Atkritumi - problēma vai resurss?

Mainīt valodu
Article Publicēts 29.09.2014 Pēdējās izmaiņas 31.08.2016 14:59
Atkritumi nav tikai vides problēma, bet arī zaudējums ekonomikai. Eiropas iedzīvotāji vidēji saražo 481 kg sadzīves atkritumu gadā. Arvien vairāk šo atkritumu pārstrādā vai kompostē un arvien mazāk nonāk atkritumu poligonos. Kā būtu iespējams mainīt ražošanu un patēriņu, lai atkritumu būtu arvien mazāk, bet esošie tiktu izmantoti kā resurss?

 Image © Andrzej Bochenski / EEA

Eiropā tiek radīts liels atkritumu apjoms: pārtikas un dārzniecības atkritumi, celtniecības un ēku nojaukšanas, raktuvju un rūpniecības atkritumi, kā arī dūņas, veci televizori un automašīnas, izlietotas baterijas, plastmasas maisiņi, papīrs, sanitārie atkritumi, novalkāts apģērbs, nolietotas mēbeles un daudz citu preču.

Atkritumu daudzums ir cieši saistīts ar patēriņa un ražošanas paradumiem. Vēl viens izaicinājums ir lielais nevajadzīgo preču skaits tirgū. Demogrāfiskās izmaiņas, piemēram, vienas personas mājsaimniecību skaita pieaugums, arī ietekmē kopējo atkritumu daudzumu (piemēram, preces mazākos iepakojumos).

Atkritumi un to pārstrādes veidi (tostarp nelikumīgi) ir ļoti dažādi, un tāpēc ir grūti pilnībā novērtēt atkritumu daudzumu un atrašanās vietu. Ir pieejami dati par visiem atkritumu veidiem, tomēr tie ne vienmēr ir ticami.

Cik daudz atkritumu tiek radīts?

ES Vides datu centrs atkritumu apsaimniekošanai apkopo datus par atkritumiem Eiropā. 2010. gadā 29 Eiropas valstīs (t. i., ES 28 un Norvēģijā) apmēram 60 % atkritumu bija minerālu atkritumi un augsne, kas radušies galvenokārt celtniecības, ēku nojaukšanas vai derīgo izrakteņu ieguves rezultātā. Metāls, papīrs, kartons, koks, ķīmiskie un medicīniskie atkritumi, kā arī dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumi veido 2–4 % no kopējā atkritumu apjoma.

Apmēram 10 % no kopējā atkritumu apjoma Eiropā ir sadzīves atkritumi — atkritumi, kas galvenokārt rodas mājsaimniecībās, un mazāk — nelielos uzņēmumos un sabiedriskās ēkās, kā skolas un slimnīcas.

Eiropas Vides aģentūras (EVA) 33 dalībvalstīs 2012. gadā tika saražots 481 kg sadzīves atkritumu uz vienu iedzīvotāju. Pēc 2007. gada atkritumu apjoms mazliet samazinājās, ko daļēji var skaidrot ar ekonomikas krīzi, kas Eiropu ietekmējusi kopš 2008. gada.

Uz pareizā ceļa — intensīvāka atkritumu pārstrāde, mazāk atkritumu poligonos

Zināmā mērā vides veselības uzlabošanās ir saistīta ar nelielu sadzīves atkritumu samazinājumu ES. Tomēr atkritumu joprojām ir ļoti daudz, un tāpēc būtiska nozīme ir atkritumu apsaimniekošanai.

Kopumā ES pārstrādā arvien vairāk atkritumu un samazinās atkritumu poligonos nogādāto atkritumu apjoms. ES 27 pārstrādāto vai kompostēto sadzīves atkritumu daudzums ir palielinājies no 31 % 2004. gadā līdz 41 % 2012. gadā.

Neskatoties uz šiem sasniegumiem, starp valstīm joprojām ir lielas atšķirības. Piemēram, Vācijā, Zviedrijā un Šveicē atkritumu poligonos nogādā mazāk nekā 2 % sadzīves atkritumu, bet Horvātijā, Latvijā un Maltā atkritumu poligonos nogādā vairāk nekā 90 % sadzīves atkritumu. Vairumā valstu, kur atkritumu poligonos nogādā mazāk sadzīves atkritumu, atkritumus vairāk pārstrādā vai sadedzina — abos gadījumos vairāk nekā 30 % sadzīves atkritumu.

ES tiesību akti izvirza augstus mērķus

Izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā ir cieši saistītas ar Kopienas tiesību aktiem par atkritumiem. Galvenais regulējums šajā jomā ir Atkritumu pamatdirektīva (WFD). Tajā ir noteikta atkritumu apsaimniekošanas hierarhija: atkritumu rašanās novēršana, otrreizēja izmantošana, pārstrāde, reģenerācija un noglabāšana atkritumu poligonā. Pamatdirektīvas mērķis ir pēc iespējas samazināt atkritumu veidošanos, izmantot atkritumus kā resursu un samazināt to atkritumu daudzumu, ko nogādā atkritumu poligonos.

Atkritumu pamatdirektīvā un citās ES direktīvās atkritumu apsaimniekošanas jomā (par atkritumu poligoniem, nolietotiem transportlīdzekļiem un elektroierīcēm, baterijām, iepakojumu u. c.) ir noteikti konkrēti mērķi. Piemēram, līdz 2020. gadam katrai ES dalībvalstij ir jāpārstrādā puse attiecīgajā valstī radīto sadzīves atkritumu; līdz 2016. gadam ir jāsavāc 45 % izlietotās baterijas; līdz 2020. gadam ir jāpārstrādā vai jānodod reģenerācijai 70 % nebīstamie celtniecības un ēku nojaukšanas atkritumi (pēc svara).

ES dalībvalstis var piemērot atšķirīgas pieejas, lai sasniegtu mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Dažas pieejas ir veiksmīgākas par pārējām. Piemēram, atkritumu poligonos noglabāto atkritumu daudzumu efektīvi varētu samazināt, piemērojot nodokļus, ja veiksmīgi izstrādāta to piemērošanas sistēma. Efektīvs pasākums ir arī lielākas atbildības noteikšana ražotājiem, kas paredz ražotāja pienākumu pieņemt preces pēc to izmantošanas laika beigām.

Gaisa piesārņojums, klimata pārmaiņas, augsnes un ūdens piesārņojums...

Slikta atkritumu apsaimniekošana veicina klimata pārmaiņas un gaisa piesārņojumu, kā arī tieši ietekmē daudzas ekosistēmas un sugas.

Atkritumu poligonos, kā pēdējā pieturas punktā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā, veidojas metāns, kas ir ļoti spēcīga siltumnīcefekta gāze un ietekmē klimata pārmaiņas. Metānu veido mikroorganismi, kas atkritumu poligonos veidojas no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, piemēram, pārtikas, papīra un dārza atkritumiem. Atkarībā no tā būvniecības veida var tikt piesārņota arī augsne un ūdens.

Pēc atkritumu savākšanas tos transportē un apstrādā. Transportēšanas laikā atmosfērā nonāk oglekļa dioksīds, kas ir visizplatītākā siltumnīcefekta gāze, kā arī gaisa piesārņotāji, tostarp cietās daļiņas.

Daļu atkritumu var sadedzināt vai pārstrādāt. Atkritumu veidoto enerģiju var izmantot siltuma vai elektrības ražošanā, un ar to var aizstāt enerģiju, kas ražota, izmantojot akmeņogles vai citu kurināmo. Tādējādi atkritumu reģenerācija var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Pārstrāde var palīdzēt vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un citas emisijas. Jaunu materiālu vietā izmantojot pārstrādātus materiālus, mazāk jāiegūst vai jāražo jauni materiāli.

Atkritumi ietekmē ekosistēmas un mūsu veselību

Dažas ekosistēmas, piemēram, jūras un piekrastes ekosistēmas, var ļoti ietekmēt slikta atkritumu apsaimniekošana vai piesārņojums. Jūru piesārņojošie atkritumi rada arvien lielākas bažas, turklāt ne tikai estētisku iemeslu dēļ — daudzus jūras dzīvniekus nopietni apdraud risks sapīties atkritumos vai aizrīties ar tiem.

Turklāt atkritumi vidi ietekmē arī netiešā veidā. Nepārstrādāti atkritumi vai atkritumi, kas nav nodoti reģenerācijai, rada izejvielu un citu resursu zaudējumus citos patēriņa ķēdes posmos, t. i., ražošanas, transporta un patēriņa jomā. Dzīves cikla posmos ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā tikai atkritumu apsaimniekošanas posmā.

Atkritumi dažādos veidos tieši vai netieši ietekmē cilvēku veselību un labklājību — metāns veicina klimata pārmaiņas, gaisa piesārņotāji nokļūst atmosfērā, tiek piesārņots saldūdens, labība aug piesārņotā augsnē, un zivis norij toksiskas vielas, kas pēc tam nokļūst mūsu šķīvjos...

Būtiska nozīme ir arī nelikumīgām darbībām, piemēram, atkritumu nelikumīgai izgāšanai, sadedzināšanai vai eksportēšanai, tomēr ir grūti noteikt šādu darbību kopējo apmēru vai ietekmi.

Ekonomisks zaudējums un apsaimniekošanas izmaksas

Atkritumi rada arī zaudējumus ekonomikai un slogu sabiedrībai. Darbaspēks un citi resursi (zeme, enerģija utt.), ko izmanto ieguves, ražošanas, izplatīšanas un patēriņa posmos, arī iet zudumā, ja atlikumi tiek nodoti atkritumos.

Turklāt atkritumu apsaimniekošana rada izdevumus. Ir dārgi izveidot atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru, tomēr, kad tā ir izveidota, tā var radīt ieņēmumus un darbavietas.

Atkritumi ir pasaules līmeņa problēma, kas ir saistīta ar eksportu un importu. Preces, ko patērē vai ražo Eiropas valstīs, var radīt atkritumus jebkur. Dažreiz atkritumi kļūst par preci, ko likumīgi vai nelikumīgi tirgo starptautiskajā tirgū.

Atkritumi kā resurss

Kā būtu, ja atkritumus varētu izmantot kā resursu un tādējādi samazināt jaunu izejmateriālu ieguves apmēru? Ja tiktu iegūts mazāk izejmateriālu un izmantoti esošie materiāli, tas palīdzētu mazināt nelabvēlīgu ietekmi dažos patēriņa ķēdes posmos. Šajā kontekstā neizmantoti atkritumi arī var radīt zaudējumus.

Viens no galvenajiem ES Ceļveža par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā mērķiem ir līdz 2020. gadam panākt atkritumu kā resursa izmantošanu. Šajā ceļvedī ir arī uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu pārstrādi, likvidēt atkritumu poligonus, enerģijas reģenerācijā izmantot tikai nepārstrādājamus materiālus un nepieļaut atkritumu nelikumīgu tirdzniecību.

Tas ir iespējams! Daudzās valstīs lielākā daļa sadzīves atkritumu ir virtuves un dārza atkritumi. Ja šie atkritumi tiek šķiroti, tos var izmantot enerģijas reģenerācijai vai mēslojumam. Anaerobā sadalīšana ir atkritumu apsaimniekošanas metode, kas paredz bioloģiskos atkritumus nodot, lai tie bioloģiski sadalītos, kā tas notiek atkritumu poligonos, bet kontrolētos apstākļos. Anaerobās sadalīšanās rezultātā veidojas biogāze un atlikumi, ko var izmantot kā mēslojumu, līdzīgi kā kompostu.

EVA 2011. gada pētījumā tika noskaidrots, kādi ir iespējamie ieguvumi, labāk apsaimniekojot sadzīves atkritumus. Secinājumi ir pārsteidzoši. Uzlabojot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, no 1995. līdz 2008. gadam ievērojami samazinājās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas galvenokārt ir saistīts ar mazākām metāna emisijām atkritumu poligonos un emisijām, kuras neveidojās, jo atkritumi tika pārstrādāti. Ja līdz 2020. gadam visas valstis pilnībā sasniegs Direktīvas par atkritumu poligoniem mērķus, varētu ierobežot vēl 62 miljonus tonnu CO2, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu emisijām aprites ciklā, un tas būtu nozīmīgs ieguldījums ES klimata pārmaiņu mazināšanas centienos.

Cīņa ar atkritumiem sākas ar to rašanās novēršanu

Iespējamais ieguvums ir milzīgs, un tas var veicināt ES pāreju uz aprites ekonomiku, kad nekas netiek izmantots nelietderīgi. Īstenojot pasākumus, kas ir augstāk atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā, uzlabotos situācija vides aizsardzības jomā pat tajās valstīs, kur daudz atkritumu pārstrādā vai nodod reģenerācijai.

Diemžēl pašreizējās ražošanas un patēriņa sistēmas neparedz daudzas iespējas novērst atkritumu rašanos un samazināt atkritumus. Sākot ar produkta noformējumu un iepakojumu un beidzot ar materiālu izvēli, visa vērtības veidošanas ķēde jāpārveido tā, lai atkritumi neveidotos un atlikumus pēc viena procesa varētu izmantot kā resursu citā procesā.

Īstenojot pasākumus, kas ir augstāk atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā, ir jāpiedalās visiem iesaistītajiem dalībniekiem: patērētājiem, ražotājiem, politikas veidotājiem, vietējām iestādēm, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un citiem dalībniekiem. Patērētāji, kuri vēlas šķirot mājsaimniecību sadzīves atkritumus, to var tikai tad, ja ir pieejama attiecīgā infrastruktūra. Tāpat — pašvaldības var efektīvi pārstrādāt atkritumus tikai tad, ja mājsaimniecības šķiro sadzīves atkritumus.

Izvēlētie atkritumu apsaimniekošanas pasākumi noteiks to, vai atkritumi arī turpmāk būs problēma vai resurss.

Geographic coverage

Europe
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100