Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Labklājība un vides aizsardzība / Signāli 2013 / Raksti / Ar katru elpas vilcienu

Ar katru elpas vilcienu

Mainīt valodu
Mēs elpojam no dzimšanas līdz pat nāves brīdim. Elpošana ir vitāli svarīga un pastāvīga vajadzība ne tikai mums, bet visai dzīvībai uz Zemes. Gaisa piesārņojums ietekmē mūs visus ― tas kaitē veselībai un apkārtējai videi, radot arī finansiālus zaudējumus. Bet no kā sastāv gaiss, ko elpojam, un no kurienes rodas gaisu piesārņojošās vielas?
ImaginAIR: BADAIR

ImaginAIR: BADAIR  Image © Stella Carbone

Es varu tikai brīnīties, kā piesārņojuma, īpaši gaisa piesārņojuma dēļ, zūd vides krāšņums.

Stephen Mynhardt, Īrija (ImaginAIR)

Zemes atmosfēra ir gāzveida masa, kas aptver mūsu planētu un tiek iedalīta vairākos slāņos ar dažādu gāzu blīvumu. Plānākais un zemākais (piezemes) slānis, kas sākas pie zemes virsmas, ir troposfēra. Tajā mīt augi un dzīvnieki, kā arī veidojas laika apstākļi. Zemeslodes polārajos apgabalos šā slāņa augstums ir aptuveni 7 km, bet virs ekvatora — aptuveni 17 km.

Tāpat kā visa atmosfēra, arī troposfēra ir dinamiska. Atkarībā no augstuma virs zemes mainās gaisa blīvums un ķīmiskais sastāvs. Gaiss nepārtraukti pārvietojas apkārt zemeslodei, šķērsojot okeānus un plašas sauszemes teritorijas. Vēji var pārnest uz jaunām vietām nelielus organismus, tostarp baktērijas un vīrusus, kā arī sēklas un invazīvas augu sugas.

Tā sauktais gaiss sastāv no…

Sauss gaiss sastāv aptuveni no 78 % slāpekļa, 21 % skābekļa un 1 % argona. Gaisā ir arī ūdens tvaiki, kas veido 0,1–4 % no troposfēras. Siltā gaisā parasti ir vairāk ūdens tvaika nekā aukstā.

Gaisā ir arī ļoti niecīgs citu gāzu, tostarp oglekļa dioksīda un metāna daudzums. Šo gāzu koncentrāciju atmosfērā parasti mēra miljondaļās (ppm ― parts per million). Piemēram, aprēķinātā oglekļa dioksīda (atmosfērā niecīgā daudzumā sastopamo gāzu vidū tā ir viena no izplatītākajām) koncentrācija 2011. gadā bija aptuveni 391 ppm jeb 0,0391 % (EVA rādītāji par atmosfēras sastāvu).

Vēl ir tūkstošiem citu gāzu un daļiņu (tostarp sodrēji un metāli), kas nonāk atmosfērā gan no dabiskiem, gan cilvēku radītiem avotiem.

Gaisa sastāvs troposfērā nepārtraukti mainās. Dažas vielas gaisā ir ārkārtīgi reaktīvas, citiem vārdiem sakot, tām ir lielāka spēja mijiedarboties ar citām vielām, tādējādi veidojot jaunas. Reaģējot tās var veidot “sekundārās” piesārņojošās vielas, kuras ir kaitīgas cilvēku veselībai un apkārtējai videi. Karstums (tostarp saules karstums) parasti ir katalizators, kas veicina vai izraisa ķīmiskās reakcijas.

ImaginAIR: Ever closing

(c) Stephen Mynhardt, ImaginAIR/EEA

Ko mēs saucam par gaisa piesārņojumu

Ne visas vielas gaisā tiek uzskatītas par piesārņotājiem. Par gaisa piesārņojumu parasti sauc noteiktu piesārņojošo vielu klātbūtni atmosfērā tādā koncentrācijā, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, vidi un kultūras mantojumu (ēkas, pieminekļus un materiālus). Tiesību aktos tiek ņemts vērā tikai cilvēku darbības rezultātā radušais piesārņojums, lai gan citos apstākļos piesārņojumu var definēt daudz plašāk.

Ne visas gaisu piesārņojošās vielas rodas cilvēku darbības rezultātā. Bieži vien gaisa piesārņojumu rada dabas parādības, piemēram, vulkānu izvirdumi, mežu ugunsgrēki un smilšu vētras. Atkarībā no vējiem un mākoņu daudzuma putekļu daļiņas var aizceļot ļoti tālu. Neatkarīgi no tā, vai šīs vielas ir dabiskas vai cilvēku radītas, nonākot atmosfērā, tās var reaģēt ar citām vielām un vairot gaisa piesārņojumu. Skaidras debesis un laba redzamība ne vienmēr nozīmē, ka gaiss ir tīrs.

Lai gan pēdējās desmitgadēs gaiss Eiropā patiešām ir kļuvis tīrāks, gaisa piesārņojums joprojām kaitē gan videi, gan cilvēku veselībai. Īpaši Eiropas iedzīvotāju veselību apdraud cieto daļiņu un ozona piesārņojums, kas ietekmē dzīves kvalitāti un saīsina paredzamo dzīves ilgumu. Tomēr piesārņotāji rodas no dažādiem avotiem, un to ietekme ir atšķirīga. Ir vērts tuvāk iepazīt svarīgākās gaisu piesārņojošās vielas.

Kad gaisā lidinās sīkas daļiņas

No visām gaisu piesārņojošajām vielām Eiropā vislielāko kaitējumu cilvēku veselībai nodara cietās daļiņas (PM). Šīs daļiņas ir tik vieglas, ka lidinās gaisā. Dažkārt daļiņas ir tik sīkas (vien 1/30 līdz 1/5 no cilvēka mata diametra), ka spēj iekļūt ne tikai dziļi cilvēku plaušās, bet pat asinsritē ― tieši tāpat kā skābeklis.

Dažas daļiņas tiek izmestas tieši atmosfērā. Citas rodas, ķīmiski reaģējot ar prekursoru gāzēm, proti, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdiem, amonjaku un gaistošiem organiskajiem savienojumiem.

Šīs daļiņas sastāv no dažādām ķīmiskām vielām, un to sastāvs nosaka to ietekmi uz veselību un apkārtējo vidi. Daļiņu sastāvā ir arī daži smagie metāli, piemēram, arsēns, kadmijs, dzīvsudrabs un niķelis.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) nesen veikusi pētījumu, kurā atklāts, ka smalko daļiņu piesārņojums (PM2,5, t. i., daļiņas, kuru diametrs nepārsniedz 2,5 mikronus) var apdraudēt veselību vairāk, nekā agrāk tika uzskatīts. Saskaņā ar PVO “Gaisa piesārņojuma veselības ietekmes pārskatu” ilgstoša smalko daļiņu iedarbība var izraisīt aterosklerozi, nelabvēlīgu dzemdību iznākumu, kā arī bērnu elpceļu slimības. Pētījums arīdzan liecina par iespējamu saikni starp nervu sistēmas attīstību, kognitīvo funkciju un diabētu un pamato cēloņsakarību starp PM2,5 un sirds un asinsvadu slimību, kā arī elpceļu slimību izraisītajiem nāves gadījumiem.

Atkarībā no ķīmiskā sastāva daļiņas var ietekmēt arī globālo klimatu, vai nu sakarsējot, vai arī atdzesējot mūsu planētu. Piemēram, melnais ogleklis ― viena no sodrēju sastāvdaļām, kas atrodama pārsvarā smalkajās daļiņās (to diametrs ir mazāks nekā 2,5 mikroni), ― rodas no nepilnīgas fosilā kurināmā un koksnes sadedzināšanas. Pilsētās melnā oglekļa emisijas visbiežāk izraisa transportlīdzekļi ― galvenokārt dīzeļdegvielas dzinēji. Paralēli ietekmei uz veselību melnais ogleklis cietajās daļiņās veicina klimata pārmaiņas, absorbējot saules siltumu un sildot atmosfēru.

ImaginAIR: Price of comfort

(c) Andrzej Bochenski, ImaginAIR/EEA

Ozons: kad savienojas trīs skābekļa atomi

Ozons ir īpaša un ļoti reaktīva skābekļa forma, kas sastāv no trim skābekļa atomiem. Stratosfērā ― vienā no atmosfēras augstākajiem slāņiem ― ozons aizsargā mūs no bīstamā saules ultravioletā starojuma. Bet zemākajā atmosfēra slānī ― troposfērā ― ozons ir būtiska piesārņojošā viela, kas nelabvēlīgi ietekmē gan vidi, gan cilvēku veselību.

Piezemes ozons veidojas sarežģītās ķīmiskās reakcijās starp prekursoru gāzēm, piemēram, slāpekļa oksīdiem un nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem. Tā veidošanos ietekmē arī metāns un oglekļa monoksīds.

Ozons ir spēcīgs un agresīvs. Augstā koncentrācijā šī viela saēd materiālus, ēkas un dzīvos audus. Ozons pazemina augu spēju veikt fotosintēzi un kavē oglekļa dioksīda uzņemšanu. Turklāt tas palēnina augu vairošanos un augšanu, samazinot kultūraugu ražas un kavējot mežu atjaunošanos. Cilvēka organismā ozons izraisa plaušu un bronhu iekaisumu.

Saskaroties ar ozonu, cilvēka organisms mēģina nepieļaut tā iekļūšanu plaušās. Šis reflekss samazina arī ieelpotā skābekļa daudzumu. Ja saņemam mazāk skābekļa, sirdij jāstrādā daudz smagāk. Tādēļ cilvēkiem, kuri jau slimo ar sirds un asinsvadu vai elpceļu slimībām, piemēram, astmu, augsta ozona koncentrācija var būt ļoti kaitīga un pat nāvējoša.

Kādas vēl vielas veido piesārņojumu?

Ozons un cietās daļiņas nav vienīgie gaisa piesārņotāji Eiropā. Mūsu automobiļiem, kravas mašīnām un elektrostacijām, kā arī citām ražošanas iekārtām ir vajadzīga enerģija. Gandrīz visi transportlīdzekļi un iekārtas izmanto degvielu, kuru sadedzinot iegūst enerģiju.

Degvielas sadedzināšanas procesā parasti mainās daudzu vielu, tostarp arī slāpekļa, kas ir izplatītākā gāze mūsu atmosfērā, forma. Slāpeklim reaģējot ar skābekli, gaisā veidojas slāpekļa oksīdi (tostarp slāpekļa dioksīds NO2). Slāpeklim reaģējot ar ūdeņraža atomiem, rodas amonjaks (NH3), kas ir vēl viens gaisa piesārņotājs ar smagu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un dabu.

Patiesībā sadegšanas procesi rada daudzus citus gaisa piesārņotājus, sākot no sēra dioksīda un benzola līdz oglekļa monoksīdam un smagajiem metāliem. Dažas no šīm piesārņojošajām vielām īslaicīgi ietekmē cilvēka veselību. Citas, tostarp daži smagie metāli un stabilās organiskās piesārņojošās vielas, uzkrājas apkārtējā vidē. Tās iekļūst pārtikas ķēdē un ar laiku nonāk uz mūsu šķīvjiem.

Citas piesārņojošās vielas, piemēram, benzols, ilgstošas iedarbības rezultātā var bojāt šūnu ģenētisko materiālu un izraisīt vēzi. Tā kā benzolu lieto kā piedevu benzīnam, aptuveni 80 % benzola, kas nonāk atmosfērā, Eiropā rodas no degvielas sadedzināšanas transportlīdzekļos.

Cits zināms vēža izraisītājs — benzo(a)pirēns (BaP) — pārsvarā rodas, apkurinot dzīvojamās mājas ar malku vai oglēm. Šī viela ir arī automobiļu izplūdes gāzēs, īpaši, ja dzinējs tiek darbināts ar dīzeļdegvielu. BaP ne tikai izraisa vēzi, bet arī kairina acis, degunu, rīkli un bronhus. BaP parasti atrodas smalkajās daļiņās.

Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību

Ka izmērīt ietekmi uz cilvēku veselību

Lai gan gaisa piesārņojumam ir pakļauts ikviens, tas neietekmē visus vienādā mērā un veidā. Pilsētas ir blīvāk apdzīvotas, tāpēc cilvēki tajās ir vairāk pakļauti gaisa piesārņojumam. Dažas cilvēku grupas ir jutīgākas pret piesārņojumu, piemēram, cilvēki, kuri slimo ar sirds un asinsvadu, kā arī elpceļu slimībām, cilvēki ar ļoti jutīgiem elpceļiem un elpceļu alerģijām, kā arī veci cilvēki un zīdaiņi.

“Gaisa piesārņojums vienlīdz ietekmē visus cilvēkus gan attīstītajās zemēs, gan jaunattīstības valstīs,” saka Marie-Eve Héroux no Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja. “Pat Eiropā joprojām ir ļoti daudz iedzīvotāju, kuri ir pakļauti tādam gaisa piesārņojuma līmenim, kas neatbilst mūsu ieteikumiem par gaisa kvalitāti.”

Patieso gaisa piesārņojuma ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību nav viegli novērtēt. Tomēr ir daudz pētījumu par atsevišķām nozarēm vai piesārņojuma avotiem.

Aphekom projektā, kuru līdzfinansē Eiropas Komisija, atklāts, ka gaisa piesārņojums Eiropā saīsina iedzīvotāju paredzamo dzīves ilgumu aptuveni par 8,6 mēnešiem.

Gaisa piesārņojuma radītās izmaksas var aprēķināt ar dažu ekonomisko modeļu palīdzību. Šajos modeļos parasti ietvertas gaisa piesārņojuma radītās veselības aprūpes izmaksas (produktivitātes zaudējumi, papildu ārstniecības izmaksas u. c.), kā arī izmaksas saistībā ar zemākām ražām un dažu materiālu bojājumiem. Tomēr šādos modeļos nav ietvertas visas izmaksas, ko sabiedrībai rada gaisa piesārņojums.

Pat ņemot vērā minētos trūkumus, šādi izmaksu aprēķini palīdz apjaust gaisa piesārņojuma radīto seku apmēru. Gandrīz 10 000 ražošanas uzņēmumu visā Eiropā ziņo par atmosfērā izvadīto piesārņojošo vielu daudzumu Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistram (E-PRTR). Izmantojot šos publiski pieejamos datus, EVA ir aprēķinājusi, ka gaisa piesārņojums no 10 000 lielākajiem uzņēmumiem — piesārņotājiem Eiropā 2009. gadā ir izmaksājis eiropiešiem 102–169 miljardus eiro. Būtiski, ka pusi no šīm izmaksām veido tikai 191 uzņēmums.

Ir veikti arī pētījumi, lai novērtētu iespējamos ieguvumus no gaisa kvalitātes uzlabošanas. Piemēram, Aphekom pētījumā prognozēts, ka, samazinot ikgadējo PM2,5 emisiju vidējo līmeni līdz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajam, pieaugtu paredzamais iedzīvotāju dzīves ilgums. Sasniedzot kaut vai tikai šo mērķi, potenciālais ieguvums būtu vidēji 22 mēneši vienam iedzīvotājam Bukarestē, 19 mēneši Budapeštā, 2 mēneši Malagā un mazāk nekā mēnesis Dublinā.

Slāpekļa ietekme uz dabu

Gaisa piesārņojums kaitē ne tikai cilvēku veselībai. Dažādas gaisu piesārņojošās vielas dažādos veidos ietekmē arī daudzas ekosistēmas. Īpašus riskus rada pārmērīgs slāpekļa daudzums.

Slāpeklis ir viena no galvenajām dabas uzturvielām, kas nepieciešama veselīgai augu attīstībai un izdzīvošanai. Šī viela šķīst ūdenī, ar kuru kopā augi to uzsūc caur savu sakņu sistēmu. Tā kā augi izmanto daudz slāpekļa un izsmeļ visus šīs vielas krājumus augsnē, lauksaimnieki un dārznieki tos parasti atjauno ar mēslojumu, bagātinot augsni ar uzturvielām, tostarp slāpekli, lai paaugstinātu kultūraugu ražīgumu.

Gaisā esošais slāpeklis iedarbojas līdzīgi. Nonākot ūdenstilpnēs vai augsnē, papildu slāpeklis var veicināt noteiktu sugu attīstību tādās ekosistēmās, kurās ir ierobežots uzturvielu daudzums, piemēram, tā sauktajās jutīgajās ekosistēmās, kurās ir unikāla flora un fauna. Pārmērīgs uzturvielu daudzums šajās ekosistēmās var pilnīgi izmainīt dabisko līdzsvaru starp sugām un izraisīt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Saldūdens un piekrastes ekosistēmās papildu uzturvielas var izraisīt arī aļģu ziedēšanu.

Ekosistēmas reakciju uz pārmērīgu slāpekļa daudzumu sauc par eitrofikāciju. Pēdējo divdesmit gadu laikā to jutīgo ekosistēmu platība ES teritorijā, ko skar eitrofikācija, ir samazinājusies vien pavisam nedaudz. Gandrīz puse jutīgo ekosistēmu platības šobrīd ir pakļauta eitrofikācijas riskam.

Slāpekļa savienojumi veicina arī saldūdens vai mežu augsnes paskābināšanos, ietekmējot sugas, kuras ir atkarīgas no šīm ekosistēmām. Līdzīgi kā eitrofikācijas ietekmes gadījumā, jaunajiem apstākļiem dažas sugas spēj piemēroties labāk nekā citas.

ES ir būtiski samazinājusi jutīgo ekosistēmu platību, kuru apdraud augsnes un ūdens paskābināšanās, galvenokārt pateicoties būtiskai sēra dioksīda emisiju samazināšanai. Paskābināšanās problēmas būtiski skar tikai pāris vietas ES teritorijā, galvenokārt Nīderlandē un Vācijā.

ImaginAIR: Forests in the Czech Republic still affected by air pollution

(c) Leona Matoušková, ImaginAIR/EEA

"Jizeras kalnu aizsargājamā ainavas teritorija, kas atrodas Čehijas Republikas ziemeļos, pieder pie reģiona, kas iepriekš lielā gaisa piesārņojuma dēļ bijis bēdīgi slavens kā “Melnais trīsstūris”."
Leona Matoušková,Čehijas Republika

Piesārņojums bez robežām

Lai gan dažos reģionos un valstīs sabiedrības veselību vai apkārtējo vidi piesārņojums var ietekmēt vairāk, tā ir globāla problēma.

Vējš pārnēsā gaisu piesārņojošās vielas pa visu pasauli. Daļa no Eiropā atklātajām gaisu piesārņojošajām vielām un to prekursoriem ir veidojušies Āzijā un Ziemeļamerikā. Un arī daļa no piesārņojuma, kas radīts Eiropā, nonāk citos reģionos un kontinentos.

Tas pats notiek arī mazākā mērogā. Gaisa kvalitāti pilsētās ļoti ietekmē gaisa kvalitāte apkārtesošajās lauku teritorijās un otrādi.

“Mēs elpojam nepārtraukti un esam pakļauti gaisa piesārņojumam gan telpās, gan ārā,” saka Erik Lebret no Nīderlandes Sabiedrības veselības un vides institūta. “Cilvēki visā pasaulē elpo gaisu, kas dažkārt ir tik piesārņots ar dažādām vielām, ka var apdraudēt veselību. Diemžēl nav tādas vietas, kur mēs varētu elpot tikai tīru gaisu.”

Vairāk informācijas

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100