Klimata pārmaiņu ietekme uz pilsētām

Mainīt valodu
Article Publicēts 12.10.2015 Pēdējās izmaiņas 15.09.2016 10:50
Lielākā daļa eiropiešu mūsdienās dzīvo pilsētās, tāpēc izvēlētās pārmaiņas pilsētu infrastruktūrā lielā mērā noteiks mūsu iespējas pārvarēt klimata pārmaiņu ietekmi. Biežākas lietusgāzes, plūdi un karstuma viļņi, iespējams, būs izaicinājumi, ar kuriem Eiropas pilsētām nāksies saskarties klimata pārmaiņu ietekmē. Mēs jautājām Starptautiskās vietējo vides iniciatīvu padomes (ICLEI) Reģionālās pārvaldes direktora vietniekam Holger Robrecht, kādus pasākumus pilsētas veic, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Kā klimata pārmaiņas ietekmēs pilsētas?

Klimata pārmaiņām būs dažāda ietekme uz pilsētām. Eiropu biežāk piemeklēs ekstremāli laikapstākļi, piemēram, plūdi, vētras un karstuma viļņi. Tas var nopietni ietekmēt pilsētu infrastruktūru, piemēram, transporta sistēmas, kanalizācijas sistēmas un pat pārtikas piegādes sistēmas. Spēcīgu lietusgāžu un plūdu gadījumos pastāv risks, ka mūsu notekūdeņu kanalizācijas sistēmu jaudas būs nepietiekamas. Kad 2011. gadā Kopenhāgenu skāra vētra ar lietusgāzēm, bija iespējams pārliecināties, kādus postījumus spēj nodarīt spēcīgas lietusgāzes. Šī vētra izraisīja māju applūšanu, kā arī nodarīja postījumus dzelzceļa, autoceļu un metro sistēmām. Spēcīgas lietusgāzes var arī kalnos un nogāzēs ārpus pilsētām izraisīt zemes nogruvumus. Šie zemes nogruvumi var nobloķēt autoceļus, apgrūtinot pārtikas produktu un citu preču piegādes. Tas jau bija noticis Filipīnās un Itālijā, Ligūrijas reģionā ap Dženovu.

Klimata pārmaiņas rada spiedienu uz mūsu "cieto" infrastruktūru, piemēram, autoceļiem, mājām un kanalizācijas sistēmām. Taču tās rada spiedienu arī uz mūsu sociālo infrastruktūru, piemēram, veselības sistēmu. To var viegli pamanīt, piemēram, karstuma viļņu gadījumā, kas ir vēl viena pilsētu reģionu problēma. Pilsētas rada "siltuma salas", kuras ir daudz siltākas nekā lauku reģioni. Pilsētu reģionos jo īpaši ir apdraudēta veco cilvēku dzīvība. Mūsu veselības sistēmām tas rada jaunus izaicinājumus.

Kā pilsētas pielāgojas klimata pārmaiņām?

Daudzām Eiropas pilsētām, tostarp, Londonai, Kopenhāgenai, Bratislavai un Almadai Portugālē, ir ļoti tālredzīgi plāni attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām . Īpaši varētu izcelt trīs pilsētas: Roterdamu, Genti un Boloņu. Roterdama un Gente sadarbojas ar zinātniskām organizācijām, lai noteiktu vietas pilsētā, kurās karstuma viļņu laikā varētu būt viskarstāk. Šo pilsētu pašvaldības izvietoja termometrus dažādās vietās, pat mobilos termometrus uz tramvajiem. Šādā veidā tās varēja noteikt, kurās vietās siltuma salu efekts pilsētās ir pats lielākais. Rezultātā tās varēja veikt koriģējošus pasākumus, piemēram, iestādīt kokus, lai samazinātu dažu šo siltuma salu sekas.

Boloņas pieeja bija pavisam atšķirīga. Boloņa ir sena viduslaiku pilsēta, kuru draud appludināt Po upe. Tomēr arī Boloņu ietekmē spēcīgas lietusgāzes un karstuma viļņi, tāpēc tai jārisina trīskārša problēma. Boloņas pilsētas pašvaldība izstrādāja mobilā tālruņa lietotni, ar kuras palīdzību iedzīvotāji konstatē un ziņo par jebkādiem postījumiem pilsētā, kuru cēlonis ir spēcīgas lietusgāzes vai karstuma viļņi. Šī lietotne arī sniedz iespēju iedzīvotājiem izteikt priekšlikumus pilsētas pašvaldībai, kā sagatavoties turpmāk iespējamiem notikumiem. Šī lietotne bija paredzēta Boloņas Blue AP pielāgošanās plānā un saņēma ES finansējumu.

Vai pielāgošanās klimata pārmaiņām ir iekļauta Eiropas politikas dienaskārtībā?

Jā, tā ir iekļauta. Pēdējos gados pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīme ir ļoti pieaugusi. Tas ir tāpēc, ka pēdējā desmitgadē daudzus Eiropas reģionus klimata pārmaiņu ietekmē ir skāruši ekstremāli laikapstākļi. Un šo ekstremālo laikapstākļu sekas ir bijušas daudz sliktākas, nekā to ikviens būtu spējis paredzēt pirms desmit gadiem. Piemēram, 2010. gadā ciklons "Ksintija" (Xynthia) appludināja daudzus Francijas piekrastes reģionus un gandrīz miljons cilvēku palika bez elektrības. Pagājušajā gadā lietusgāzes izraisīja lielus plūdus Horvātijā un Serbijā. Un pagājušā gada jūnija sākumā pēc ilgstošiem karstuma viļņiem sekoja spēcīgas lietusgāzes, kas skāra Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Pēc tam vētra pārvietojās uz Rūru, nodarot postījumus un izraisot plūdus teritorijā starp Diseldorfu un Dortmundi. Karstuma viļņi Eiropā bija cita liela problēma, jo īpaši karstajās vasarās 2013. gadā un 2014. gadā. Šie notikumi lika valdībām un pilsētu pašvaldībām apzināties, ka jādomā par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem saskaras pilsētas, risinot ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas?

Pielāgojoties klimata pārmaiņām, pilsētas saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Lielākā problēma varētu būt pieredzes trūkums. Daudzu pilsētu pašvaldībām nav priekšstata, kā viņu pilsētu ietekmēs klimata pārmaiņas. Šo pilsētu pašvaldības, kuras vēlas veikt pasākumus, lai sagatavotos klimata pārmaiņām, bieži nezina, kādus pasākumus vajadzētu veikt vai kā reaģēt uz notikumiem. Un daudzām pilsētām trūkst informācijas, ka visā Eiropā šim mērķim ir pieejams finansējums un konsultācijas.

Šiem izaicinājumiem tagad ir pievērsta uzmanība. Dažu valstu valdības ir ieviesušas programmas, kuru mērķis ir palīdzēt pilsētām izstrādāt pielāgošanās plānus. Lielbritānijas valdībai ir programma ar nosaukumu UKCIP, savukārt Vācijas valdībai ir programma ar nosaukumu KomPass. ES mērogā tagad ir pieņemts paziņojums "Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija". Turklāt ES ir izveidota tīmekļa vietne Climate-ADAPT, ko pārvalda Eiropas Vides aģentūra. Tīmekļa vietne Climate-ADAPT palīdz pilsētām, reģioniem un valstu valdībām saņemt informāciju par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ar mērķi sniegt palīdzību pilsētām ir speciāli izveidota Eiropas mēroga organizācija Mayors Adapt.

Starptautiskajā vietējo vides iniciatīvu padomē mēs organizējam konferences, piemēram, Bonnas dzīvotspējīgo pilsētu konferenci, un kopīgi ar Eiropas Vides aģentūru — Eiropas Atvērto durvju dienu, atbalstot pieredzes apmaiņu starp pilsētu speciālistiem. Mēs pilsētām piedāvājam arī tiešus ar klimatu saistītus pakalpojumus.

Visbeidzot, ir pieejami arī līdzekļi — ES ir piešķīrusi 20 % no tās budžeta pilsētām un valstīm klimata pārmaiņu novēršanas un pielāgošanās pasākumu atbalstam. Tomēr daudzas pilsētas nav informētas par šo finansējumu.

Cits vairāk praktisks izaicinājums, ar ko saskaras pilsētas, ir sadarbības koordinēšana administratīvos līmeņos ārkārtas situāciju gadījumos. Pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmē sakaru veidošanu pāri administratīvajām robežām. Piemēram, attiecībā uz upēm, kuras tek cauri dažādām pilsētām, ūdens resursu apsaimniekošana pilsētas daļā, kas atrodas pie upes, var arī nebūt attiecīgās pilsētas atbildība. Šis jautājums var kļūt pat vēl sarežģītāks attiecībā uz tādām upēm kā Reina un Donava, kuras šķērso vairākas valstis. Tāpēc aizsardzība pret plūdiem saistībā ar šīm upēm nozīmē, ka pilsētām ir jāsāk mēģināt ieviest jaunus pārvaldības veidus starp pilsētām un valstīm. Reinas upes gadījumā Šveice, Francija, Vācija un Nīderlande rīkoja tikšanos ar mērķi projektēt zonas plūdu ūdeņu aizturei. Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, pilsētām un valstīm nākotnē šādi projekti būs nepieciešami daudz vairāk.

Holger Robrecht
ICLEI Reģionālās pārvaldes direktora vietnieks

Geographic coverage

Austria, Belgium, Bulgaria, Croatia, Cyprus, Czech Republic, Denmark, Estonia, Finland, France, Germany, Greece, Hungary, Iceland, Ireland, Italy, Latvia, Liechtenstein, Lithuania, Luxembourg, Malta, Netherlands, Norway, Poland, Portugal, Romania, Slovakia, Slovenia, Spain, Sweden, Switzerland, Turkey, United Kingdom
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100