Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2012 / Raksti / No raktuvēm līdz atkritumiem un tālāk

No raktuvēm līdz atkritumiem un tālāk

Mainīt valodu
Gandrīz viss, ko ražojam un patērējam, ietekmē vidi. Ikdienā izvēloties, kuras preces vai pakalpojumus iegādāties, mēs bieži nepadomājam par to ietekmi uz vidi. To tirdzniecības cena gandrīz nekad neatspoguļo patiesās izmaksas. Taču mēs varam daudz ko darīt, lai patēriņš un ražošana kļūtu saudzīgāki pret vidi.
Electronic waste in India

Electronic waste in India  Image © EEA/Ace&Ace

2011. gada maijā Apple Store veikalā Ņujorkas Piektajā avēnijā bija sadrūzmējušies cilvēki no visas pasaules, kas bija ieradušies iegādāties korporācijas Apple jaunāko iPad2 modeli. Visa piegādātā produkcija tika iztirgota dažu stundu laikā. Veikals Piektajā avēnijā bija viens no tiem, kam paveicās. Daudzi Appleveikali visā pasaulē varēja tikai pieņemt pasūtījumus, bet pasūtīto preci piegādāja tikai pēc vairākām nedēļām.

Aizkavēšanās iemesls nebija darba plānošanas trūkumi vai pārmērīgi sekmīga mārketinga kampaņa. To izraisīja katastrofu virkne planētas otrajā pusē. Kad 2011. gada 11. martā Japānā notika zemestrīce, pieci no galvenajiem iPad2 komponentiem tika ražoti Japānā. Dažu šo komponentu ražošanu varēja viegli pārcelt uz Dienvidkoreju vai ASV, taču attiecībā uz digitālo kompasu tas nebija iespējams. Viens no galvenajiem šīs detaļas ražotājiem atradās 20 km attālumā no Fukušimas reaktoriem, un tam bija jāslēdz rūpnīca.

Resursu plūsma uz ražotnēm

Mūsu savstarpēji savienotajā pasaulē daudzu elektronisko ierīču pirmsākumi meklējami raktuvēs, kas visbiežāk atrodas kādā no jaunattīstības valstīm, un ražojumu izstrādes centrā, kas visbiežāk atrodas kādā no attīstītajām valstīm. Mūsdienās klēpjdatoru, mobilo tālruņu, automašīnu un digitālo kameru ražošanai ir vajadzīgi reti sastopami ķīmiskie elementi, piemēram, neodīms, lantāns un cērijs. Kaut gan daudzās valstīs ir neizmantotas šo elementu rezerves, to ieguve ir dārga, un dažos gadījumos pastāv toksiskuma vai radioaktivitātes risks.

Pēc ieguves izejvielas parasti tiek transportētas uz pārstrādes vietu, kur no tām izgatavo dažādos ražojumu komponentus, kurus savukārt nosūta uz citurieni, kur tie tiek samontēti. Līdz brīdim, kad iegādājamies ierīci, tās komponenti jau ir apceļojuši apkārt zemeslodei un katrā ceļojuma posmā ir atstājuši ietekmi uz vidi.

Tas pats attiecas uz pārtiku, ko liekam galdā, mēbelēm, ar ko iekārtojam savu viesistabu, un degvielu, ar ko darbinām automašīnas. Lielākā daļa izejvielu un resursu tiek iegūti, pārstrādāti par patēriņam gatavu ražojumu vai pakalpojumu, un nogādāti līdz mūsu mājām, kas lielākoties atrodas pilsētās. Piemēram, dzeramā ūdens nodrošināšana Eiropas mājsaimniecībām nenozīmē tikai izlietotā ūdens daudzuma ieguvi no ūdenstilpes. Lai ūdeni sagatavotu patēriņam, ir vajadzīga infrastruktūra un enerģija, lai to transportētu, uzglabātu, attīrītu un uzsildītu. Kad tas ir “izlietots”, atkal ir vajadzīga infrastruktūra un enerģija, lai to novadītu.

Copyright: ThinkstockLai izgatavotu vienu parastu kafijas tasīti Nīderlandē, ir vajadzīgi apmēram 140 litri ūdens. Pārliecinoši lielākā daļa no tiem ir vajadzīga, lai izaudzētu kafijas koku. Vēl pārsteidzošāks ir šāds fakts: lai saražotu vienu kilogramu liellopa gaļas, ir vajadzīgi vidēji 15 400 litri ūdens.

Avots: Water Footprint Network

Viss pakārtots patēriņam

Daļa no mūsu patēriņa apjoma un struktūras ietekmes uz vidi nav tūlīt pamanāma. Lai saražotu elektrību, ar ko uzlādējam mobilos tālruņus un glabājam ledusskapī pārtikas produktus, atmosfērā tiek izdalītas oglekļa dioksīda emisijas, kas savukārt izraisa klimata pārmaiņas. Transporta infrastruktūra un rūpnīcas izdala gaisu piesārņojošas vielas, piemēram, sēra oksīdus un slāpekļa oksīdus, kas ir kaitīgi cilvēka veselībai.

Cilvēku miljoni, kas vasarā dodas uz dienvidiem, uzliek lielāku slogu sava atvaļinājuma galamērķim. Papildus ceļojumā izdalītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, vajadzība pēc naktsmītnes stimulē izejvielu un enerģijas pieprasījumu celtniecības nozarē. Sezonālā iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ sausajos vasaras mēnešos ir jāiegūst vairāk ūdens sanitārām un izklaides vajadzībām. Tas nozīmē arī, ka ir jāattīra vairāk notekūdeņu, jātransportē uz šīm vietām vairāk pārtikas un jāapsaimnieko lielāks atkritumu daudzums.

Copyright: ShutterstockNeraugoties uz nenoteiktību par mūsu ietekmes uz vidi precīzajiem apmēriem, ir skaidrs, ka resursu ieguvi pašreizējā apmērā un atbilstoši pašreizējai struktūrai nevar turpināt. Mums gluži vienkārši ir ierobežots daudzums būtiski svarīgu resursu, piemēram, aramzemes un ūdens. Problēma, kas sākotnēji ir lokāla, piemēram, ūdens trūkums, mežu izciršana ganību vajadzībām vai rūpnīcas radīts apkārtējās vides piesārņojums, var viegli kļūt par globālu un sistēmisku problēmu, kas ietekmē mūs visus.

Viens no resursu patēriņa rādītājiem ir organizācijas Global Footprint Network izstrādātais ekoloģiskās pēdas rādītājs. Šis rādītājs novērtē valstu patēriņu zemes lietojuma izteiksmē pasaulē, kas ietver netiešo zemes izlietojumu, lai ražotu preces un absorbētu CO2 emisijas. Atbilstoši šai metodoloģijai 2007. gadā katra cilvēka “pēdas nospiedums” atbilda 2,7 hektāriem.

Tas ievērojami pārsniedza 1,8 hektārus, kas teorētiski ir pieejami katram no mums, lai spētu uzturēt patēriņu, neapdraudot vides ražotspēju (Global Footprint Network, 2012). Attīstītajās valstīs šī atšķirība bija vēl uzskatāmāka. EVA valstīs patēriņš bija 4,8 hektāri uz iedzīvotāju, kaut gan pieejamā “bioloģiskā kapacitāte” bija 2,1 hektārs uz iedzīvotāju (Global Footprint Network, 2011).

Tomēr patēriņš rada arī darbavietas

Mūsu vēlme un vajadzība patērēt resursus ir tikai medaļas viena puse. Vasaras namiņu celtniecība Spānijā, tomātu audzēšana Nīderlandē, atvaļinājuma pavadīšana Taizemē dod darbu, ienākumus un galu galā — iztikas līdzekļus un augstāku dzīves kvalitāti celtniekiem, zemniekiem un ceļojumu biroju darbiniekiem. Daudziem cilvēkiem visā pasaulē lielāki ienākumi nozīmē iespēju apmierināt pamatvajadzības. Tomēr to, kas īsti ir “vajadzība”, nav viegli definēt, un tas var ievērojami atšķirties atkarībā no dažādās kultūrās pastāvošajiem priekšstatiem, kā arī cilvēku ienākumiem

Reto ķīmisko elementu raktuvju strādniekiem izrakteņu ieguve nozīmē iztikas līdzekļus ģimenei un izglītību viņu bērniem. Rūpnīcu strādniekiem Japānā tā var nozīmēt ne tikai pārtiku un izglītību, bet arī iespēju dažas atvaļinājuma nedēļas pavadīt Eiropā. Daļai pircēju, kas drūzmējas Apple veikalā, tur tirgotais galaprodukts ir svarīgs darba instruments, bet citiem — ierīce izklaidei. Vajadzība pēc izklaides arī ir viena no cilvēka vajadzībām. Tās ietekme uz vidi ir atkarīga no veida, kādā to apmierinām.

Uz atkritumu tvertni

Ceļojums, ko veic mūsu elektroniskās ierīces, pārtikas produkti un krāna ūdens, nebeidzas mūsu mājokļos. Mēs paturam televizoru vai videokameru, līdz tā vairs nav modē vai nav savietojama ar DVD atskaņotāju. Dažās ES valstīs apmēram viena trešdaļa iegādātās pārtikas tiek izmesta atkritumos. Un kā ar pārtiku, kas nonāk atkritumos, vēl pirms to iegādājamies? Katru gadu 27 Eiropas Savienības valstīs tiek radīti 2,7 miljoni tonnu atkritumu.

Bet kur paliek visi šie atkritumi? Īsumā uz šo jautājumu var atbildēt — ārpus mūsu redzesloka. Daļa pat tiek likumīgi un nelikumīgi pirkta un pārdota globālā tirgū. Ja būtu jāsniedz garāka atbilde, tā būtu daudz sarežģītāka. Tā ir atkarīga no tā, kas un kur tiek izmests atkritumos. Vairāk nekā vienu trešdaļu no 32 EVA valstīs radītajiem atkritumiem svara izteiksmē veido būvgruži un nojaukšanas atkritumi, kas ir cieši saistīti ar strauja ekonomikas uzplaukuma posmiem. Ceturtdaļu veido ar izrakteņu ieguvi saistītie atkritumi. Kaut gan faktiski visi atkritumi tiek radīti cilvēku patēriņa dēļ, mājsaimniecības rada tikai mazāk nekā vienu desmito daļu kopējā atkritumu svara izteiksmē.

Mūsu zināšanas par atkritumiem ir tikpat nepilnīgas kā dati par patēriņu, taču ir skaidrs, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā vēl ir daudz jādara. Katrs ES iedzīvotājs gadā izlieto 16–17 tonnu materiālu, un liela daļa no šī daudzuma agrāk vai vēlāk kļūst par atkritumiem. Ja ņemtu vērā iegūtos, bet neizlietotos derīgos izrakteņus (piemēram, izrakteņu ieguves liekā slodze) un importa “ekoloģisko mugursomu” (kopējais daudzums dabīgā materiāla, kas tiek ietekmēts savā dabīgajā vidē), šis daudzums palielinātos līdz apmēram 40 50 tonnām uz vienu iedzīvotāju.

Tiesību akti, piemēram, ES direktīvas par atkritumu poligoniem, nolietotajiem transportlīdzekļiem, baterijām, iepakojumu un izlietoto iepakojumu, ir palīdzējuši Eiropas Savienībai novirzīt lielu daļu sadzīves atkritumu no atkritumu poligoniem uz sadedzināšanas un atkārtotas pārstrādes iekārtām. 2008. gadā ES tika reģenerēti 46 % cieto atkritumu. Pārējie atkritumi tika nosūtīti uz sadedzināšanas iekārtām (5 %) vai atkritumu poligoniem (49 %).

Data on waste - LV

Jauna veida zelta raktuvju meklējumos

Elektriskā mājsaimniecības tehnika, datori, apgaismes ierīces un tālruņi satur ne tikai bīstamas vielas, kas apdraud vidi, bet arī vērtīgus metālus. Tika lēsts, ka 2005. gadā tirgū pieejamajās elektriskajās un elektroniskajās ierīcēs bija 450 000 tonnu vara un septiņas tonnas zelta. Londonas Metālu biržā šo metālu vērtība 2011. gada februārī būtu attiecīgi EUR 2,8 miljardi un 328 miljoni. Neraugoties uz to, ka situācija dažādās Eiropas valstīs ievērojami atšķiras, tikai neliela daļa šādu izmesto elektronisko iekārtu savākti un atkārtoti izmantoti vai pārstrādāti.

Arī dārgmetāliem, ko “izmet atkritumos”, ir globāla ietekme. Vācija katru gadu caur Hamburgu eksportē apmēram 100 000 lietotu automašīnu uz valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt uz Āfriku un Tuvajiem austrumiem. 2005. gadā šajās automašīnās bija apmēram 6,25 tonnu platīna grupas metālu. Lielākajā daļā no valstīm, uz kurām tie tika importēti, atšķirībā no ES, nav spēkā attiecīgi noteikumi, un tām nav arī resursu, lai izjauktu un pārstrādātu lietotās automašīnas.

Tas ir zaudējums ekonomikai, un šo zaudēto resursu vietā raktuvēs, kas lielākajā daļā gadījumu atrodas ārpus ES, jāiegūst jaunas izejvielas, tādējādi nodarot kaitējumu videi, ko būtu bijis iespējams novērst.

Lielu labumu dod efektīvāka sadzīves atkritumu apsaimniekošana — atkritumi tiek pārstrādāti vērtīgos resursos, tiek novērsts kaitējums videi, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas, un samazināts pieprasījums pēc jauniem resursiem.

Kā piemēru var minēt papīru. 2006. gadā tika pārstrādāti apmēram 70 % no cietajos sadzīves atkritumos izmestā papīra, kas atbilst vienai ceturtdaļai kopējā papīra izstrādājumu patēriņa. Palielinot atkārtotai pārstrādei nodotā papīra īpatsvaru līdz 90 % no izlietotā daudzuma, ar atkārtoti pārstrādātu papīru būtu iespējams nodrošināt vairāk nekā vienu trešdaļu papīra pieprasījuma. Tādējādi tiktu samazināts pieprasījums pēc jauniem resursiem, mazāk papīra atkritumu tiktu nosūtīti uz poligoniem vai sadedzināšanai, un samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kādas ir nākotnes perspektīvas?

Ne patēriņš, ne ražošana kā tāda videi nekaitē. Kaitējumu nosaka, tas, cik ļoti vidi ietekmē tas, “ko patērējam”, patēriņa vieta un patērētais daudzums, kā arī tas, “kā ražojam”. Lai padarītu ekonomiku videi nekaitīgāku, jāpiedalās gan politikas veidotājiem, gan uzņēmumiem, gan pilsoniskajai sabiedrībai kā vietējā, tā globālā līmenī.

Daudzus risinājumus piedāvā jauninājumi tehnoloģijās. Izmantojot videi nekaitīgu enerģiju un pārvietošanās līdzekļus, varam samazināt ietekmi uz vidi, vienlaikus apmierinot daļu savu vajadzību, ja ne visas. Taču ar tehnoloģiju vien nepietiek.

Copyright: Gülcin KaradenizProblēmas risinājums nav rodams tikai izejvielu atkārtotā pārstrādē un izmantošanā, lai samazinātu derīgo izrakteņu daudzumu, kas būtu jāiegūst. Mēs nevaram izvairīties no resursu patēriņa, taču varam izlietot tos pārdomāti. Mēs varam izvēlēties videi nekaitīgākus risinājumus, padarīt ražošanas procesus videi nekaitīgākus un iemācīties izmantot atkritumus kā resursus.

Noteikti ir vajadzīgi efektīvāki politikas pasākumi, labāka infrastruktūra un papildu stimuli, taču ar tiem nepietiek, lai sasniegtu mērķi. Šī ceļa pēdējais posms ir atkarīgs no mūsu izvēles par to, ko patērējam. Neatkarīgi no mūsu izcelsmes un vecuma, mūsu ikdienas lēmumi par konkrētu preču un pakalpojumu iegādi zināmā mērā nosaka, kādas preces un cik daudz šo preču tiek saražots. Arī mazumtirgotāji var šo to noteikt — piemēram, izvēloties, kādas preces tirgot savos veikalos, un virzot pieprasījumu pēc ilgtspējīgākiem ražojumiem augšup piegādes ķēdē.

Pāreju uz ilgtspējīgāku dzīves stilu var sākt, vienkārši veltot mirkli pārdomām pie lielveikala plaukta vai atkritumu tvertnes: “Vai varu vakar neizlietotos produktus izlietot šodien, nevis izmest? Vai varu šo iekārtu iznomāt, nevis pirkt? Kur lai nododu pārstrādei savu veco mobilo tālruni?…”

Papildinformācija

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33095 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100