Kā izveidot videi draudzīgas pilsētas

Mainīt valodu
Article Publicēts 29.09.2014 Pēdējās izmaiņas 31.08.2016 15:01
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Vidi ietekmē tas, ko pilsētas iedzīvotāji saražo, pērk, ēd un izmet atkritumos, kā arī pārvietošanās veids un dzīvesvieta. Tajā pašā laikā iedzīvotāju dzīvi ietekmē arī veids, kādā būvēta pilsēta. Mēs uzrunājām Roland Zinkernagel no Malmes, pilsētas Zviedrijā, lai uzzinātu par konkrētiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai pilsēta būtu ilgtspējīga.

 Image © Jacob Härnqvist, Asa Hellstrom

Kas ir ilgtspējīga pilsēta?

Pilsēta ir ekonomisko un sociālo darbību centrs. Tās var progresēt un arī regresēt. Visām pilsētām nav piemērots viens risinājums, lai tās izveidotu par ilgtspējīgām. Ir jāņem vērā dažādi ar pilsētas dzīvi saistīti aspekti. Runa nav tikai par videi nekaitīgu ēku celtniecību, bet arī par inovatīvas un videi nekaitīgas uzņēmējdarbības veicināšanu un spēcīgas sabiedriskā transporta sistēmas izveidi. Pilsēta ir jāanalizē kopumā, ņemot vērā tās iedzīvotāju labklājību.

Malme ir industriāla pilsēta, kur dzīvo apmēram 300 000 iedzīvotāju, kuri ir ļoti dažādi. Pilsētas iedzīvotāji dzīvo gan 1960. gados celtās augstceltnēs, gan ģimenes privātmājās ar dārzu. Ir izveidotas arī jaunas piepilsētas, kuras veidotas atbilstoši nākotnes prasībām — kompaktas, bez oglekļa dioksīda emisijām, videi draudzīgas.

1980. gados tika slēgta pilsētas lielā kuģu būvētava, un iedzīvotāju skaits sāka samazināties galvenokārt augstā bezdarba līmeņa dēļ. Vajadzēja daudz laika, lai pilsētas negatīvo tēlu pārveidotu pozitīvā — vieta ar patīkamu dzīves vidi, pirmrindniece vides politikas un pasākumu īstenošanā, godīgas tirdzniecības pilsēta, kas ir videi draudzīga un tīra, utt.

Kā veidot ilgtspējīgu pilsētu?

Malmes pašvaldība definēja vispārīgus ilgtermiņa mērķus vides jomā, kas ir saskaņoti ar dažādām politikas jomām. Saskaņā ar šo vides programmu Malme līdz 2020. gadam klimata pārmaiņu ziņā būs neitrāla pilsēta, un 2030. gadā pašvaldībā tiks izmantoti tikai atjaunojamie energoresursi. Ir arī noteikts mērķis samazināt enerģijas patēriņu uz vienu iedzīvotāju un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Vides programma paredz arī resursu, tostarp ūdens un zemes, un bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgāku izmantošanu pilsētā un piepilsētās. Mērķis ir arī nodrošināt patīkamus dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem, lai veidotu nākotnes pilsētu.

Kā šie mērķi tiek īstenoti dzīvē?

Saskaņā ar minēto vides programmu Malmē ir pieņemts rīcības plāns, kurā ir noteikti konkrētāki mērķi. Piemēram, viens no rīcības plāna mērķiem ir nodrošināt, lai līdz 2015. gadam 40 % organisko atkritumu tiktu izmantoti biogāzes ražošanai. Lai sasniegtu tik konkrētu mērķi, ir jāveic darbības dažādos līmeņos un posmos. Mājsaimniecībās vairāk ir jāšķiro atkritumi. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir jābūt gataviem savākt vairāk sadzīves atkritumu. Un, visbeidzot, lai vairāk organisko atkritumu pārvērstu biogāzē, ir vajadzīgas jaunas atkritumu pārstrādes iekārtas vai ir jāpalielina esošo iekārtu jauda.

Dažus mērķus, piemēram, aktīvāku atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, var sasniegt ar informācijas kampaņu palīdzību. Vēl var būt nepieciešams ieguldīt infrastruktūrā, tostarp atkritumu savākšanas uzņēmumos un enerģijas spēkstacijās.

Kā redzams šajā piemērā, lai sasniegtu vienu konkrētu mērķi, ir jāiesaista daudz dažādu dalībnieku. Lai šos projektus īstenotu, ir jāveido pastāvīgs dialogs ar pilsonisko sabiedrību, valsts iestādēm un privāto sektoru, un mēs to darām. Daudzus projektus finansē ES.

Kā iedzīvotāji var piedalīties vai palīdzēt?

Mūsu īstenotās vides programmas priekšnosacījums ir tas, ko mēs dēvējam "par vieglu pareizās izvēles izdarīšanu". Ir jāpiedāvā iedzīvotājiem iespēja izvēlēties ilgtspējīgākas alternatīvas, tostarp jāveicina sabiedriskā transporta izmantošana un atkritumu labāka apsaimniekošana.

Informēšanai ir būtiska nozīme, lai mainītu paradumus. Mūsu pieejas pamatā ir dot iespēju pilsētas iedzīvotājiem pieņemt informētus lēmumus. Kā pilsētas gaisa kvalitāti un satiksmi ietekmē lēmums sabiedriskā transporta vietā izvēlēties personīgo automašīnu?

Viens no mērķiem ir veidot sociāli ilgtspējīgu pilsētu, nodrošinot iespēju savstarpēji sadarboties cilvēkiem no dažādām pilsētas daļām. Lai to izdarītu, ir jāveido parki vai jāorganizē festivāli, lai nodrošinātu atbilstošas vietas un iespēju Malmes iedzīvotājiem satikties. Turklāt tas palīdz veidot pozitīvu pilsētas tēlu un uzlabot dzīves telpu.

Recycling boxes

(c) Daniel Skog

Cik ilgā laikā tādu pilsētu kā Malme var pārveidot par pilnībā ilgtspējīgu pilsētu?

Katra pilsēta sāk atšķirīgi. Tas atkarīgs no esošās infrastruktūras, politiskajām prioritātēm un mērķiem. Malmē situācija ir labāka nekā daudzās citās Eiropas pilsētās. Šī tālejošā pieeja tiek īstenota jau no 90. gadiem. Dažas pilsētas daļas tika celtas un attīstītas atbilstoši šai pieejai.

Runa ir par ļoti konkrētiem projektiem un problēmām, un mums ir labāka sapratne par problēmām, kas jārisina. Tāpēc Malme ir soli priekšā citām Eiropas pilsētām.
Pilsētas nomalēs aktīvi pasākumi tiek veikti jau 15 gadus, un šai programmai ir labi rezultāti. Daži projekti, piemēram, atkritumu šķirošanas un pārstrādes projekti, var tikt īstenoti 5–10 gadus, bet cilvēku domāšanas maiņai nepieciešama pat veselas paaudzes nomaiņa. Daži projekti, piemēram, esošo ēku pārveides projekti, tika īstenoti ilgāk.

Pāreja notiek ļoti lēni. Valsts iestādēm ir liela nozīme, lai veicinātu šo pāreju, ne tikai nodrošinot politisko regulējumu, bet arī rādot piemēru.

Kādi ir galvenie izaicinājumi?

Manuprāt, visgrūtākais ir plānot pasākumus ilgtermiņā, proti, nedomāt tikai par tuvāko nākotni. Politiķus ievēl uz četriem vai pieciem termiņiem, un viņu īstenotās politikas prioritātes pēc ievēlēšanas vai mandāta laikā var mainīties. Tas attiecas arī uz uzņēmumiem. Lēmumi par ieguldījumiem ir atkarīgi no tā, kādu peļņu tie nodrošina un cik ilgā laikā. Kā es jau minēju, lai izveidotu ilgtspējīgas pilsētas, ir jāņem vērā daudz un dažādi aspekti.

Ir vajadzīgs rīcības plāns un pasākumi, ko īsteno ilgāk par 5–10 gadiem. Piemēram, ēkas, kuras pašlaik tiek celtas, iespējams, izmantos vēl 2100. gadā. Ir svarīgi nodrošināt energoresursus nākotnē un būvēt tādas ēkas, ko varēs izmantot arī pēc daudziem gadiem. Ir jādomā par nākotni un vienlaikus jābūt elastīgiem. Pašlaik nav zināmas skaidras atbildes uz visiem jautājumiem, tomēr šie aspekti noteikti ir jāņem vērā.

Roland Zinkernagel

Roland Zinkernagel

Roland Zinkernagel strādā Malmes Vides departamentā.

Saistītais saturs

Related briefings

Geographic coverage

Europe
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100