Kas nosaka cilvēku patēriņa paradumus?

Mainīt valodu
Article Publicēts 29.09.2014 Pēdējās izmaiņas 22.04.2016 11:32
Visu vecumu Eiropas iedzīvotāji ir patērētāji. Tas, ko mēs patērējam un iegādājamies, nosaka to, kas tiek ražots. Taču kā mēs izdarām izvēli? Vai tas ir racionāls vai impulsīvs lēmums? Jautājumus par patērētāju uzvedību Eiropā mēs uzdevām Lucia Reisch, Kopenhāgenas Biznesa skolas pārstāvei.

 Image © Emma Lövgren (EEA Waste•smART)

Kas nosaka patērētāju uzvedību?

Patērētāju uzvedību ietekmē ārējie un iekšējie faktori. Ārējie faktori ir pieejamība piekļuves un cenas ziņā — kādas preces ir pieejamas, vai tās var atļauties iegādāties. Dažreiz, piemēram, var būt līdzekļi, kas nepieciešami, lai iegādātos dārgākas ekoloģiskās preces, bet tās var nebūt pieejamas attiecīgajā dzīvesvietā.

Iekšējie faktori ir saistīti ar motīviem, cilvēku individuālo izvēli un vajadzībām, kuras nosaka daudzas ietekmes. Viens no tādām ir reklāma, tomēr ir arī citi faktori. Patēriņu visvairāk ietekmē apkārtējie cilvēki. Jaunākie pētījumi neiroloģijas jomā apliecina, ka iepirkšanās laikā cilvēki ir mazāk racionāli un disciplinēti.

Saskaņā ar vairāku pētījumu rezultātiem 90–95 % gadījumu cilvēki veikalā preces izvēlas impulsu, emociju un ieraduma dēļ. Cilvēki visbiežāk pērk pazīstamas preces. Tikai neliels pirkumu apjoms tiek veikts, pamatojoties uz apzinātu lēmumu.

Protams, tas var atšķirties atkarībā no aptaujāto piederības kādai grupai. Šķiet, ka reklāmas visvairāk ietekmē jauniešus.

Second Hand Centre

(c) Emma Lövgren / EEA Waste•smART

Vai cilvēku patēriņa uzvedība mainās laika gaitā?

Savā ziņā pamata patēriņa modeļi būtiski nemainās. Cilvēkus ietekmē apkārtējo cilvēku rīcība. Tomēr daudz kas ir būtiski mainījies. Viss ir kļuvis sarežģītāk. Veikalu plauktos pašlaik ir lielāks preču piedāvājums un lielākas izvēles iespējas.

Iepirkšanās internetā to ir pacēlusi jaunā līmenī. Tagad var iegādāties gandrīz jebko, kas ir pieejams pasaules tirgū, un tas tiek piegādāts mājās. Šī attīstība ir dabiski pārveidojusi patērētāju uzvedību. Ir mazāk vietas pašregulācijai.

Zināmā mērā ir mainījusies arī mājsaimniecību izdevumu struktūra. Eiropas iedzīvotāji vairāk naudas tērē sakariem, informācijas ieguvei, tehnoloģijām, ceļojumiem un mājoklim. Patērētāju izvēli ietekmē arī tehnoloģiju attīstība. Pirms vairākām desmitgadēm televizors nebija katrā mājsaimniecībā. Pašlaik ES un citos attīstītākajos reģionos daudzās mājsaimniecībās ir vairāk nekā viens televizors.

Ir mainījušies arī ietaupījumu veidošanas paradumi. Eiropas iedzīvotāji parasti ietaupījumus veido no mazākas ienākumu daļas. Viņi biežāk izmanto patēriņa kredītu, lai samaksātu par ceļojumiem un dažādām ierīcēm. Dažas šīs tendences ir konstatētas pēc Eirobarometra aptaujām.

Vai patēriņš ir palielinājies un kļuvis impulsīvāks?

Nepavisam nē! Ļoti strauji attīstās arī ilgtspējīgs un uz sadarbību vērsts patēriņš, kas ietekmē ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet arī uzņēmumus, kas ražo patēriņa preces un pakalpojumus.

Dažās uzņēmējdarbības nozarēs, piemēram, tekstilrūpniecības, celtniecības un finanšu, arvien biežāk izmanto resursu izmantojuma ziņā efektīvas preces un pakalpojumus. Piemēram, celtniecības nozarē energoefektivitāte un efektīvāka materiālu izmantošana kļuvusi par ierastu praksi. Es piedalos projektā, kura mērķis ir atrast veidus, kā modes industriju padarīt ilgtspējīgāku ne tikai vides, bet arī sociālā kontekstā.

Daudzējādā ziņā šīs jaunās tendences ir ciešā saistībā un izriet no patērētāju pieprasījuma un vajadzībām. Eiropā ir iedzīvotāju daļa, kas kritiskāk izvērtē vispārējos pieņēmumus par labklājību un laimi. Šajā grupā var būt, piemēram, ģimenes ar bērniem vai personas ar attiecīgu izglītības, ienākumu vai zināšanu līmeni. Šo grupu pārstāvjiem arvien svarīgāk ir dzīvot veselīgā vidē un zināt viņu iegādāto preču izcelsmi un ražošanas veidu. Un bieži šie cilvēki ir gatavi rīkoties. Valstīs ar augstāku labklājības līmeni šī patērētāju grupa kļūst par nozīmīgu tirgus spēku.

Nepārsteidz tas, ka šādu cilvēku ir mazāk Eiropas valstīs ar zemāku ienākumu līmeni un jaunattīstības valstīs. Šajās valstīs nozīmīgāku lomu spēlē preču pieejamība un cena.

Politikas risinājumi — vai tas var ietekmēt patērētāju uzvedību?

Politika noteikti var ietekmēt patērētāju uzvedību. Ir jāņem vērā tas, ka demokrātiskās valstīs politikai nepieciešams vēlētāju vairākuma atbalsts. Piemērojot nodokli neilgtspējīgām izvēlēm, pieaugtu cena, kas daudziem preču un pakalpojumu iegādē ir svarīgs aspekts.

Arī valsts iestādes ir pircēji, kas ietekmē dažu preču noietu tirgū. Piemēram, ja visas valsts iestādes nolemtu iegādāties tikai ekoloģisku pārtiku vai godīgas tirdzniecības kafiju vai veicinātu ilgtspējīga transporta izmantošanu valsts pārvaldē, tas ievērojami palielinātu ilgtspējīgu preču un pakalpojumu tirgus daļu.

Turklāt valsts politika būtiski ietekmē izmaiņas infrastruktūrā, lai piedāvātu ilgtspējīgākus risinājumus. Arī šajā gadījumā svarīgs aspekts ir pieejamība un cena. Ja nav ierīkoti velosipēdistu celiņi, tad nevar gaidīt, ka velosipēdi tiks biežāk izmantoti kā pārvietošanās līdzeklis. Sabiedriskās politikas pasākumu veiksmes atslēga ir veselībai nekaitīgu un ilgtspējīgu risinājumu piedāvājums, vienlaikus nodrošinot izvēles iespēju brīvību.

Recycling box

(c) Gülcin Karadeniz

Kad visticamāk mainīsies patērētāju uzvedība?

Lai informētu sabiedrību, var izmantot informatīvas kampaņas. Tomēr, lai patērētāju uzvedība būtiski mainītos, attiecīgajām precēm un pakalpojumiem ir jābūt viegli pieejamiem, uzticamiem un ērtiem. Daži automašīnu koplietošanas projekti ir ļoti veiksmīgi. Prasmīgi izveidoti un organizēti projekti, piemēram, "Car-to-Go" Štutgartē, Vācijā, darbojas ļoti veiksmīgi, lai gan pilsētā ir attīstīta automobiļu ražošanas nozare.

Dažas tendences ir nemainīgas. Piemēram, cilvēki mēdz salīdzināt savu relatīvo statusu ar citu cilvēku statusu. Cilvēki atdarina sociālos modeļus. Veidojot iniciatīvu vai politiku, nevajag censties mainīt to, ko nevar mainīt. Tieši otrādi, vislabākos rezultātus var sasniegt, ņemot vērā minētos elementus un strādājot ar tiem. Ja piedāvājums ir pievilcīgs un citi patērētāji to izmanto, visticamāk to izmantosiet arī jūs. Es piedalos ES finansētā pētniecības projektā, kura mērķis ir noskaidrot, kā attīstīt uz lietotāju vērstas inovācijas un sadarbīgu patēriņu. Kādas ir patērētāja vajadzības? Kā veicināt ilgtspējīgas izvēles? Kā popularizēt iniciatīvas, kas paredz koplietot kopienas locekļu rīcībā esošos resursus? Kā stimulēšanu var izmantot, lai mudinātu jauniešus uzturā lietot veselīgāku pārtiku?

Ir daudz labu ideju, kā koplietot resursus, piemēram, valkājot drēbes, kas iegūtas apģērbu maiņas punktā, vai aizņemoties instrumentus no kaimiņa. Lai vairāk cilvēku piesaistītu šādiem specifiskiem projektiem, valsts iestādēm ir jāvienkāršo noteikumi vai jāsniedz atbalsts.

Lucia Reisch

Lucia Reisch

Lucia Reisch ir pasniedzēja Kopenhāgenas Biznesa skolā, Dānijā, un viņa specializējas patērētāju uzvedības un patērētāju politikas jomā. Viņa ir piedalījusies vairākos ES finansētos pētniecības projektos kā pētniece patērētāju jomā.

Saistītais saturs

Related briefings

Geographic coverage

Europe
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100