No ražošanas līdz atkritumiem - pārtikas sistēma

Mainīt valodu
Article Publicēts 29.09.2014 Pēdējās izmaiņas 31.08.2016 15:19
Mēs izmantojam arvien vairāk dabas resursu iedzīvotāju skaita pieauguma, dzīvesveida izmaiņu un augošā personīgā patēriņa dēļ. Lai nodrošinātu ilgtspējīgāku patēriņu, ir jāņem vērā visa resursu sistēma, tostarp ražošanas metodes, pieprasījuma modeļi un piegādes ķēdes. Šajā sadaļā tuvāk tiek aplūkots pārtikas jautājums.

 Image © Gülcin Karadeniz

Kopumā pārtikas sistēmā ietilpst visi materiāli, procesi un infrastruktūras, kas ir saistītas ar lauksaimniecību, tirdzniecību, mazumtirdzniecību, transportu un pārtikas preču patēriņu. Pārtika, tāpat kā ūdens un enerģija, ir cilvēka pamatvajadzība. Pārtikai ir jābūt pieejamai, kvalitatīvai, daudzveidīgai un drošai. Pastāv cieša saistība starp cilvēku veselību, labklājību un pārtiku. Nepietiekams uzturs un liekais svars ir veselības problēmas, kas ir tieši saistītas ar pārtikas ražošanu, tirdzniecību un patēriņu.

Laika gaitā Eiropas iedzīvotāju pārtikas patēriņš ir būtiski mainījies. Piemēram, salīdzinot ar laiku pirms 50 gadiem, mēs ēdam vismaz divreiz vairāk gaļas uz vienu iedzīvotāju. Taču kopš 1995. gada liellopa gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir samazinājies par 10 %. Tajā pašā laikā Eiropas iedzīvotāji vairāk ēd vistas gaļu, zivis, jūras veltes, augļus un dārzeņus.

ES ir viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem pasaulē. ES izmanto mūsdienu lauksaimniecības ražošanas sistēmas un atbilstošu lauksaimniecības zemi. Darba ražīgums uz vienu hektāru zemes ir strauji palielinājies, jo īpaši 20. gadsimta otrajā pusē. Tā kā Eiropā ir daudzveidīgas lauksaimniecības zemes un klimatiskie apstākļi, tiek ražots plašs pārtikas preču klāsts. Tomēr, lai nodrošinātu pārtikas pieprasījumu, tiek izmantots arī imports.

Lauksaimniecības kultūraugu ražīgums ir palielinājies, un to veicināja plašāka monokultūru izmantošana (t. i., vienas kultūras audzēšana lielākā platībā) un irigācija, labāks tehniskais nodrošinājums un ķimikālijas, piemēram, pesticīdi un mēslošanas līdzekļi. Lauksaimniecības intensifikācija Eiropā ļauj saražot vairāk pārtikas, izmantojot mazāk zemes.

Tomēr modernās ražošanas metodes nelabvēlīgi ietekmē vidi. Intensīvas lauksaimniecības rezultātā tiek nodarīts kaitējums videi, veidojas lielāks slāpekļa piesārņojums un CO2 emisijas, samazinās bioloģiskā daudzveidība lauksaimniecības zemē un tiek piesārņota augsne, upes un ezeri. Turklāt ārējo resursu biežāka izmantošana, lai palielinātu ražu pārtikas ražošanas nozarē, parasti samazina kopējo energoefektivitāti. Tas nozīmē, ka, ieguldot vairāk enerģijas pārtikas ražošanā, mēs faktiski iegūstam arvien mazāk enerģijas (kaloriju), ņemot vērā sabiedrībai nodrošināto faktisko pārtikas enerģiju.

Waste bags

(c) Gülcin Karadeniz

Ilgtspējība un efektivitāte

Ir skaidrs, ka Eiropā ir jāsamazina lauksaimniecības ražošanas ietekme uz vidi. Taču Eiropā arī turpmāk ir jāražo tikpat daudz pārtikas, lai nodrošinātu pieprasījumu ES un visā pasaulē.

ES ir viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem un eksportētājiem pasaulē. Ja ievērojami samazinātos ražošanas apjoms, tas ietekmētu pārtikas cenas un ražošanu visā pasaulē. Kā rīkoties, lai Eiropā arī turpmāk saražotu kvalitatīvu pārtiku pietiekamā daudzumā un par pieņemamu cenu, vienlaikus samazinot lauksaimniecības ietekmi uz vidi?

Viens no risinājumiem ir izmantot ilgtspējīgākas lauksaimniecības metodes. Piemēram, ar agroekoloģiskām metodēm var intensificēt lauksaimniecību, izmantojot dabas produktus un ekoloģiskus procesus, nevis sintētiskās ķīmiskās vielas (t. i., mēslošanas līdzekļus un pesticīdus). Izmantojot precīzas lauksaimniecības metodes, var samazināt ķīmisko vielu lietošanu un tādējādi samazināt ietekmi uz vidi.

Neatkarīgi no izmantotās metodes pārtikas ražošanai ir jābūt pietiekami intensīvai, lai atbilstu pieprasījumam. Šādā veidā zemes izmantošana un bioloģiskā daudzveidība nepasliktināsies.

Turklāt vairākos reģionos lauksaimniecība vietējās kopienās ir galvenais ienākumu avots, kā arī daļa no sociālās struktūras un vietējās kultūras. Šādi sociālie aspekti jāņem vērā, ieviešot jebkādus pārtikas sistēmas uzlabošanas pasākumus.

Ja tiks ņemti vērā tikai ražošanas mērķi, tad visu pārtikas sistēmu neizdosies padarīt "zaļāku". Taču resursi ir efektīvāk jāizmanto arī citos posmos, piemēram, attiecībā uz transportu, mazumtirdzniecību un patēriņu. Uztura ieradumu izmaiņas, samazinot gaļas patēriņu un vairāk lietojot dārzeņus, mazinātu zemes izmantošanas intensitāti.

Pārtikas atkritumi

Apmēram viena trešdaļa Eiropā saražotās pārtikas netiek patērēta, un pārtikas atkritumi veidojas visos ražošanas ķēdes posmos. Pēc Eiropas Komisijas novērtējuma tikai ES atkritumos nokļūst 90 miljoni tonnu pārtikas (vai 180 kg uz vienu iedzīvotāju), no kuriem liela daļa joprojām ir piemēroti izmantošanai cilvēku uzturā. Pārtikas atkritumi ir viena no problēmām, ko paredzēts risināt saskaņā ar ES Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā.

Daudzi no mums cenšas samazināt pārtikas atkritumu daudzumu mājsaimniecībās. Viens no risinājumiem — pagatavot tikai vienai maltītei nepieciešamo ēdiena daudzumu — ne par daudz, ne par maz. Vēl var radoši izmantot iepriekšējo dienu maltīšu pārpalikumus. Tomēr, lai kā arī mēs necenstos, kaut kas vienmēr nonāks atkritumos, jo augļi var sabojāties un piens var saskābt. Mājsaimniecībās radītie pārtikas atkritumi ir tikai neliela daļa no kopējā pārtikas atkritumu apjoma. Daudz pārtikas kļūst par atkritumiem, pirms tā nokļūst mūsu ledusskapjos.

Nav aprēķināts, cik pārtikas ES dažādos patēriņa ķēdes posmos nokļūst atkritumos. Uzticami un salīdzināmi dati nav pieejami, jo īpaši par pārtikas atkritumiem, kas radušies lauksaimniecības ražošanā un zivsaimniecībā. Tomēr ir pieejami dati par dažām valstīm.

Pārtikas atkritumu analīze Zviedrijā

Saskaņā ar Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras 2012. gadā pētījumu Zviedrijā atkritumos nokļūst 127 kg pārtikas uz vienu iedzīvotāju. Šajā aprēķinā nav ņemti vērā ražošanas procesā (lauksaimniecībā un zivsaimniecībā) radušies atkritumi un neizbēgamie pārtikas atkritumi, kas rodas pārtikas pārstrādes nozarē.

No šī apjoma 81 kg pārtikas atkritumu uz vienu iedzīvotāju rada mājsaimniecības. Restorāni rada 15 kg atkritumu uz vienu iedzīvotāju, lielveikali — 7 kg uz vienu iedzīvotāju un sabiedriskās ēdināšanas iestādes — 6 kg uz vienu iedzīvotāju. Šajā pētījumā tika novērtēts, cik daudz pārtikas atkritumu varēja izmantot. Jomas, kurās ir izniekots visvairāk pārtikas: varēja izvairīties no 91 % pārtikas atkritumu lielveikalos, 62 % — restorānos, 52 % — sabiedriskās ēdināšanas iestādēs un 35 % — mājsaimniecībās.

Daļa pārtikas atkritumu rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības jomā. Saindētas gaļas tirdzniecības pārtraukšana ir resursu izšķērdēšana, tomēr tas ir arī profilaktisks pasākums cilvēku veselības aizsardzībai.

Citi pasākumi ir vēl mazāk saprotami. Piemēram, "derīgs līdz" datums uz pārtikas produkta iepakojuma nenozīmē, ka nākamā dienā produkts kļūst nederīgs, bet tikai to, ka tā kvalitāte ar katru nākamo dienu pasliktinās. Tas nozīmē, ka dažus produktus var droši lietot arī pēc norādītā termiņa, taču mazumtirgotāji šādus produktus nedrīkst pārdot un attiecīgi patērētāji tos nevar nopirkt. Pārtikas atkritumi mazumtirdzniecības posmā rodas arī tāpēc, ka tiek apmierinātas patērētāju vēlmes (piemēram, liela produktu izvēle, pilni veikalu plaukti vai estētisks izskats).

Tas, kā tiek izmantoti pārtikas atkritumi, ir atkarīgs no atkritumu apsaimniekošanas prakses. Tos var izmantot kā lopbarību, kompostēt, pārvērst enerģijā vai nodot atkritumu poligonā.

Ieguvums vienā sistēmā ir ieguvums arī citās

Katru reizi, kad izšķērdējam pārtiku, nelietderīgi tiek izmantota arī zeme, ūdens, enerģija un citi resursi, kas izmantoti nepatērētas pārtikas ražošanai. Tāpēc jebkāds pārtikas atkritumu samazinājums ir ieguvums videi. Samazinot pārtikas atkritumu apjomu, varēs izmantot mazāk ūdens, mazāk mēslošanas līdzekļu, mazāk zemes, transporta, enerģijas un citu resursu, mazāk atkritumu savākšanas un pārstrādes pakalpojumu utt.

Videi nekaitīgas ekonomikas kontekstā tas nozīmē, ka efektīva resursu izmantošana vienā sistēmā var samazināt resursu patēriņu citās sistēmās. Tādā gadījumā ieguvēji parasti ir visi.

Saistītais saturs

Jaunumi un raksti

Related briefings

Saistītās publikācijas

Geographic coverage

Europe
Dynamic

Temporal coverage

2014

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100