Pamatjēdzieni ekonomikas un vides jomā

Mainīt valodu
Article Publicēts 29.09.2014 Pēdējās izmaiņas 31.08.2016 15:12
2014. gada martā Parīzē, Francijā, notika nopietns starpgadījums. Vairākas dienas bija ļoti ierobežota iespēja izmantot personīgās automašīnas. Tikmēr planētas otrā pusē kāds Ķīnas uzņēmums sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — apdrošināšanu pret smoga radītajām sekām vietējiem tūristiem, kuru uzturēšanās bija sabojāta sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Cik vērts ir tīrs gaiss? Vai ekonomika var palīdzēt samazināt piesārņojumu? Turpmāk ir tuvāk apskatīti galvenie jēdzieni ekonomikas jomā.

 Image © Gülcin Karadeniz

Vārds "ekonomika" ir radies no sengrieķu vārda "oikonomia", kas nozīmē mājsaimniecības pārvaldību. Šis jēdziens ietver darbības, kuru aizsākumi ir vēl senāki. Kādreiz kopienas sastāvēja galvenokārt no ģimenes locekļiem, kuri strādāja kopā, lai nodrošinātu grupas izdzīvošanu un pamatvajadzības. Kopienas locekļi bija atbildīgi par dažādām darbībām: pārtikas nodrošināšanu, patvēruma atrašanu vai izveidi u. c.

Tā kā mūsdienu sabiedrība un tehnoloģijas strauji attīstījās, cilvēki specializējās dažādās jomās, kas svarīgas kopienas eksistencei. Specializācijas rezultātā attīstījās preču un pakalpojumu aprite kopienā un starp dažādām kopienām.

Tirgus cenas

Vienota valūta veicināja tirdzniecības attīstību. Neatkarīgi no tā, vai norēķiniem izmanto krelles, sudraba monētas vai eiro, jebkurš maksāšanas līdzeklis simbolizē vienošanos, ka ikviens, kuram tas pieder, var to izmantot apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem. Faktiskā cena — tas, cik vienotās valūtas vienības ir nepieciešamas, lai iegūtu kādu preci — arī ir vienošanās starp pircēju un pārdevēju.

Ir vairāki veidi, kā izskaidrot pirkšanas un pārdošanas cenu noteikšanu tirgū. Viens no galvenajiem pieņēmumiem ir tas, ka pircējs vai patērētājs piešķir precei vērtību un ir gatavs par to maksāt. Parasti, jo dārgāka kāda prece, jo mazāk patērētāju vēlas to nopirkt.

Vēl viens pieņēmums ir, ka piegādātāji neražotu preces, ja tās nevarētu pārdot dārgāk par to ražošanas izmaksām. Lai no tirgus izspiestu konkurentus vai atbrīvotos no liekās produkcijas, piegādātāji var preces pārdot lētāk par ražošanas cenu, ko sauc par dempingu.

Šajā gadījumā atslēgas vārds ir "cena". Kā nosaka cenu? Vai cenā, ko cilvēki maksā par precēm un pakalpojumiem, ietilpst cena par dabas resursu — precīzāk, "dabiskā kapitāla" — izmantošanu vai izdevumiem, kas radušies ražošanas un patēriņa rezultātā radītā piesārņojuma dēļ?

Atbilde ir "nē". Ļoti reti tirgus cenas atspoguļo preces patieso vērtību — t. i., cenu, ko veido ražošanas izmaksas un vides izmaksas (tostarp izdevumi veselības jomā, kas saistīti ar vides degradāciju). Pašreizējās ekonomiskās sistēmas pamatā ir tūkstošiem gadu pieredze, kura balstās uz pieņēmumu, ka dabas resursi cilvēkiem ir pieejami bez maksas. Parasti summa, ko mēs maksājam par materiāliem (naftu, dzelzs rūdu, ūdeni, kokmateriāliem u. c.), sedz ieguves, transportēšanas un ar tirdzniecību saistītas izmaksas. Tā ir viena no galvenajām pašreizējās ekonomiskās sistēmas nepilnībām, un to ir grūti mainīt divu galveno iemeslu dēļ.

Sarežģīts izmaksu aprēķins

Pirmkārt, ir ļoti grūti novērtēt kopējās izmaksas par visiem pakalpojumiem un dabas resursiem vai kaitējumu, ko rada cilvēku veiktās darbības. Ļoti atšķiras tas, cik iedzīvotāji ir gatavi maksāt par tīru gaisu. Iedzīvotāji, kuri ir pakļauti ļoti lielam cieto daļiņu piesārņojumam, par to ir gatavi maksāt ļoti daudz, bet tie, kuri svaigu gaisu elpo ikdienā, iespējams, tam pat nepievērš uzmanību.

Vides ekonomisti izstrādā uzskaites principus, lai mēģinātu aprēķināt šā dabas resursa vērtību un cilvēku darbību nodarīto kaitējumu videi.

Daļēji darbības vides kontu jomā ir vērstas uz izmaksām, lai aprēķinātu pakalpojumu vērtību naudas izteiksmē. Piemēram, attiecībā uz gaisa kvalitāti, tiek aprēķinātas medicīnas izmaksas, kas radušās sliktas gaisa kvalitātes, dzīvības zaudēšanas, dzīves ilguma saīsināšanās, darba dienu skaita samazināšanās un citu iemeslu dēļ. Tāpat var jautāt, cik vērta ir dzīve klusā rajonā? Līdzīgu mājokļu cenu atšķirības var izmantot, lai aprēķinātu aptuveno tirgus cenu klusā rajonā.

Tomēr šie aprēķini ir tikai indikatīvi. Ne vienmēr var skaidri noteikt, kādā mērā slikta gaisa kvalitāte veicina elpošanas problēmas vai trokšņu līmenis pazemina mājokļu cenas.

Attiecībā uz dažiem resursiem vides kontus izmanto arī, lai aprēķinātu resursu pieejamību attiecīgajā teritorijā, piemēram, saldūdens apjomu upes baseinā. Šādā aprēķinā ņem vērā nokrišņu daudzumu, upes straumes ātrumu, ūdens virsmas platību, pazemes ūdeņus un citus aspektus.

Fish for free

(c) Gülcin Karadeniz

Vides pakalpojumu cena

Otrkārt, pat tad, ja varētu noteikt precīzu cenu, lai faktiskajās cenās izteiktu šos "papildu izdevumus", īstermiņā tam būtu nopietnas sociālās sekas. Straujš pārtikas cenu pieaugums 2008. gadā, kad dažu pamatproduktu cenas sešu mēnešu laikā divkāršojās, ietekmēja ikvienu, bet jo īpaši nabadzīgākos iedzīvotājus. Strauja pāreja no sistēmas, kur dabas resursus izmanto bez maksas, uz tādu, kur visas izmaksas ir iekļautas cenā, radītu lielas sociālās pretrunas. Tomēr dažu preču un pakalpojumu cenā jau ir iekļautas vides izmaksas. Valdības parasti izmanto nodokļus un subsīdijas, lai pielāgotu tirgus cenas. Vides nodokļu dēļ preču cenas un tātad arī tirgus cenas palielinās. Šo instrumentu var izmantot, lai samazinātu dažu neilgtspējīgu preču patēriņu. Piemēram, ieviešot maksu par satiksmes sastrēgumiem, kas ir noteikta dažās Eiropas lielākajās pilsētās un pilsētas centrā atļauj iebraukt tikai tiem automašīnu vadītājiem, kas samaksājuši papildu maksu.

Līdzīgi arī subsīdijas var mudināt patērētājus izvēlēties videi draudzīgākas preces, samazinot to tirgus cenu. Minētos instrumentus var izmantot arī, lai risinātu ar sociālo taisnīgumu saistītas problēmas, sniedzot palīdzību nelabvēlīgā stāvoklī esošām un cietušām grupām.

Turklāt vides ekonomisti attīsta jēdzienus saistībā ar vides fiskālo reformu, lai izpētītu, kā var mainīt nodokļu sistēmu, lai atbalstītu videi nekaitīgas alternatīvas, un kā var pārveidot videi kaitīgas subsīdijas.

Dažos gadījumos tirgus dalībniekiem (piegādātājiem vai pircējiem) ir pietiekama ietekme, lai ietekmētu tirgu. Attiecībā uz dažām videi nekaitīgām tehnoloģijām un precēm valsts iestāžu lēmums izmantot šīs tehnoloģijas dod viņiem iespēju iekļūt tirgū un konkurēt ar esošajiem dalībniekiem.

Izmantojot ekonomikas terminus, var labāk paskaidrot dažus jēdzienus, kas attiecas uz patēriņa un ražošanas paradumiem, cenām un iniciatīvām, kas tiek īstenotas mūsdienu pasaulē, tomēr var izmantot vēl daudzas citas jomas, piemēram, tehnoloģijas un politiku.

Saistītais saturs

Jaunumi un raksti

Related briefings

Saistītās publikācijas

Geographic coverage

Europe
iegrāmatots zem: ,
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100