Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Labklājība un vides aizsardzība / Signāli 2013 / Intervija / Kā Dublinā cīnās ar gaisa piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību

Kā Dublinā cīnās ar gaisa piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību

Mainīt valodu
Martin Fitzpatrick ir Dublinas pilsētas domes (Īrija) Gaisa kvalitātes un trokšņa uzraudzības nodaļas vides veselības vecākais inspektors. Viņš ir arī Dublinas kontaktpersona pilotprojektā, kuru vada Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts un Eiropas Vides aģentūra un kura mērķis ir uzlabot ar gaisa kvalitāti saistīto tiesību aktu īstenošanu. Mēs vaicājām viņam, kā Dublina cīnās ar veselības problēmām, kuras saistītas ar zemu gaisa kvalitāti.

 Image © The Science Gallery

Kādus pasākumus jūs īstenojat, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Dublinā un Īrijā?

Mēs uzskatām, ka mums ir ļoti labi izdevies uzlabot gaisa kvalitāti lielajās pilsētās. Viens piemērs to lieliski apliecina: 1990. gada aizliegums Dublinā tirgot un reklamēt bituminētu (jeb dūmojošu) kurināmo. Zinātnieki izvērtēja šā lēmuma ietekmi un atklāja, ka kopš 1990. gada tas ir palīdzējis novērst 360 nāves gadījumus Dublinā.

Tomēr vidēji lielās pilsētās joprojām ir slikta gaisa kvalitāte, un iestādes šobrīd izstrādā jaunus tiesību aktus, lai risinātu šo problēmu, piemērojot aizliegumu pārdot bituminētu kurināmo arī mazajās pilsētās.

Īrijā par gaisa kvalitāti un ar to saistītajiem jautājumiem oficiāli atbild Vides, sabiedrības un pašvaldību ministrija. Savukārt Īrijas Vides aizsardzības aģentūra darbojas kā šīs ministrijas izpildorganizācija. Ministrijai un aģentūrai ir skaidri definēta atbildība attiecībā uz to, kā ieteikumi par attiecīgajām politikas jomām jānodod vietējām pašvaldībām.

Runājot par veselību — ar kādām problēmām Dublinas pilsētas dome visbiežāk saskaras?

Kā tiekat ar tām galā? Dublina ir kā lielo Eiropas Savienības pilsētu mikrokosms. Saskaramies ar līdzīgām problēmām. Aptaukošanās, vēzis, kā arī sirds un asinsvadu slimības ir galvenās sabiedrības veselības problēmas visā Eiropas Savienībā, tostarp Īrijā.

Dome apzinās, ka liela tās darba daļa ir saistīta ar sabiedrības veselības uzlabošanu. Viens pieminēšanas vērts piemērs ir projekts, kurā gaisa kvalitātes jautājumu risināšanā iesaistījām iedzīvotājus. Projekts tika īstenots pirms pāris gadiem sadarbībā ar ES Kopīgo pētniecības centru. Šo projektu sauca “Cilvēku projekts”; tas tika īstenots sešās Eiropas pilsētās ar mērķi izpētīt gaisu piesārņojošo vielu benzolu. Radio raidījuma laikā pieteicās vairāk brīvprātīgo, nekā bijām plānojuši, un mēs viņus iesaistījām kā staigājošus un runājošus gaisa kvalitātes monitorus. Šie cilvēki ikdienā valkāja īpašas piespraudes, ar kuru palīdzību varēja novērot, kādam benzola daudzumam viņi katru dienu tiek pakļauti. Pēc tam aplūkojām gaisa kvalitātes līmeņus un to, kā pētījuma dalībnieku ikdienas darbības ietekmēja šo cilvēku veselību.

Visi brīvprātīgie no pētījuma rīkotājiem saņēma informāciju par saviem rezultātiem. Viens anekdotisks secinājums no šā projekta bija apbēdinoša ziņa, ka, lai samazinātu policikliskā aromātiskā ogļūdeņraža, vēzi izraisošas vielas, iedarbību, nedrīkst cept bekonu! Viens no brīvprātīgajiem, kurš kafejnīcā strādāja pie grila un cepa bekonu, tika pakļauts ļoti koncentrētai šīs vielas iedarbībai.

Nopietni runājot, šis anekdotiskais piemērs liecina, ka mums jāņem vērā gaisa piesārņojums gan telpās, gan ārā.

Vai varat minēt kādu Īrijā īstenotu pasākumu, kas palīdzēja uzlabot gaisa kvalitāti telpās?

Ir viens ļoti konkrēts piemērs ― 2004. gada smēķēšanas aizliegums. Īrija bija pirmā valsts pasaulē, kurā tika aizliegta smēķēšana darbavietās. Ar šo aizliegumu varējām risināt darbavietas ietekmi uz cilvēku veselību, vienlaicīgi arī uzlabojot gaisa kvalitāti.

Interesants ir fakts (ko gan bija grūti paredzēt), ka no šā aizlieguma diezgan smagi cieta viena uzņēmējdarbības nozare ― ķīmiskā tīrīšana. Kopš 2004. gada smēķēšanas aizlieguma ieviešanas šīs nozares apgrozījums ir būtiski samazinājies. Tas tikai liecina, ka dažreiz šādi pasākumi var izraisīt iepriekš neparedzētus efektus.

Kā jūsu organizācija informē iedzīvotājus?

Iedzīvotāju informēšana ir būtiska mūsu ikdienas darba sastāvdaļa. Dublinas pilsētas dome katru gadu sagatavo ziņojumu ar kopsavilkumu par gaisa kvalitāti iepriekšējā gadā. Šie ziņojumi ir pieejami tiešsaistē. Turklāt Īrijas Vides aizsardzības aģentūra ir izveidojusi gaisa kvalitātes uzraudzības tīklu, kurš informē pašvaldības un iedzīvotājus.

Vēl viens — tieši Dublinai unikāls — piemērs ir šogad aizsāktais Dublinked projekts, kura mērķis ir apkopot domes rīcībā esošo informāciju un padarīt to pieejamu sabiedrībai. Šo informāciju veido pašvaldību, privātu uzņēmumu, kuri sniedz pilsētai pakalpojumus, kā arī iedzīvotāju iesniegtie dati. Savā 2009. gada ziņojumā Eiropas Komisija atzīmē, ka atkārtotai valsts sektora informācijas izmantošanai ir 27 miljardu eiro vērtība. Tas ir viens no pilsētas domes pasākumiem, kuru mērķis ir aktivizēt pilsētas ekonomiku.

Līdztekus citām Eiropas pilsētām Dublina ir iesaistījusies pilotprojektā par gaisa kvalitāti. Kā tas notika?

Dublinas pilsētas dome iesaistījās šajā projektā pēc EVA un Eiropas Komisijas uzaicinājuma. Mums šķita, ka šis projekts ir laba iespēja dalīties ar labas prakses modeļiem un mācīties, daloties ar attiecīgo pieredzi.

Ar projekta palīdzību atklājām, cik labi citas pilsētas ir izkopušas savu emisiju pārskatus un gaisa kvalitātes modeļus. Tādēļ Dublinai bija izaicinājums progresēt šajās jomās. Mums šķita, ka emisiju pārskatus un gaisa kvalitātes modeli veidot tikai pilsētas domei nav finansiāli lietderīgi. Tādēļ mēs tikāmies ar Īrijas Vides aizsardzības aģentūru, lai apspriestu tāda valsts mēroga modeļa izveidi, kuru varētu izmantot arī reģionālā līmenī. Pēc tam mēs sākām šo mērķi īstenot.

Martin FitzpatrickMartin Fitzpatrick ir Dublinas pilsētas domes (Īrija) Gaisa kvalitātes un trokšņa uzraudzības nodaļas vides veselības vecākais inspektors

Gaisa kvalitātes tiesību aktu īstenošanas pilotprojekts

Gaisa kvalitātes tiesību aktu īstenošanas pilotprojekts apvieno pilsētas visā Eiropā, lai labāk izprastu pilsētu stiprās un vājās puses, kā arī vajadzības attiecībā uz ES gaisa kvalitātes tiesību aktu īstenošanu un vispārīgiem gaisa kvalitātes jautājumiem. Pilotprojektu kopīgi vada Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts un Eiropas Vides aģentūra. Projektā piedalās Antverpene, Berlīne, Dublina, Madride, Malme, Milāna, Parīze, Ploješti, Plovdiva, Prāga un Vīne. Pilotprojekta rezultāti tiks publicēti 2013. gadā.

Vairāk informācijas

Geographical coverage

[+] Show Map

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100