Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2013 / Raksti / Gaisa kvalitāte telpās

Gaisa kvalitāte telpās

Mainīt valodu
Daudzi cilvēki līdz 90 % laika pavada telpās ― mājās, darbā vai skolā. Gaisa kvalitāte telpās tieši ietekmē mūsu veselību. Kas nosaka gaisa kvalitāti telpās? Vai gaisu piesārņojošās vielas telpās ir tās pašas, kas ārā? Kā uzlabot gaisa kvalitāti telpās?

 Image © Jose AS Reyes | Shutterstock

Daudziem var šķist pārsteidzoši tas, ka gaiss pilsētas ielā, kurā ir vidēji intensīva satiksme, patiesībā var būt tīrāks nekā mājas viesistabā. Nesen veikti pētījumi liecina, ka daži kaitīgi gaisa piesārņotāji telpās var būt augstākā koncentrācijā nekā ārā. Kādreiz gaisa piesārņojumam telpās pievērsa daudz mazāk uzmanības nekā gaisa piesārņojumam ārā, īpaši piesārņojumam no transporta un ražošanas nozaru emisijām. Tomēr pēdējos gados draudi, kurus izraisa gaisa piesārņojums telpās, ir kļuvuši skaidrāki.

Iedomājieties nesen krāsotu māju, kas aprīkota ar jaunām mēbelēm, vai darbavietu, kurā ir izteikta tīrīšanas līdzekļu smaka… Gaisa kvalitāte mājās, darbavietās un citās publiskās telpās ir ļoti atšķirīga, un tā ir atkarīga no izmantotajiem būvniecības materiāliem, tīrīšanas līdzekļiem, kā arī no tā, ko telpā dara un kā to vēdina.

Slikta gaisa kvalitāte telpās var būt īpaši kaitīga jutīgiem cilvēkiem, piemēram, bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī hroniskām elpceļu slimībām, piemēram, astmu.

Daži svarīgākie gaisa piesārņotāji telpās ir radons (radioaktīva gāze, kas veidojas augsnē), tabakas dūmi, gāzes vai daļiņas no sadedzinātā kurināmā, ķīmiskās vielas un alergēni. Oglekļa monoksīds, slāpekļa dioksīds, daļiņas un gaistošie organiskie savienojumi ir atrodami gan ārā, gan telpās.

Politikas pasākumi var būt efektīvi

Par dažiem gaisa piesārņotājiem un to ietekmi uz veselību ir vairāk informācijas un lielāka sabiedrības interese nekā par citiem. Viens no piemēriem ir smēķēšanas aizliegums sabiedriskās vietās.

Daudzās valstīs smēķēšanas aizliegums sabiedriskās vietās līdz attiecīgo tiesību aktu pieņemšanai tika vērtēts ļoti pretrunīgi. Piemēram, pāris dienas pēc tam, kad šis aizliegums stājās spēkā Spānijā 2006. gada janvārī, sākās aktīva kustība, kuras mērķis bija aizstāvēt cilvēku tiesības smēķēt sabiedriskās vietās. Savukārt daudziem citiem tas licis aizdomāties par smēķēšanas kaitīgumu. Pēc šā aizlieguma stāšanās spēkā aptuveni 25 000 spāņu dienā lūdza ārstu padomu par to, kā atmest šo kaitīgo ieradumu.

Cilvēku uztvere attiecībā uz smēķēšanu sabiedriskās vietās un sabiedriskajā transportā ir ļoti mainījusies. Daudzas aviokompānijas sāka aizliegt smēķēšanu īsajos pārlidojumos jau 20. gadsimta 80. gados, bet garajos pārlidojumos ― 90. gados. Šobrīd Eiropā šķiet neiedomājami, ka nesmēķētajiem būtu jāpacieš smēķētāju radītie cigarešu dūmi sabiedriskajā transportā.

Šobrīd daudzās valstīs, tostarp arī EVA dalībvalstīs, ir pieņemti tiesību akti smēķēšanas ierobežošanai vai aizliegšanai sabiedriskās telpās. Pēc vairāku nesaistošu rezolūciju un ieteikumu pieņemšanas ES 2009. gadā pieņēma rezolūciju, ar kuru aicināja dalībvalstis pieņemt tiesību aktus, lai pilnībā aizsargātu savus iedzīvotājus no tabakas dūmu ietekmes.

Šķiet, ka smēķēšanas aizliegumi ir palīdzējuši uzlabot gaisa kvalitāti telpās. Sabiedriskās vietās tabakas dūmu piesārņojošo vielu koncentrācija samazinās. Piemēram, Īrijas Republikā gaisa piesārņojuma mērījumi Dublinas sabiedriskajās vietās pirms un pēc smēķēšanas aizlieguma ieviešanas liecina, ka gaisa piesārņojošo vielu, kas atrodamas tabakas dūmos, koncentrācija ir samazinājusies pat līdz 88 %.

Tāpat kā āra gaisa kvalitātes gadījumā, arī gaisu piesārņojošās vielas telpās kaitē ne tikai mūsu veselībai. To ietekme ir saistīta arī ar lieliem finansiāliem zaudējumiem. Ir aprēķināts, ka apkārtējās vides tabakas dūmi ES darbavietās rada netiešus ārstniecības izdevumus 1,3 miljardu eiro apmērā un netiešus izdevumus, kas saistīti ar darba ražīguma pazemināšanos, vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā.

Iekštelpu gaisa piesārņojums

Gaisa piesārņojums telpās nav tikai tabakas dūmi

Smēķēšana nebūt nav vienīgais gaisa piesārņojuma avots telpās. Erik Lebret no Nīderlandes Sabiedrības veselības un vides institūta stāsta: “Gaisa piesārņojums nebeidzas pie mūsu namdurvīm. Lielākā daļa ārējā gaisa piesārņojuma nonāk arī mūsu mājās, kur pavadām lielāko daļu laika. Gaisa kvalitāti telpās ietekmē arī daudzi citi faktori, tostarp ēdiena gatavošana, malkas krāsnis, sveču un vīraka dedzināšana, dažādu saimniecības preču, piemēram, vasku un politūru, lietošana virsmu tīrīšanai, būvmateriāli, piemēram, formaldehīds saplāksnī, un ķīmiskie ugunsaizsardzības līdzekļi daudzu būvmateriālu sastāvā. Vēl ir arī radons, kas nonāk telpās no augsnes un būvmateriāliem.”

Eiropas valstis cenšas apkarot dažas no šīm telpu gaisu piesārņojošajām vielām. Erik Lebret skaidro: “Mēs cenšamies aizstāt toksiskas vielas ar mazāk toksiskām vai arī atklāt procesus, kas samazina emisijas, kā gadījumā ar formaldehīdu saplāksnī. Vēl viens piemērs ir daži sienu būvmateriāli, kuri izdala radonu. Senāk šos materiālus izmantoja, bet tagad to lietošana ir ierobežota.”

Jaunu tiesību aktu pieņemšana nav vienīgais veids, kā uzlabot gaisa kvalitāti; samazināt un kontrolēt ķīmisku vielu un daļiņu daudzumu telpās varam mēs visi.

Nesarežģītas darbības, piemēram, telpu vēdināšana, var palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti. Tomēr jāņem vērā, ka reizēm mūsu labajiem nodomiem var būt negatīvas sekas. Erik Lebret iesaka: “Telpas noteikti jāvēdina, bet nedrīkst pārcensties, jo tādējādi tiek izniekots daudz enerģijas. Ja vēdinām pārmērīgi, tiek patērēts vairāk fosilā kurināmā telpu apkurei, kas galu galā nozīmē lielāku piesārņojumu. Mums jādomā, kā saprātīgāk izmantot visus resursus.”

Vairāk informācijas

Geographical coverage

[+] Show Map

iegrāmatots zem: ,

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33018 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100