Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību

Mainīt valodu
Article Publicēts 12.10.2015 Pēdējās izmaiņas 15.09.2016 10:50
Klimata pārmaiņas Eiropā iedzīvotāju veselību ietekmē jau tagad un turpinās to ietekmēt arī nākotnē. Kā šīs pārmaiņas ietekmē eiropiešus šodien? Kas mūs sagaida nākotnē? Mēs uzdevām šos jautājumus Psaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja programmu vadītājai Bettina Menne.

 Image © Joseph Galea, Environment & Me/EEA

Vai klimata pārmaiņas ietekmē cilvēku veselību?

Klimata pārmaiņas ietekmē iedzīvotāju veselību daudzos un dažādos veidos. Ir tiešas un netiešas ietekmes, kā arī tādas, kuru sekas ir redzamas uzreiz, un tādas, kas atklājas tikai pēc ilgāka laika. Pēc mūsu aprēķiniem 2000. gadā klimata pārmaiņas visā pasaulē bija cēlonis 150 000 nāves gadījumu. Jaunākajā PVO pētījumā tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam visā pasaulē bojā gājušo cilvēku skaits sasniegs 250 000 cilvēku gadā. Šis rādītājs varētu būt vēl lielāks, ja mēs nebūtu atņēmuši prognozēto bērnu mirstības samazināšanos nākamajos gados.

Ekstremāli laikapstākļi jau pašlaik ir starp nozīmīgākajām klimata pārmaiņu ietekmēm, kas iespaido iedzīvotāju veselību. Turklāt ir gaidāms, ka pieaugs ar plūdiem un karstuma viļņiem saistītā mirstība, jo īpaši Eiropā. Cilvēku veselību ietekmēs arī transmisīvo slimību izplatības izmaiņas.

Kā iedzīvotāju veselību ietekmē ekstremāli laikapstākļi?

Dažādu veidu ekstremāli laikapstākļi ietekmē dažādus reģionus. Karstuma viļņi ir galvenokārt Dienvideiropas un Vidusjūras reģiona problēma, taču tā ir aktuāla arī citos reģionos. Saskaņā ar aprēķiniem 2003. gadā karstuma viļņi bija cēlonis 70 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu 12 Eiropas valstīs, pārsvarā starp vecāka gadagājuma cilvēkiem. Cilvēkiem kļūstot vecākiem, pasliktinās viņu ķermeņa temperatūras regulācija un viņi kļūst jūtīgāki pret augstu gaisa temperatūru.

Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam karstuma viļņi katru gadu būs cēlonis 120 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu un ekonomiskās izmaksas sasniegs 150 miljardus EUR, ja netiks veikti tālāki pasākumi. Šo augsto rādītāju nenosaka tikai biežāka un augstāka gaisa temperatūra, bet arī demogrāfiskās situācijas izmaiņas Eiropā. Pašlaik aptuveni 20 % no ES iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem, un sagaidāms, ka 2050. gadā viņu daļa no kopējā iedzīvotāju skaita būs jau pieaugusi līdz aptuveni 30 %.

Augsta gaisa temperatūra bieži tiek saistītas arī ar gaisa, jo īpaši piezemes ozona slāņa, piesārņojumu. Gaisa piesārņojums var izraisīt elpceļu un sirds un asinsvadu slimības, jo īpaši bērniem un veciem cilvēkiem, un var būt priekšlaicīgas nāves cēlonis.

Iedzīvotāju veselību ietekmē arī citi ekstremāli laikapstākļi, piemēram, spēcīgi nokrišņi, kas var izraisīt plūdus.

Kā mūsu veselību ietekmē plūdi?

Kā piemēru var minēt postošos plūdus 2014. gadā Bosnijā un Hercogovinā, Horvātijā un Serbijā, kas prasīja 60 cilvēku dzīvību un ietekmēja vairāk nekā 2,5 miljonu cilvēku dzīves. Papildus tūlītējiem nāves gadījumiem tika ietekmētas arī glābšanas operācijas un iedzīvotāju medicīniskā aprūpe. Daudzas slimnīcas, īpaši to apakšējie stāvi, kuros bieži tiek glabātas lielas medicīnas iekārtas, tika appludinātas. Tas samazināja medicīniskās aprūpes darbinieku iespējas katastrofas seku novēršanai un esošo pacientu aprūpei.

Pēc šīs katastrofas pārvietotie cilvēki, kuri zaudēja savas mājas, visdrīzāk cieta arī no ilgtermiņa veselības problēmām, tostarp stresa.

Pastāv arī netieši veselības apdraudējumi, kuru cēlonis ir vides degradācija vai piesārņojums. Piemēram, plūdi var pārnest piesārņotājus un ķīmiskās vielas no rūpniecības objektiem, notekūdeņiem un kanalizācijas ūdeņiem. Rezultātā var tikt piesārņots dzeramais ūdens un lauksaimniecības zemes. Ja nav drošu iespēju atbrīvoties no ekskrementiem un ķīmiskām vielām, plūdu ūdeņi vai lielākas noteces var pārnest piesārņotājus uz ezeriem un jūrām, un daži no tiem var nonākt pārtikas ķēdē.

Kādi vēl citi veselības apdraudējumi ir saistīti ar klimata pārmaiņām?

Veselības apdraudējumiem ir dažādi cēloņi. Paaugstināta gaisa temperatūra veicina mežu ugunsgrēkus. Eiropā katru gadu notiek aptuveni 70 000 mežu ugunsgrēku. Lai gan lielāko daļu no tiem izraisa cilvēki, augstā gaisa temperatūra un sausums kopējo situāciju bieži vēl vairāk pasliktina. Atsevišķu ugunsgrēku rezultātā cilvēki var iet bojā un zaudēt savus īpašumus, taču tie visi rada gaisa piesārņojumu, īpaši ar vielu daļiņām. Tas savukārt izraisa slimības un priekšlaicīgas nāves gadījumus.

Paaugstināta gaisa temperatūra, siltākas ziemas un mitrākas vasaras veicina to teritoriju izplešanos, kurās spēj izdzīvot un izplatīties noteiktas slimības pārnēsājoši kukaiņi (piemēram, ērces un moskīti). Šie kukaiņi tad uz šīm teritorijām, kurās klimats pirms tam nebija piemērots, var pārnēsāt slimības, piemēram, Laima slimību, tropu drudzi un malāriju.

Klimata pārmaiņas var arī nozīmēt, ka atsevišķas slimības vairs nespēs izplatīties teritorijās, kuras tās skar pašlaik. Piemēram, turpmāka sasilšana var nozīmēt, ka ērces — un attiecīgi ērču izraisītās infekcijas — būs sastopamas augstākās vietās un tālāk uz ziemeļiem, ciešā saistībā ar to dabisko nēsātāju, piemēram, briežu izplatības pārmaiņām.

Gadalaiku novirzes, kad daži gadalaiki sākas ātrāk un beidzas vēlāk, arī var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību. Tās var īpaši ietekmēt cilvēkus, kuri cieš no alerģijām. Mēs varētu arī pieredzēt astmas gadījumu saasinājumus, ko var izraisīt vienlaicīga dažādu alergēnu iedarbība.

Pastāv arī citi ilgtermiņa veselības riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Sagaidāms, ka temperatūras un nokrišņu izmaiņas ietekmēs pārtikas ražošanas jaudas plašākā, visu Eiropu aptverošā reģionā līdz ar ievērojamu samazinājumu Centrālāzijā. Tālāka ražošanas jaudu samazināšanās reģionā var ne tikai saasināt nepietiekama uztura problēmu, bet arī visā pasaulē izraisīt pārtikas cenu celšanos. Tāpēc klimata pārmaiņas ir faktors, kas jāņem vērā, domājot par pārtikas drošību un lētas pārtikas pieejamību. Tas var saasināt esošās sociālās un ekonomiskās problēmas.

Kā valsts iestādes gatavojas novērst klimata pārmaiņu sekas uz iedzīvotāju veselību?

Salīdzinot ar daudziem citiem reģioniem, Eiropas medicīnas pakalpojumu sniedzēji ir labāk aprīkoti, lai novērstu problēmas, ko iedzīvotāju veselībai ir radījušas klimata pārmaiņas. Piemēram, domājams, ka Eiropas Savienībā vairs nebūs malārijas uzliesmojumu. Tomēr atsevišķi notikumi, piemēram, plūdi vai ilgstoši karstuma viļņi, skartajās teritorijās turpina arvien vairāk noslogot medicīnisko aprūpi. Eiropas valstīm vajadzēs stiprināt un pielāgot savu medicīnisko aprūpi, lai savās teritorijās pārvarētu iespējamās klimata pārmaiņu sekas. Daži pasākumi varētu ietvert slimnīcu pārvietošanu un remontēšanu, lai tās sagatavotu iespējamiem plūdiem. Citos pasākumos varētu tikt izmantoti labāki rīki informācijas apmaiņai ar neaizsargātām grupām, lai novērstu piesārņojuma ietekmi uz tām.

PVO Eiropas reģionālais birojs jau ilgāk nekā 20 gadus nodarbojas ar klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēku veselību izpēti. Mēs izstrādājam metodes un instrumentus, veicam ietekmes novērtējumus un palīdzam ES dalībvalstīm pielāgoties klimata pārmaiņām. Jaunākajā ziņojumā, mēs iesakām veikt pielāgošanās pasākumus, taču uzsveram, ka ar tiem nav pietiekami.

Ir pavisam skaidrs, ka valstīm ir arī jāveic pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai ar mērķi sargāt iedzīvotāju veselību. Daži no šiem pasākumiem var arī vēl citādi pozitīvi ietekmēt iedzīvotāju veselību. Piemēram, t. s. “aktīvā transporta” (riteņbraukšanas un kājāmiešanas) veicināšana var palīdzēt samazināt aptaukošanos un neinfekcijas slimības. Un atjaunojamā enerģija, piemēram, saules enerģija, var palīdzēt medicīniskai aprūpei nodrošināt pastāvīgu enerģijas piegādi attālos reģionos.

Bettina Menne
PVO Eiropas reģionālā biroja programmu vadītāja

Klimata pārmaiņas dažādi ietekmē mūsu veselību, ekosistēmas un ekonomiku. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Ja netiks domāts, kā to novērst, cena par veselības pasliktināšanos, negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, bojātu īpašumu un infrastruktūru var būt ļoti augsta.

Geographic coverage

Austria, Belgium, Bulgaria, Croatia, Cyprus, Czech Republic, Denmark, Estonia, Finland, France, Germany, Greece, Hungary, Iceland, Ireland, Italy, Latvia, Liechtenstein, Lithuania, Luxembourg, Malta, Netherlands, Norway, Poland, Portugal, Romania, Slovakia, Slovenia, Spain, Sweden, Switzerland, Turkey, United Kingdom
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100