Resursu izmantošanas ziņā efektīva, videi nekaitīga un aprites ekonomika

Mainīt valodu
Article Publicēts 29.09.2014 Pēdējās izmaiņas 31.08.2016 15:14
Mūsu labklājība ir atkarīga no dabas resursu izmantošanas. Iegūtie resursi tiek izmantoti pārtikas ieguvē, celtniecībā, mēbeļu, elektronisko ierīču, apģērbu un citu preču ražošanā. Tomēr resursi tiek tērēti ātrāk, nekā tie spēj dabiski atjaunoties. Kā nodrošināt sabiedrības labklājību ilgtermiņā? Videi nekaitīgāka ekonomika noteikti var palīdzēt.

 Image © Rastislav Stanik

Labklājību ir grūti definēt un izmērīt. Par galvenajiem labklājību veicinošajiem faktoriem mēdz uzskatīt labu veselību, ģimeni un draugus, personisko drošību, patīkamus un veselībai drošus dzīves apstākļus, apmierinātību ar darbu un ienākumus, kas nodrošina labu dzīves līmeni.

Ekonomiski apsvērumi — nodarbinātība, pienācīgi ienākumi un labi darba apstākļi — būtiski ietekmē cilvēku labklājību, lai gan katram tas var būt atšķirīgi. Darbvietas drošība un bezdarbs ir ļoti būtiski aspekti ekonomikas krīzes laikā un var ietekmēt visas sabiedrības noskaņojumu un labklājību.

Ir acīmredzams, ka mums nepieciešama labi funkcionējoša ekonomika, kas cilvēkiem nodrošina gan nepieciešamās preces un pakalpojumus, gan darbavietas un ienākumus, lai garantētu atbilstošu dzīves līmeni.

Ekonomikas attīstība ir atkarīga no vides

Labi funkcionējošas ekonomikas pamatā cita starpā ir nepārtraukta dabas resursu un materiālu, piemēram, kokmateriālu, ūdens, labības, zivju, energoresursu un derīgo izrakteņu plūsma. Galveno materiālu piegāžu pārtraukšana var traucēt attiecīgo nozaru darbību, un uzņēmumi var būt spiesti atlaist darbiniekus vai pārtraukt preču un pakalpojumu nodrošināšanu.

Nepārtraukta plūsma nozīmē to, ka tiek iegūts tik daudz resursu, cik vēlamies. Bet vai tas ir iespējams? Un, ja tiks iegūti nepieciešamie resursi, kā tas ietekmēs vidi? Cik daudz resursu var iegūt, nekaitējot videi?

Cilvēki jau iegūst pārāk daudz resursu un vairāk, nekā planēta var saražot vai atjaunot attiecīgajā laika posmā. Daži pētījumi liecina, ka pēdējos simts gados pasaules resursu patēriņa norma uz cilvēku ir divkāršojusies, bet primārās enerģijas — trīskāršojusies. Citiem vārdiem, ikviens no mums patērē apmēram trīsreiz vairāk enerģijas un divreiz vairāk materiālu, nekā cilvēki patērēja 1900. gadā. Turklāt ir būtiski pieaudzis patērētāju skaits — pašlaik iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 7,2 miljardi salīdzinājumā ar 1,6 miljardiem 1900. gadā.

Tas, kā un cik daudz pašlaik tiek izmantoti resursi, samazina planētas spēju nodrošināt cilvēku labklājību ilgtermiņā. Kā piemēru var minēt zivju krājumus.

Pārmērīga nozveja, piesārņojums un klimata pārmaiņas būtiski ietekmējušas pasaules zivju krājumus. Daudzas piekrastes kopienas, kas agrāk bija atkarīgas no zivsaimniecības, bija spiestas ieguldīt līdzekļus citās nozarēs, piemēram, tūrismā. Kopienām, kurām neizdevās dažādot ekonomiku, klājas grūti.

Ekonomiskās darbības ietekmē vidi un sociālos aspektus. Gaisa piesārņojums, ekosistēmu paskābināšanās, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata pārmaiņas ir vides problēmas, kas nopietni ietekmē mūsu labklājību.

Ceļā uz videi nekaitīgu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku

Lai saglabātu vidi un tās nodrošinātās bagātības izmantotu ilgtermiņā, ir jāsamazina resursu ieguves apjoms. Ir jāmaina preču ražošanas, pakalpojumu nodrošināšanas un resursu izmantošanas paradumi. Īsumā — ekonomika ir jāpadara videi nekaitīgāka.

Lai gan terminam ir vairākas definīcijas, "videi nekaitīga ekonomika" ir ekonomika, kurā visas ražošanas un patēriņa izvēles tiek pieņemtas, ņemot vērā iedzīvotāju labklājību un rūpes par vidi. Citiem vārdiem sakot, tā paredz resursu efektīvu izmantošanu, veicinot cilvēku labklājību iekļaujošā sabiedrībā, vienlaikus saglabājot dabas sistēmas, kas nodrošina cilvēku eksistenci.

ES jau ir pieņemti stratēģiskie mērķi, kā arī konkrētas rīcības programmas ilgtspējīgākas ekonomikas izveidei. Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķis ir nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu izaugsmi. Tās pamatā ir nodarbinātība, izglītība un pētniecība, kā arī centieni sasniegt mērķus klimata un enerģijas jomā attiecībā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Šī stratēģija paredz īstenot pamatiniciatīvas, lai sasniegtu minētos mērķus. Pamatiniciatīvai "Resursu ziņā efektīva Eiropa" ir būtiska nozīme attiecībā uz ES politiku šajā jomā. Ir arī pieņemti vairāki tiesību aktu kopumi, lai īstenotu minētos mērķus.

Bet kas jādara, lai ES ieviestu resursu ziņā efektīvu ekonomiku? Preces un pakalpojumi jāražo un jāpatērē tā, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu visus resursus. Tāpēc ir jāveido tādas ražošanas sistēmas, kas rada maz atkritumu vai kas ļauj saražot vairāk, izmantojot mazāk resursu.

Seagulls

(c) Stipe Surac / EEA Waste•smART

Izmaiņas visās sistēmās, ne tikai nozarēs

Mums jāapsver izmaiņas visās sistēmās, nevis tikai konkrētās nozarēs. Sistēma ietver visus procesus un infrastruktūras, kas ir saistītas ar resursiem vai darbību un ir svarīgas cilvēku darbībai. Piemēram, energosistēma ietver izmantojamos energoresursus (akmeņogles, vējš, saule, nafta, dabasgāze un citi enerģijas veidi), energoresursu ieguves vai ražošanas veidu (vēja ģeneratori, naftas dziļurbumi, slānekļa gāzes ieguves rūpnīcas un citi veidi), pielietojumu (rūpniecība, transports, mājokļu apsilde un citi pielietojuma veidi) un izplatīšanu. Tas arī palīdzētu risināt problēmas saistībā ar zemes un ūdens resursiem, ko ietekmē energoresursu izmantošana un ražošana.

Resursi, saražotā produkcija un atliekas

Lai ražotu preces vai pakalpojumus, ir vajadzīgi resursi. Piemēram, lai izaudzētu labību, ir vajadzīgs lauksaimnieku darbs, zeme, graudi, ūdens, saule (enerģija), instrumenti un, izmantojot mūsdienu lauksaimniecības metodes, arī mēslojums, pesticīdi un sarežģītāki instrumenti. Tas attiecas arī uz mūsdienu pārstrādes rūpniecību. Lai izgatavotu elektroniskas ierīces, mums joprojām vajadzīgs darbaspēks, enerģija, ūdens, zeme, derīgie izrakteņi, metāli, stikls, plastmasa, retzemju materiāli, pētniecība un citi resursi.

Lielāko daļu resursu, ko izmanto ražošanā Eiropas Savienībā, iegūst ES. 2011. gadā ES izmantoja 15,6 tonnas materiālu uz vienu iedzīvotāju, un 12,4 tonnas no tām bija ES iegūti materiāli, tikai 3,2 tonnas materiālu bija ievestas no citām valstīm.

Nelielu daļu šo resursu eksportēja. Pārējo — 14,6 tonnas uz katru iedzīvotāju — izmantoja patēriņam ES. Dažādās valstīs resursu patēriņš ievērojami atšķiras. Piemēram, 2011. gadā Somijā izmantoja vairāk nekā 30 tonnas resursu uz katru iedzīvotāju, bet Maltā — 5 tonnas resursu uz katru iedzīvotāju.

Pēdējās desmitgades ES ekonomika nodrošināja iekšzemes kopprodukta lielāku pievienoto vērtību attiecībā uz katru patērēto resursu vienību (derīgie izrakteņi, metāli un citi resursi). Piemēram, izmantojot vienādu daudzumu metāla, tika saražoti mobilie tālruņi un klēpjdatori, kas ir "vērtīgāki" (citiem vārdiem sakot, to vērtība ir lielāka) par vecākiem mobilo tālruņu un klēpjdatoru modeļiem. To pazīst kā resursu produktivitāti. Pašlaik ES resursu produktivitāte pieaugusi par aptuveni 20 %: no 2000. gada līdz 2011. gadam resursu patēriņš ir samazinājies no EUR 1,34 līdz EUR 1,60 par vienu kilogramu. Šajā laikā ekonomiskas pieaugums bija 16,5 %.

Dažās Eiropas valstīs resursu produktivitāte ir salīdzinoši augsta. 2011. gadā Šveicē, Apvienotajā Karalistē un Luksemburgā tika radīta vairāk nekā EUR 3 pievienotā vērtība par vienu kilogramu resursu, bet Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā pievienotā vērtība bija mazāk nekā EUR 0,5 par vienu kilogramu. Resursu produktivitāte ir cieši saistīta ar attiecīgās valsts ekonomisko struktūru. Spēcīga pakalpojumu, zināšanu un tehnoloģiju nozare, kā arī augsts otrreizējās pārstrādes līmenis veicina resursu produktivitāti.

Aprites ekonomika

Pašreizējo ražošanas un patēriņa procesu rezultātā rodas ne tikai preces un pakalpojumi, bet arī atliekas. Tās var būt vidi piesārņojošu vielu, dažādu iemeslu dēļ neizlietotu materiālu (koks vai metāls) vai pārtikas atkritumu veidā.
Tas attiecas arī uz produktiem pēc derīguma termiņa beigām. Dažus var daļēji pārstrādāt vai izmantot atkārtoti, bet daži nokļūst atkritumos, atkritumu poligonos vai tiek sadedzināti. Šo preču un pakalpojumu izgatavošanai tika izmantoti resursi, un tāpēc jebkura daļa, kas netiek izlietota, var radīt ekonomiskos zaudējumus un vides problēmas.

Eiropā 2010. gadā tika radīti vidēji apmēram 4,5 tonnas atkritumu uz vienu iedzīvotāju. Apmēram pusi no šiem atkritumiem atkārtoti izmanto ražošanas procesā.

Termins "aprites ekonomika" paredz izveidot ražošanas un patēriņa sistēmu, kas rada pēc iespējas mazākus zaudējumus. Ideālā variantā gandrīz visas preces tiktu lietoti atkārtoti, pārstrādātas vai izmantotas citu preču ražošanā. Pārveidojot produktus un ražošanas procesus, var palīdzēt samazināt atkritumus un neizmantoto daļu izmantot kā resursus.

Cilvēki un biznesa idejas

Lai izveidotu videi nekaitīgu ekonomiku, patērētājiem un ražotājiem ir vienādi nozīmīga loma. Ražošanu veicina patērētāju vēlmes. Bet vai cilvēki vēlas iegādāties vairāk patēriņa preču, vai arī cilvēkiem ir vajadzīgi tikai tie pakalpojumi, ko nodrošina attiecīgās preces?

Arvien vairāk uzņēmumu izmanto uzņēmējdarbības pieeju, kas zināma kā "sadarbīgais patēriņš". Šī pieeja paredz nodrošināt patērētāju vajadzības, iznomājot preču un pakalpojumu sistēmas un koplietojot, nevis iegādājoties preces. Tāpēc varētu būt nepieciešama jauna pieeja mārketingam un preču dizainam, mazāku uzmanību pievēršot pārdošanai un vairāk domājot par ilgstošas lietošanas un salabojamu preču ražošanu.

Šādas uz sadarbību vērstas patēriņa preces un pakalpojumi visērtāk ir pieejami internetā un sociālajos tīklos. Tam nebūtu jāaprobežojas tikai ar instrumentu aizņemšanos no kaimiņa vai koplietotu automašīnu vai kādu elektronisko iekārtu. Dažās ES valstīs darbojas arī apģērbu maiņas punkti, kur var aizņemties drēbes.

Jebkādi pasākumi, lai samazinātu resursu ieguves un atkritumu apjomu, tostarp efektīvāka resursu izmantošana, pārstrāde un atkārtota izmantošana, mazina nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un uzlabo pasaules ekosistēmu spēju nodrošināt cilvēkus. Labāka vides kvalitāte nodrošina labāku un veselīgāku dzīvi mūsu planētas iedzīvotājiem.

Saistītais saturs

Jaunumi un raksti

Related briefings

Saistītās publikācijas

Geographic coverage

Europe
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100