Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Labklājība un vides aizsardzība / Signāli 2013 / Raksti / Zināšanu papildināšana par gaisa kvalitātes jautājumiem

Zināšanu papildināšana par gaisa kvalitātes jautājumiem

Mainīt valodu
Mūsu zināšanas un izpratne par gaisa piesārņojumu ik gadus uzlabojas. Mums ir aizvien lielāks monitoringa staciju tīkls, kas nodrošina datus par dažādiem gaisa piesārņotājiem, to darbu papildina no gaisa kvalitātes modeļiem gūtās zināšanas. Tagad mums jānodrošina, lai zinātniskā pieredze un politika turpina attīstīties ciešā sadarbībā.

 Image © Gülcin Karadeniz

Ir svarīgi zināt, kas notiek pilsētā, valstī un pasaulē, kurā mēs dzīvojam...

Bianca Tabacaru, Rumānija (ImaginAIR)

Lai gan gaisa kvalitātes monitoringa stacijas pārsvarā ir izvietotas intensīvas pilsētu satiksmes vietās vai publiskos parkos, tās nereti paliek nepamanītas. Tomēr šajās necilajās būdiņās ir iekārtas, kas regulāri ņem gaisa paraugus, mēra precīzu svarīgāko gaisa piesārņotāju, piemēram, ozona un cieto daļiņu, līmeni un automātiski nosūta šos datus datubāzei. Daudzos gadījumos šo informāciju var apskatīt tiešsaistē jau pāris minūtes pēc paraugu ņemšanas.

Gaisa kvalitātes monitorings

Eiropā Uz galvenajiem gaisa piesārņotājiem attiecas Eiropas un valstu tiesību akti. Šo piesārņotāju koncentrācijas monitoringam visā Eiropā ir izveidots plašs tīkls, kura mērķis ir pārliecināties, vai gaisa kvalitāte dažādās vietās atbilst tiesību aktos noteiktajiem standartiem un pamatnostādnēm attiecībā uz cilvēku veselību. Šīs stacijas dažādos laika režīmos fiksē un nosūta mērījumus par daudziem gaisa piesārņotājiem, tostarp sēra dioksīdu, slāpekļa dioksīdu, svinu, ozonu, cietajām daļiņām, oglekļa monoksīdu, benzolu, gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un policiklisko aromātisko ogļūdeņradi.

Eiropas Vides aģentūra apkopo gaisa kvalitātes mērījumus no vairāk nekā 7500 gaisa kvalitātes monitoringa stacijām visā Eiropā, veidojot gaisa kvalitātes datubāzi AirBase. Tajā tiek glabāti dati par gaisa kvalitāti no iepriekšējiem gadiem (vēsturiskie dati).

Dažas monitoringa stacijas mēra un nosūta jaunākos datus ar īsu aizkavēšanos (gandrīz reāllaika dati). Piemēram, 2010. gadā gandrīz 2000 staciju mērīja piezemes ozona koncentrāciju pastāvīgi un nosūtīja šos datus katru stundu. Šādus gandrīz reāllaika mērījumus var izmantot brīdināšanas un trauksmes sistēmām gadījumos, kad novērojams būtisks piesārņojums.

Pēdējo desmit gadu laikā monitoringa staciju skaits Eiropā ir būtiski pieaudzis, īpaši tādu staciju skaits, kuras novēro dažus svarīgākos gaisa piesārņotājus. 2001. gadā datus par slāpekļa dioksīdu apkopoja nedaudz vairāk nekā 200 staciju, bet 2010. gadā šos datus ieguva jau gandrīz 3300 staciju 37 Eiropas valstīs. Šajā pašā laika periodā to staciju skaits, kuras ziņojušas par PM10, gandrīz trīskāršojās, sasniedzot vairāk nekā 3000 staciju 38 valstīs.

Monitoringa staciju tīkla paplašināšanās papildina mūsu zināšanas un izpratni par gaisa kvalitāti Eiropā. Tā kā izveidot gaisa kvalitātes monitoringa staciju, kurai nepieciešama smalka aparatūra, ir samērā dārgi, dati tiek iegūti arī no citiem avotiem, piemēram, satelītnovērošanas, lielu ražošanas uzņēmumu emisiju aprēķiniem, gaisa kvalitātes modeļiem un pētījumiem par konkrētiem reģioniem, nozarēm vai gaisa piesārņotājiem.

Aptuveni 28 000 ražošanas uzņēmumu 32 Eiropas valstīs ziņo E-PRTR ― Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistram ―, cik daudz dažādu piesārņotāju tie izvada ūdenī, zemē un gaisā. Visa šī informācija ir pieejama tiešsaistē gan politikas veidotājiem, gan iedzīvotājiem.

Road transport

(c) Artens|Shutterstock

Informācijas par gaisa kvalitāti apkopošana un publiskošana

Apkopot informāciju no šiem dažādajiem informācijas avotiem nebūt nav vienkārši. Monitoringa staciju veiktie mērījumi atšķiras vietas un laika ziņā. Piesārņotāju mērījumos liela nozīme ir laika apstākļiem, ainavas īpatnībām, dienas un gada laikam, kā arī attālumam līdz piesārņojošo vielu avotam. Dažos gadījumos, piemēram, stacijās, kas izvietotas pie ceļiem, pat pāris metri var ietekmēt mērījumu rezultātus.

Turklāt vienu un to pašu piesārņotāju novēro un mēra ar dažādām metodēm. Svarīgi ir arī citi faktori. Piemēram, intensīvāka satiksme vai apbraucamo ceļu izmantošana remontdarbu laikā rada citādus mērījumu rezultātus nekā tajā pašā vietā pirms gada.

Lai novērtētu gaisa kvalitāti noteiktā reģionā, papildus monitoringa stacijām jāpaļaujas uz modelēšanu vai modelēšanas un mērījumu kombināciju, tostarp ņemot talkā satelītnovērošanu. Gaisa kvalitātes modelēšana nereti saistīta ar zināmu nenoteiktību, jo modeļos nav iespējams ietvert visus sarežģītos faktorus, kas ietekmē piesārņotāju rašanos, izplatīšanos un nogulsnēšanos.

Nenoteiktība ir vēl lielāka, novērtējot gaisa piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību noteiktā reģionā. Monitoringa stacijas parasti mēra daļiņu masu attiecībā pret gaisa tilpuma vienību, bet ne vienmēr daļiņu ķīmisko sastāvu. Piemēram, automobiļu radītajās emisijās ir melnais ogleklis, kura sastāvā ir daļiņas, kā arī gāzes, piemēram, slāpekļa dioksīds. Lai noteiktu, kāda varētu būt ietekme uz sabiedrības veselību, mums jāzina, kāds tieši ir piesārņotāju maisījums gaisā.

Tehnoloģijas ļoti palīdz vairāk uzzināt par gaisa kvalitāti. Tās ir būtiska monitoringa un ziņošanas procesa sastāvdaļa. Jaunākie sasniegumi informācijas tehnoloģiju nozarē ļauj zinātniekiem un politikas veidotājiem apstrādāt milzīgu datu daudzumu dažu sekunžu laikā. Daudzas valsts iestādes publisko šo informāciju vai nu savās tīmekļa vietnēs, kā, piemēram, to dara Madrides dome, vai ar neatkarīgu asociāciju palīdzību, kā, piemēram, Airparif Parīzē vai visā Ildefransas reģionā.

EVA uztur sabiedrības informēšanas portālus, kas veltīti gaisa kvalitātei un gaisa piesārņojumam. Vēsturiskie dati par gaisa kvalitāti tiek glabāti AirBase datubāzē, un tos var apskatīt kartē, filtrējot pēc piesārņotājiem vielas un gada, un šos datus iespējams arī lejupielādēt. Gandrīz reāllaika dati (kur tādi ir pieejami) par galvenajiem gaisa piesārņotājiem, piemēram, par PM10, ozonu, slāpekļa dioksīdu un sēra dioksīdu, ir pieejami Eye on Earth AirWatch portālā. Lietotāji var pievienot arī savus vērtējumus un novērojumus.

Kvalitatīvāka analīze

Tehnoloģijas ne tikai ļauj mums apstrādāt lielāku datu daudzumu, bet arī palīdz uzlabot analīzes kvalitāti un precizitāti. Šobrīd varam vienlaicīgi analizēt laika apstākļu informāciju, satiksmes infrastruktūru, apdzīvotības blīvumu un piesārņojošo vielu emisijas no konkrētām ražošanas iekārtām, kā arī monitoringa staciju mērījumus un gaisa kvalitātes modeļu rezultātus. Dažos reģionos ir iespējams salīdzināt pāragras nāves gadījumus sirds un asinsvadu, kā arī elpceļu slimību dēļ ar gaisa piesārņojuma līmeni. Lielāko daļu no šiem mainīgajiem lielumiem mēs varat attēlot Eiropas kartē, tā izveidojot precīzākus modeļus.

Pētījumi par gaisa kvalitāti neaprobežojas tikai ar minētajiem faktoriem. Marie-Eve Héroux no Pasaules Veselības organizācijas Eiropas biroja stāsta: “Zinātnieki pēta arī to, kā dažādi pasākumi ietekmē gaisa piesārņojumu. Ir ļoti daudz dažādu iejaukšanās pasākumu — no reglamentējošiem pasākumiem līdz enerģijas patēriņa un avotu paradumu izmaiņām vai transportlīdzekļu veidu un cilvēku uzvedības izmaiņām.”

Viņa piebilst: “Tas viss tiek pētīts, un secinājumi ir pārliecinoši: ar dažu pasākumu palīdzību ir iespējams samazināt piesārņojumu, īpaši daļiņu radīto piesārņojumu. Tas sniedz mums norādes, kā samazināt ar gaisa piesārņojumu saistīto mirstību.”

Labāka izpratne par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un vidi ietekmē politikas izstrādi. Tiek atklāti — un regulēti tiesību aktos — jauni piesārņotāji, to avoti un iespējamie pasākumi cīņai pret piesārņojumu. Tādēļ var būt nepieciešams uzraudzīt jaunus piesārņotājus. Tādējādi iegūtie dati palīdz paplašināt mūsu zināšanas.

Piemēram, 2004. gadā, lai gan tika veikti mērījumi gan vietējā, gan nacionālā mērogā, nebija vēl nevienas monitoringa stacijas, kura sūtītu datus par gaistošo organisko savienojumu, smago metālu vai policikliskā aromātiskā ogļūdeņraža koncentrāciju Eiropā tieši AirBase datubāzei. 2010. gadā šādus datus sūtīja jau attiecīgi 450, 750 un 550 stacijas.

ImaginAIR: Pollution in my city

(c) Bianca Tabacaru, ImaginAIR/EEA

Veidojas skaidrāka aina

Tiesību akti gaisa kvalitātes jomā nosaka mērķus, kas sasniedzami noteiktā laika periodā. Tajos arī paredzēti veidi, kā novērot progresu un pārbaudīt, vai mērķi ir sasniegti plānotajā laikā.

Aplūkojot politiskos mērķus, kas tika nosprausti pirms desmit gadiem, atkarībā no izmantotajiem instrumentiem veidojas divas atšķirīgas ainas. EVA novērtēja 2001. gadā pieņemto nacionālo emisiju griestu direktīvu, kuras mērķis bija ierobežot četru piesārņotāju emisijas līdz 2010. gadam, un izvērtēja, vai direktīvā paredzētie mērķi attiecībā uz eitrofikāciju un paskābināšanos ir sasniegti.

Pamatojoties uz zināšanām, kas bija mūsu rīcībā direktīvas pieņemšanas laikā, eitrofikācijas mērķis šķiet sasniegts, bet paskābināšanas risks šķiet būtiski samazināts. Tomēr, pamatojoties uz mūsdienu zināšanām un izmantojot modernākus instrumentus, aina nav tik rožaina. Eitrofikācija, ko izraisa gaisa piesārņojums, joprojām ir liela vides problēma, un ir vēl daudz jomu, kurās mērķi attiecībā uz paskābināšanas nav sasniegti.

Šogad Eiropas Savienība ir nolēmusi pārskatīt gaisa kvalitātes politiku, izvirzot jaunus mērķus un termiņus līdz 2020. gadam un pēc tā. Papildus gaisa kvalitātes politikas attīstībai Eiropa turpinās ieguldīt līdzekļus zināšanu attīstībā.

Vairāk informācijas

Geographical coverage

[+] Show Map

iegrāmatots zem: ,

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100