Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2012 / Tuvplānā / Pārtikas atkritumi

Pārtikas atkritumi

Mainīt valodu
Apmēram viena trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķiesta. Pasaulē vairāk nekā viens miljards cilvēku cieš badu, tāpēc nedrīkst nejautāt, ko var darīt lietas labā. Taču pārtikas atkritumi nav tikai neizmantota iespēja pabarot izsalkušos. Tie nozīmē, ka ir izšķiests ievērojams daudzums citu resursu, kas patērēti to ražošanā — zeme, ūdens, enerģija un darbs.
Food waste

Food waste  Image © Istock

Visiem cilvēkiem, gan bagātiem, gan nabadzīgiem, gan jauniem, gan veciem, ir vajadzīga pārtika. Tā ir daudz kas vairāk kā vienkārši uzturvielas vai baudījums garšas kārpiņām. Vairāk nekā 4 miljardu cilvēku ēdienkartē galveno vietu ieņem trīs lauksaimniecības kultūras — rīss, kukurūza un kvieši. Šīs trīs kultūras nodrošina divas trešdaļas no enerģētiskās vērtības, ko uzņemam ar uzturu. Ņemot vērā, ka pasaulē ir vairāk nekā 50 000 ēdamu augu sugu, mūsu ikdienas ēdienkarte, kurā sastopami tikai daži simti sugu, patiesībā šķiet ļoti vienveidīga.

Tā kā miljardu pasaules iedzīvotāju ēdienkartē galveno vietu ieņem daži pārtikas produkti, pārtikas produktu cenu kāpums 2006.–2008. gadā bija jūtams visā pasaulē. Kaut gan attīstītās valstis parasti spēja nodrošināt pārtiku saviem iedzīvotājiem, vairāki Āfrikas reģioni saskārās ar bada problēmu. Tās iemesls nebija tikai tirgus nepilnības.

Pārtikas nodrošinājumu negatīvi ietekmē arī klimata pārmaiņas, un daži reģioni šo ietekmi jūt vairāk nekā citi. Sausums, ugunsgrēki vai plūdi tieši mazina ražošanas iespējas. Diemžēl klimata pārmaiņas bieži ietekmē tieši visneaizsargātākās valstis, kurām visdrīzāk nav līdzekļu, lai tām pielāgotos. Tomēr pārtika savā ziņā ir tikai viena no daudzām “precēm”. Tās ražošanai ir vajadzīgi resursi, piemēram, zeme un ūdens. Līdzīgi citiem tirgū pārdotajiem ražojumiem tā tiek patērēta vai izlietota, bet to var arī izšķērdēt. Tiek izšķērdēts ievērojams daudzums pārtikas, jo īpaši attīstītajās valstīs, bet tas nozīmē, ka tiek izšķērdēti arī resursi, kas tika izlietoti, lai šos pārtikas produktus saražotu.

Pārtikas nozare un pārtikas atkritumi ir galvenās jomas, kas izceltas Eiropas Komisijas 2011. gada septembra “Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”. Kaut gan tas, ka daļa saražotās pārtikas tiek izniekota, ir vispāratzīts fakts, precīzas aplēses veikt ir grūti. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem Eiropas Savienībā vien katru gadu tiek izšķērdēti 90 miljoni tonnu pārtikas jeb 180 kg pārtikas produktu uz vienu iedzīvotāju. Liela daļa šo pārtikas produktu joprojām būtu bijuši derīgi lietošanai uzturā.

Ne tikai pārtika

Copyright: Gülcin KaradenizIetekme uz vidi, ko rada pārtikas atkritumi, nav saistīta tikai ar zemes un ūdens izlietojumu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ceļvedi pārtikas un dzērienu vērtības ķēde Eiropas Savienībā rada 17 % tiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju un tajā tiek patērēti 28 % izlietoto izejvielu.

Rakstnieks Tristrems Stjuarts (Tristram Stuart), kas bija viens no galvenajiem iniciatīvas “Feeding the 5k” (iniciatīva, kuru īstenojot, ar pārtiku, kas pretējā gadījumā tiktu izšķērdēta, tika paēdināti 5000 cilvēki Londonas Trafalgaras laukumā) organizētājiem, uzskata, ka lielākā daļa bagāto valstu iznieko no vienas trešdaļas līdz pusei pārtikas.

“Ar šo problēmu saskaras ne tikai bagātās valstis. Arī jaunattīstības valstīs tiek izšķērdēta pārtika, reizēm gandrīz tikpat daudz, cik bagātajās valstīs, tikai ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ. Galvenokārt vainojams ir pietiekamas lauksaimniecības infrastruktūras, piemēram, tehnikas ražas apstrādei tūlīt pēc novākšanas, trūkums. Var lēst, ka tiek izniekota vismaz viena trešdaļa no visā pasaulē apritē esošās pārtikas,” norāda Tristrems.

Pārtika var tikt izšķērdēta jebkurā ražošanas un piegādes ķēdes posmā, kā arī patēriņa stadijā. Tam var būt dažādi iemesli. Daļa pārtikas nonāk atkritumos tiesību aktu dēļ, kas bieži ir ieviesti, lai aizsargātu cilvēku veselību. Vēl daļa tiek izšķērdēta patērētāju izvēles un paradumu dēļ. Lai samazinātu izšķērdētās pārtikas daudzumu, ir jāanalizē visi posmi un iemesli.

Eiropas Komisijas ceļvedī apgalvots, ka vajadzīgas “kopīgas lauksaimnieku, pārtikas rūpniecības, izplatītāju un patērētāju pūles, izmantojot resursus taupošāku ražošanas tehnoloģiju, izdarot ilgtspējīgu izvēli pārtikas jomā”. Eiropas izvirzītais mērķis ir skaidrs: līdz 2020. gadam divkārt samazināt atkritumos izmesto uzturam derīgās pārtikas daudzumu. Daži Eiropas Parlamenta deputāti ir aicinājuši noteikt 2013. gadu kā “pārtikas izšķērdēšanas apkarošanas gadu Eiropā”.

“Universāla brīnumlīdzekļa nav. Katrai atšķirīgajai problēmai ir vajadzīgs atšķirīgs risinājums,” apgalvo Tristrems un piebilst: “optimismu vieš tas, ka varam samazināt savu ietekmi uz vidi, no nekā neatsakoties. Mēs neprasām cilvēkiem retāk lidot ar lidmašīnu, ēst mazāk gaļas vai retāk braukt ar automašīnu, kaut gan arī tas viss būtu ieteicams. Mēs faktiski piedāvājam iespēju. Mums vienkārši ir jāizbauda iegādātā pārtika, nevis jāmet tā atkritumos.”

Papildinformācija

  • Informāciju par pārtikas atkritumiem pasaulē (statistikas datus un politikas nostādnes) skatiet Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas tīmekļa vietnē www.fao.org
  • Informāciju par ES politiku un mērķiem pārtikas atkritumu jomā, kā arī citiem, skatiet Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā.

Geographical coverage

[+] Show Map

iegrāmatots zem:

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33176 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100