Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2013 / Raksti / Saikne starp zinātni, politiku un sabiedrību

Saikne starp zinātni, politiku un sabiedrību

Mainīt valodu
Cilvēki jau kopš senseniem laikiem ar apbrīnu novērojuši gadalaiku miju, laika apstākļus un atmosfēru. 4. gadsimtā p. m. ē. Aristoteļa traktātā Meteoroloģija apkopoti dižā filozofa novērojumi ne tikai par laika apstākļiem, bet arī par Zemes zinātnēm kopumā. Līdz 17. gadsimtam gaiss simbolizēja “tukšumu” jeb “neko”. Cilvēki uzskatīja, ka gaisam nav svara, līdz Galileo Galilejs zinātniski pierādīja, ka ir gan.
ImaginAIR: Pārmaiņu vēji

ImaginAIR: Pārmaiņu vēji  Image © Tamas Parkanyi

Kopš rūpnieciskās revolūcijas cilvēku darbība arvien vairāk ietekmē zemes ekosistēmu. Sekas tam cita starpā ir arī gaisa piesārņojums.

Tamas Parkanyi, Ungārija (ImaginAIR)

Mūsdienās cilvēkiem ir daudz plašākas zināšanas un izpratne par Zemes atmosfēru. Mēs izvietojam gaisa kvalitātes monitoringa stacijas un pāris minūšu laikā varam uzzināt gaisa ķīmisko sastāvu attiecīgajā vietā, kā arī novērtēt to ilgāku pārmaiņu kontekstā. Turklāt mēs daudz labāk izprotam gaisa piesārņojuma avotus, kas ietekmē gaisa kvalitāti Eiropā. Mēs varam aprēķināt, cik daudz piesārņotāju gaisā izplata katra rūpniecības iekārta. Mēs varam prognozēt un novērot gaisa kustību, kā arī nodrošināt acumirklīgu un brīvu piekļuvi šai informācijai. Izpratne par atmosfēru un tās ķīmiskajiem procesiem kopš Aristoteļa laikiem ir ļoti attīstījusies.

Atmosfēra ir sarežģīta un dinamiska. Gaiss pārvietojas apkārt Zemei un līdzi nes arī gaisu piesārņojošās vielas. Mūsu ieelpotā gaisa kvalitāti ietekmē emisijas no automobiļu izplūdes gāzēm pilsētās, mežu ugunsgrēki, lauksaimnieciskajās darbībās radītais amonjaks, ogļu dedzināšana elektrostacijās visā pasaulē un pat vulkānu izvirdumi. Nereti piesārņojuma avoti atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no vietas, kur tie nodara īsto kaitējumu.

Mēs zinām arī to, ka nekvalitatīvs gaiss var būtiski ietekmēt gan cilvēku veselību un labsajūtu, gan arī apkārtējo vidi. Gaisa piesārņojums var izraisīt un saasināt elpceļu slimības, tas var kaitēt mežiem, skābināt augsni un ūdeņus, samazināt kultūraugu ražas un bojāt ēkas. Mēs redzam arī to, ka daudzi gaisa piesārņotāji veicina klimata pārmaiņas, un šīs klimata pārmaiņas nākotnē būtiski ietekmēs gaisa kvalitāti.

Corn

(c) Gülçin Karadeniz

Ar politiku ir izdevies uzlabot gaisa kvalitāti, tomēr…

Pateicoties aizvien lielākam zinātnisko pierādījumu klāstam, iedzīvotāju interesei un vairākiem likumdošanas pasākumiem, gaisa kvalitāte Eiropā pēdējo 60 gadu laikā ir būtiski uzlabojusies. Daudzu gaisa piesārņotāju, tostarp sēra dioksīda, oglekļa monoksīda un benzola, koncentrācija ir būtiski samazinājusies. Tāpat strauji kritusies arī svina koncentrācija gaisā, sasniedzot līmeni, kas ir pat zemāks par tiesību aktos noteikto.

Tomēr par spīti visiem šiem sasniegumiem Eiropa pagaidām vēl nav panākusi tādu gaisa kvalitāti, kāda paredzēta tiesību aktos vai kādu vēlas iedzīvotāji. Cietās daļiņas un ozons mūsdienās ir divi svarīgākie gaisu piesārņotāji Eiropā, un tie nopietni apdraud cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

Šobrīd tiesību akti un gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumi ir vērsti uz konkrētām nozarēm, procesiem, kurināmā veidiem un piesārņotājiem. Daži no šiem tiesību aktiem un pasākumiem valstīm ierobežo emitēto piesārņotāju apjomu. Citu pasākumu mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji būtu mazāk pakļauti veselībai kaitīgam piesārņojuma līmenim, ierobežojot augstu gaisa piesārņojuma koncentrāciju ― noteiktu gaisa piesārņotāju daudzumu noteiktā vietā un noteiktā laikā.

Daudzas ES dalībvalstis nav sasniegušas tiesību aktos noteiktos emisiju samazinājuma mērķus attiecībā uz vienu vai vairākiem piesārņotājiem (īpaši slāpekļa oksīdiem). Grūtības sagādā arī piesārņojuma koncentrācija. Daudzu pilsētu teritorijās jācīnās ar paaugstinātu cieto daļiņu, slāpekļa dioksīda un piezemes ozona koncentrāciju, kas pārsniedz tiesību aktos noteikto līmeni.

Gaisa kvalitāte vēl jāuzlabo

Nesen veiktās sabiedriskās domas aptaujās atklāts, ka Eiropas iedzīvotājus ļoti satrauc gaisa kvalitāte. Gandrīz katrs piektais eiropietis norāda, ka slimo ar elpceļu slimībām, kas ne vienmēr ir saistītas ar sliktu gaisa kvalitāti. Četri no pieciem aptaujātajiem uzskata, ka ES būtu jāievieš papildu pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropā.

Savukārt trīs no pieciem eiropiešiem uzskata, ka nav pietiekami informēti par gaisa kvalitātes jautājumiem savā valstī. Par spīti būtiskiem uzlabojumiem, kas panākti pēdējās desmitgadēs, tikai mazāk nekā 20 % eiropiešu uzskata, ka gaisa kvalitāte Eiropā ir uzlabojusies. Patiesībā vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka gaisa kvalitāte pēdējo 10 gadu laikā ir pasliktinājusies.

Publiskot informāciju par gaisa kvalitāti ir ļoti svarīgi. Tas varētu ne tikai uzlabot mūsu izpratni par pašreizējo gaisa stāvokli Eiropā, bet arī palīdzēt samazināt gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi. Cilvēkiem, kuru ģimenes locekļi slimo ar elpceļu vai sirds un asinsvadu slimībām, informācija par gaisa piesārņojuma līmeni savā pilsētā vai precīzas un aktuālas informācijas pieejamība var būt ārkārtīgi svarīga.

People on the street

(c) Valerie Potapova | Shutterstock

Aktīvi rīkojoties, iespējams panākt ļoti daudz

Šogad Eiropas Savienības iestādes sāks plānot nākotnes politiku gaisa kvalitātes jomā. Tas nebūt nav viegls uzdevums. No vienas puses, ir jāsamazina gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Šī ietekme naudas izteiksmē ir pārsteidzoši liela.

No otras puses, gaisa kvalitātes uzlabošanas risinājumi Eiropā nav nedz vienkārši, nedz lēti. Nākas cīnīties ar daudzām piesārņojošajām vielām no dažādiem avotiem ilgā laika periodā. Turklāt ekonomikā jāievieš pamatīgākas pārmaiņas, lai veicinātu ekoloģiskākus patēriņa un ražošanas modeļus.

Zinātne liecina, ka pat nelieli uzlabojumi gaisa kvalitātes jomā ― īpaši blīvi apdzīvotās teritorijās — būtiski uzlabo cilvēku veselību un ļauj ietaupīt finanšu resursus. Šie ieguvumi ir: dzīves kvalitātes uzlabošanās iedzīvotājiem, kuri mazāk slimo ar gaisa piesārņojuma izraisītām slimībām, augstāka darbinieku produktivitāte, kas saistīta ar retāku slimošanu, kā arī zemākas izmaksas sabiedrībai par veselības aprūpi.

Zinātne arī liecina, ka ieguvumi, uzlabojot gaisa kvalitāti, var būt dažādi. Piemēram, izplatītas gaisu piesārņojošas vielas ir arī siltumnīcefekta gāzes. Ja klimata politika un gaisa kvalitātes politika būtu savstarpēji papildinošas, vienlaicīgi varētu gan uzlabot gaisa kvalitāti, gan cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Vēl gaisu tīrāku var padarīt, uzlabojot gaisa kvalitātes tiesību aktu īstenošanu. Bieži politiku dzīvē realizē un ar gaisa piesārņojuma negatīvajām sekām cīnās vietējās un reģionālās pašvaldības. Tās parasti ir tuvākās valsts iestādes tiem cilvēkiem, kurus gaisa piesārņojums tieši ietekmē. Vietējo pašvaldību rīcībā ir daudz informācijas un konkrētu risinājumu cīņai ar gaisa piesārņojumu attiecīgajā teritorijā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai vietējās pašvaldības kopīgi diskutētu par savām grūtībām, dalītos ar idejām un risinājumiem. Tādējādi tiktu radītas jaunas iespējas sasniegt tiesību aktos nospraustos mērķus, labāk informēt iedzīvotājus un samazināt gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību.

Šobrīd jārisina problēma, kā turpināt izmantot aizvien pieaugošās zināšanas par gaisa kvalitātes jautājumiem, lai uzlabotu politikas darbību un cilvēku veselību. Ko mēs varam darīt, lai samazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un apkārtējo vidi? Kā vislabāk rīkoties? Un kā sasniegt nospraustos mērķus?

Tieši šādos brīžos zinātniekiem, politikas veidotājiem un iedzīvotājiem jādarbojas roku rokā, lai kopīgiem spēkiem risinātu šos jautājumus un mēs varētu turpināt uzlabot gaisa kvalitāti Eiropā.

Profesore Jacqueline McGlade
Izpilddirektore

Geographical coverage

[+] Show Map

iegrāmatots zem: ,

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33046 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100