpinās ietekmēt to, cik daudz pārtikas un kādās vietās to būs iespējams saražot.

Kāda veida pārtika tiks ražota kādās vietās, ir sociāli politisks jautājums un nākotnē tas visdrīzāk kļūs arvien pretrunīgāks. Globālā konkurence par šiem svarīgajiem resursiem, īpaši tiem, kuri var ietekmēt klimata pārmaiņas, attīstītajām valstīm nosaka nepieciešamību mazāk attīstītajās valstīs iegādāties lielus lauksaimniecības zemes gabalus. Šāda zemju iegāde un klimata pārmaiņu sekas rada jautājumus par pārtikas nodrošinājumu jo īpaši jaunattīstības valstīs. Nodrošinājums ar pārtiku ir ne tikai jautājums par pārtikas ražošanu pietiekamā daudzumā, bet arī par tādas pārtikas pieejamību, kurai ir pietiekama uzturvērtība.

Šīs kompleksās problēmas risināšanai ir nepieciešama saistīta un integrēta politiska pieeja klimata pārmaiņām, enerģētikai un pārtikas nodrošinājumam. Saskaroties ar klimata pārmaiņām un konkurenci par nepietiekamiem resursiem, visai pārtikas ķēdei vajadzēs mainīties un kļūt daudz resursefektīvākai, vienlaikus pastāvīgi samazinot tās ietekmi uz vidi, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas. Mums jāpalielina ražīgums, vienlaikus samazinot atkarību no agroķīmiskiem produktiem, jāsamazina pārtikas atkritumu daudzums, kā arī resursietilpīgu un siltumnīcefekta gāzu radošu pārtikas produktu, piemēram, gaļas patēriņš.

Šādi rīkojoties, mums arī jāatceras, ka lauksaimniekiem var būt galvenā nozīme Eiropas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un pārvaldībā. Viņi ir arī lauksaimniecības ekonomikas svarīgākais balsts. Tāpēc politiskiem pasākumiem, kas veltīti šīs ļoti sarežģītās pārtikas un vides problēmas risināšanai, jāņem vērā lauksaimniecības ietekme uz vidi un tās sociāli ekonomiskā nozīme daudzām kopienām. 

Lauksaimniecība gan veicina klimata pārmaiņas, gan arī to ietekmē klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un jāpielāgo sava pārtikas ražošanas sistēma, lai pārvarētu klimata pārmaiņu sekas. Saskaroties ar pieaugošo globālo pieprasījumu un cīņu par resursiem, pārtikas ražošana un patēriņš Eiropas Savienībā ir jāaplūko plašākā kontekstā, apvienojot lauksaimniecību, enerģētiku un pārtikas nodrošinājumu.

Saistītais saturs

Jaunumi un raksti

Related infographics

Saistītās publikācijas

Geographic coverage

Austria, Belgium, Bulgaria, Croatia, Cyprus, Czech Republic, Denmark, Estonia, Finland, France, Germany, Greece, Hungary, Iceland, Ireland, Italy, Latvia, Liechtenstein, Lithuania, Luxembourg, Malta, Netherlands, Norway, Poland, Portugal, Romania, Slovakia, Slovenia, Spain, Sweden, Switzerland, Turkey, United Kingdom
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100