Jūru piesārņojošie atkritumi

Mainīt valodu
Article Publicēts 29.09.2014 Pēdējās izmaiņas 22.04.2016 11:32
Apmēram 70 % planētas virsmas klāj okeāni, un jūru piesārņojošie atkritumi ir atrodami gandrīz visur. Jūru piesārņojošie atkritumi, jo īpaši plastmasa, apdraud ne tikai jūras un piekrastes ekosistēmas, bet arī ekonomiku un sabiedrību. Lielāko daļu atkritumu rada sauszemes darbības. Kā ierobežot atkritumu nokļūšanu jūrā? Šī pasaules līmeņa problēma vispirms ir jārisina uz sauszemes.

 Image © Rastislav Stanik

Francijas piekrastē 2007. gadā izskaloja diezgan neparastus kuģa avārijā cietušos. Tās bija gumijas pīlītes, kas tika izskalotas krastā pēc iespaidīga 15 gadu ceļojuma, kas sākās 1992. gada janvārī, kad kāds kuģis devās ceļā no Honkongas uz ASV un vētras laikā pazaudēja kravu. Vienā no konteineriem, ko ieskaloja jūrā, bija 28 800 rotaļlietu, un dažas no tām tika izskalotas Austrālijas un ASV Austrumu piekrastē pirms vairākiem gadiem. Pārējās rotaļlietas šķērsoja Beringa jūras šaurumu un Ziemeļu Ledus okeānu un tika izskalotas Grenlandes, Apvienotās Karalistes un Jaunskotijas piekrastē.

Plastmasas nebeidzamais ceļojums

Gumijas pīlītes nav vienīgie cilvēku radītie atkritumi, kas dreifē jūras ūdeņos. Jūru piesārņojošos atkritumus veido ražoti un pārstrādāti cietie materiāli (piemēram, plastmasa, stikls, metāls un koks), kas tādā vai citādā veidā nokļūst jūras vidē.

Katru gadu pasaules jūrās un okeānos nokļūst apmēram 10 miljoni tonnu atkritumu. Plastmasa, jo īpaši plastmasas iepakojumi, piemēram, dzērienu pudeles un vienreizlietojamie maisiņi, ir visizplatītākie atkritumi jūras vidē. Atkritumu saraksts ir garš: bojāti zvejas tīkli, virves, vienreizlietojamās salvetes, tamponi, vates kociņi, prezervatīvi, cigarešu izsmēķi, vienreizlietojamās šķiltavas un citi priekšmeti.

Plastmasas preču masveida ražošana sākās 1950. gados, un ražošanas apjomi strauji pieauga no 1,5 miljoniem tonnu gadā līdz pašreizējam līmenim — 280 miljoniem tonnu gadā. Apmēram trešdaļu pašreizējās produkcijas veido vienreizlietojamais iepakojums, kas nokļūst atkritumos apmēram gada laikā.

Atšķirībā no organiskām vielām plastmasa nesadalās un uzkrājas vidē, jo īpaši okeānos. Saules gaisma, sālsūdens un viļņi sadala plastmasu vēl sīkākās daļās. Vienreizlietojamās autiņbiksītes vai plastmasas pudele mikroskopiskās daļās var sadalīties aptuveni 500 gadu laikā. Tomēr ne visa mikroplastmasa ir radusies sadalīšanās rezultātā. Dažas patēriņa preces, piemēram, zobu pasta, kosmētika un personīgās higiēnas preces jau satur mikroplastmasu.

Okeāna straumes, vēja un Zemes rotācijas rezultātā mikroplastmasas gabali, no kuriem daži ir tikai mikrona izmērā (metra miljonā daļa), tiek saskaloti kopā un veido lielas platības, ko dēvē par atkritumu virpuļiem. Atkarībā no plastmasas gabalu lieluma tie var veidot caurspīdīgu plastmasas masu. Atkritumu virpuļi ir šķidri, un to izmērs un forma mainās. Vislielākais un visvairāk pētītais atkritumu virpulis atrodas Klusā okeāna ziemeļos; to veido apmēram 3,5 miljoni tonnu atkritumu, ietekmējot teritoriju, kas divas reizes pārsniedz ASV platību. Pasaules okeānos ir pieci citi lieli atkritumu virpuļi, tostarp Atlantijas okeānā.

Daļu atkritumu izskalo krastā, kur tie sajaucas ar smiltīm pat visnomaļākajās pasaules vietās. Citi nonāk pārtikas ķēdē.

Kur rodas jūru piesārņojošie atkritumi?

Saskaņā ar dažiem aprēķiniem apmēram 80 % atkritumu jūras vidē rodas no darbībām uz sauszemes. Jūru piesārņojošie atkritumi neveidojas tikai piekrastes iedzīvotāju darbību rezultātā. Upju, plūdu un vēja ietekmes rezultātā jūrā nonāk arī sauszemes atkritumi. Pārējie atkritumi veidojas zvejniecības, kuģniecības, piekrastes iekārtu, piemēram, naftas urbjtorņu un kanalizācijas sistēmu, darbības rezultātā.

Dažādos reģionos jūru piesārņojošo atkritumu izcelsme ir atšķirīga. Vidusjūrā, Baltijas jūrā un Melnajā jūrā visvairāk atkritumu rada darbības uz sauszemes, bet Ziemeļjūrā līdzīgu apjomu atkritumu rada darbības jūrā.

Vairāk plastmasas nekā planktona

Ir grūti pilnībā novērtēt jūru piesārņojošo atkritumu ietekmi. Jūru piesārņojošie atkritumi jūras dzīvniekiem rada divus galvenos riskus — aizrīšanos un sapīšanos.

Neatkarīgais jūras pētniecības institūts Algalita, kas atrodas Kalifornijā, 2004. gadā konstatēja, ka jūras ūdens paraugi satur sešas reizes vairāk plastmasas nekā planktona.

Ņemot vērā plastmasas daudzumu un izplatību jūrā, dzīvnieki un putni jūru piesārņojošos atkritumus sajauc ar pārtiku. Jūru piesārņojošos atkritumus ir norijuši vairāk nekā 40 % vaļu, delfīnu, cūkdelfīnu, visu jūras bruņurupuču un apmēram 36 % jūras putnu. Plastmasu norij vairāk nekā tikai viens vai divi dzīvnieki. Tas ietekmē veselas zivju grupas un jūras putnu barus. Piemēram, Ziemeļjūrā vairāk nekā 90 % krastā izskaloto beigtu jūras ķilžu kuņģos bija plastmasa.

Ja kuņģī ir nesagremojama plastmasa, tas var traucēt dzīvniekam uzņemt pārtiku, kā rezultātā dzīvnieks mirst no bada. Turklāt plastmasā esošās ķīmiskās vielas var būt indīgas un atkarībā no daudzuma var pasliktināt dzīvnieka pašsajūtu vai izraisīt nāvi.

Jūras dzīvniekiem apdraudējumu rada arī lielāki plastmasas gabali. Daudzi dzīvnieki, piemēram, vaļi, delfīni un jūras bruņurupuči, var sapīties plastmasas atkritumos, zvejas tīklos vai auklās, kas pamestas jūrā. Lielākā daļa dzīvnieku, kas sapinas atkritumos, mirst, jo viņi nevar aizbēgt no plēsīgiem dzīvniekiem, atrast barību vai pacelties virs ūdens, lai ieelpotu.

Aisberga redzamā daļa

Jūru piesārņojošie atkritumi ir pasaules līmeņa problēma, un ir grūti apkopot uzticamus datus. Straumes un vējš spēj pārvietot pat ļoti lielus priekšmetus, un tāpēc atkritumi var tikt pieskaitīti vairākkārt. Turklāt tiek uzskatīts, ka tikai maza daļa jūru piesārņojošo atkritumu peld jūrā vai tiek izskaloti krastā. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) datiem tikai 15 % jūru piesārņojošo atkritumu atrodas uz ūdens virsmas; 15 % atkritumu atrodas vertikālajā ūdens slānī, bet pārējie 70 % atrodas jūras gultnē.

Atkritumu "neredzamā" daļa ietekmē vispārējo jūras vides stāvokli. Tiek lēsts, ka visā pasaulē pazaudēti, pamesti vai izmesti apmēram 640 000 tonnu zvejas rīku. Šie pamestie "spoku tīkli" turpina vēl gadus un gadu desmitus sagūstīt zivis un citus jūras dzīvniekus.

Turklāt cilvēki regulāri uzturā lieto plastmasu norijušās zivis. Tādu jūras velšu lietošana uzturā, kas bijuši saskarsmē ar plastmasu un to sastāvā esošajām uz naftas bāzes ražotajām ķīmiskajām vielām, apdraud cilvēku veselību. Turklāt to ietekme uz cilvēku veselību vēl nav skaidri zināma.

Visvairāk cieš piekrastes kopienas

Vairāk nekā 40 % ES iedzīvotāju dzīvo piekrastes reģionos. Jūru piesārņojošie atkritumi kaitē videi un rada sociālās un ekonomiskās izmaksas, kas visvairāk ietekmē piekrastes kopienas. Tīra piekraste ir svarīga pludmales tūrismam. Atlantijas okeāna piekrastē 100 m garumā savāc vidēji 712 atkritumu vienības. Ja jūru piesārņojošie atkritumi netiek savākti, tie krājas pludmalē. Lai uzlabotu peldvietu pievilcību tūristu piesaistīšanai, daudzām kopienām un uzņēmumiem ir jāattīra pludmales vēl pirms vasaras sezonas sākuma.

Nav visaptveroša aprēķina par jūru piesārņojošo atkritumu radītajām kopējām izmaksām sabiedrībai. Tāpat ir grūti aprēķināt vietējām ekonomikām radītos zaudējumus, ja potenciālie apmeklētāji izvēlas atpūsties citur. Tomēr ir pieejami aprēķini konkrētām izmaksām par tīrīšanas darbiem. Apvienotajā Karalistē pašvaldības pludmaļu tīrīšanai tērē apmēram EUR 18 miljonus gadā.

Tā var savākt lielākas atkritumu vienības un uzlabot teritorijas izskatu, bet ko iesākt ar sīkiem atkritumiem? Saskaņā ar Kommunenes Internasjonale Miljøorganisasjon (KIMO) (starptautiska organizācija attiecībā uz jūras piesārņojuma jautājumiem, kas apvieno vietējās varas iestādes) datiem apmēram 10 % (pēc svara) pludmales joslas veido plastmasa. Tā kā plastmasas gabali ir ļoti sīki, tos smiltīs nevar pamanīt.

Cīņa ar jūru piesārņojošiem atkritumiem — jāsāk ar atkritumu rašanās novēršanu

Lai gan jūru piesārņojošie atkritumi ir tikai viens no jūras vides veselības apdraudējumiem, tas rada arvien lielākas bažas. Šo problēmu vēl nopietnāku padara plastmasas uzkrāšanās un ilgais sadalīšanās laiks. Jūru piesārņojošie atkritumi ir pārrobežu problēma — tiklīdz tie nokļūst jūrā, tie vairs nevienam nepieder. Tas apgrūtina atkritumu apsaimniekošanu, kas tādā gadījumā ir atkarīga no veiksmīgas reģionālās un starptautiskās sadarbības.

Daži ES tiesību akti attiecas tieši uz jūras piesārņojuma problēmām. Piemēram, ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā, ko pieņēma 2008. gadā, jūras piesārņojums minēts kā viena no problēmām, kas ir jārisina, lai līdz 2020. gadam sasniegtu labu vides stāvokli. Saskaņā ar ES direktīvām un vispārējām saistībām šajā jomā, kas tika pieņemtas Ilgtspējīgai attīstībai veltītā ANO konferencē "Rio+20" 2012. gadā, ES 7. vides rīcības programmā (2014–2020) ir paredzēts noteikt pamatscenāriju un mērķi samazināt atkritumu daudzumu.

Līdzīgi kā kopējās atkritumu apsaimniekošanas jomā arī šajā gadījumā, lai cīnītos pret jūras piesārņojumu ar atkritumiem, jāsāk ar jaunu atkritumu rašanās novēršanu. Kā var novērst atkritumu rašanos? Vai iepērkoties vienmēr ir vajadzīgs jauns plastmasas maisiņš? Vai dažus produktus un ražošanas procesus var veidot tā, lai tie nesatur vai nerada mikroplastmasu? Jā, tas ir iespējams!

Marine litter

(c) Ani Becheva / EEA Waste•smART

Rīcība uz sauszemes

Darbības uz sauszemes jāveic vēl pirms atkritumu nokļūšanas jūrā. Šajā saistībā ES ir spēkā politika un tiesību akti, kuru mērķis ir uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, samazināt iepakojuma atkritumus, palielināt otrreizējai pārstrādei nodoto atkritumu (plastmasas) daudzumu, uzlabot notekūdeņu attīrīšanu un kopumā efektīvāk izmantot resursus. Dažu direktīvu mērķis ir palīdzēt ierobežot piesārņojumu no kuģiem un ostām. Labākai atkritumu rašanās novēršanas un samazināšanas politikai var būt ievērojami ieguvumi.

Ko darīt ar atkritumiem, kas jau ir nokļuvuši jūrā vai okeānā? Daudzi jūru piesārņojošie atkritumi jūrā krājas jau vairākus gadus. Daži atkritumi atrodas okeāna gultnē, kamēr citus pārvieto okeāna straumes. Ir gandrīz neiespējami iztēloties, kā to visu savākt.

Vairākas "atkritumu izzvejošanas" iniciatīvas jau tiek īstenotas, kad kuģi savāc atkritumus jūrā, līdzīgi tam, kā tas notiek uz sauszemes. Tomēr tā var savākt tikai noteikta izmēra atkritumus. Problēmas ar mikroplastmasas piesārņojumu šādā veidā atrisināt nevar. Turklāt, ņemot vērā problēmas apmēru un okeānu lielumu, šīs iniciatīvas ir pārāk ierobežotas, lai būtu redzami ievērojami uzlabojumi.

Tas attiecas arī uz pludmaļu un piekrastes attīrīšanu. Tomēr šīs iniciatīvas ir labs veids, kā veicināt izpratni par šo problēmu un iesaistīt iedzīvotājus šīs problēmas risināšanā. Galu galā, varbūt jautājums ir par cilvēku aktīvāku iesaistīšanu. Jo vairāk brīvprātīgo piedalās šādās darbībās, jo labāk var novērst atkritumu rašanos.

Jūru piesārņojošo atkritumu kontrole

EVA ir izstrādājusi "Marine LitterWatch", kas piedāvā aplikāciju tālruņiem jūras piesārņojuma ar atkritumiem uzraudzībai Eiropas pludmalēs. Aplikācija ir pieejama bez maksas un sniedz informāciju pludmaļu uzkopšanas kopienām, lai uzlabotu sabiedrības informētību par jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ar šīs aplikācijas palīdzību var uzzināt arī par atkritumu savākšanas iniciatīvām tuvākajā apkaimē vai izveidot savu atkritumu savākšanas kopienu.

Geographic coverage

Europe
Dynamic

Temporal coverage

2014

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100