Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2012 / Raksti / Jāstrādā gan vietējā, gan globālā līmenī

Jāstrādā gan vietējā, gan globālā līmenī

Mainīt valodu
Topics: ,
Risinot būtisku resursu, piemēram, ūdens vai zemes, trūkuma problēmu vai jautājumus, kas saistīti ar cilvēka saimnieciskās darbības ietekmes palielināšanos uz šiem resursiem, jautājums par to, kurš pieņem lēmumu, var būt tikpat svarīgs kā jautājums par to, kā apsaimniekot un lietot dabas resursus. Būtiska loma bieži ir globālai koordinācijai, taču bez atbalsta un iesaistīšanās vietējā līmenī praktiskus rezultātus nevar panākt.
Vietnamese market

Vietnamese market  Image © Pawel Kazmierczyk

Iespējams, visiem ir zināms stāsts par nīderlandiešu zēnu Hansu Brinkeru, kas pavadīja nakti pie dambja, ar pirkstu aizsprostojis sūci, lai neapplūstu Hārlemas pilsēta. Daudzus pārsteidz tas, ka stāstu ir sarakstījusi amerikāņu rakstniece Mērija Meipsa Dodža (Mary Mapes Dodge, 1831.–1905.), kas nekad mūžā nav bijusi Nīderlandē.

Jups Kortings (Joep Korting) nav tik plaši pazīstams, bet viņam ir ļoti būtiska loma vienā no vissarežģītākajām ūdens apsaimniekošanas sistēmām pasaulē, kas aptver vietējās, reģionālās un valsts līmeņa pārvaldes iestādes, sadarbību ar citu valstu iestādēm un sarežģītas datorizētas uzraudzības sistēmas, kas izmanto satelītu tehnoloģijas, lai pārbaudītu infrastruktūru visu diennakti.

Jups ir arī praktiskā darba koordinators, kas dod būtisku ieguldījumu Ūdens pamatdirektīvas (ŪPD) īstenošanā, kas ir viens no tālejošākajiem un visaptverošākajiem ES tiesību aktiem.

Ūdens pamatdirektīva aicina veikt koordinētus pasākumus, lai visi ES ūdeņi, tostarp virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi, līdz 2015. gadam sasniegtu “labu stāvokli”. Tajā arī noteikts, kā apsaimniekot ūdens resursus, pamatojoties uz dabīgo upju baseinu apgabaliem. ŪPD devumu Eiropas ūdenstilpju un ūdens floras un faunas uzlabošanā un aizsargāšanā papildina vairāki citi ES tiesību akti, tostarp Jūras stratēģijas pamatdirektīva un Plūdu direktīva.

Jāmaina dzīves stils

Ir vispārzināms, ka Nīderlandē ūdens jautājums ir ļoti svarīgs. Apmēram 25 % no Nīderlandes sauszemes teritorijas, kur dzīvo 21 % valsts iedzīvotāju, ir zem jūras līmeņa. Piecdesmit procenti sauszemes teritorijas ir tikai vienu metru virs jūras līmeņa. Taču Nīderlandei nav jārisina tikai jūras jautājums vien. Iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar dzeramo ūdeni, no kaimiņvalstīm ietekošo upju apsaimniekošana, kā arī ūdens trūkums karstā laikā ir tikai daži no uzdevumiem, kas šai valstij jārisina.

Nīderlande nav vienīgā valsts, kas saskaras ar līdzīgām problēmām. Ūdens jautājums ir kļuvis svarīgs visā pasaulē. 20. gadsimtā mēs piedzīvojām nepieredzētu iedzīvotāju skaita, ekonomikas, patēriņa un saražotā atkritumu apjoma pieaugumu. Pēdējo 50 gadu laikā cilvēka vajadzībām no dabīgiem avotiem ņemtā ūdens daudzums ir trīskāršojies.

Ūdens ir tikai viens no resursiem, ko arvien vairāk ietekmē cilvēka saimnieciskā darbība. Tādi nozīmīgi procesi kā iedzīvotāju skaita pieaugums, ekonomikas attīstība un patēriņa palielināšanās ir būtiski ietekmējuši daudzas vides problēmas — no gaisa kvalitātes līdz zemes pieejamībai.

Kaut gan mūsu priekšstats par situāciju nav pilnīgs, mums zināmā informācija par vidi rosina pārdomāt, kā mēs izlietojam un apsaimniekojam dabas resursus. Lai sasniegtu šī procesa rezultātu — videi nekaitīgu ekonomiku — iespējams, būs fundamentāli jāmaina dzīvesveids, pieeja uzņēmējdarbībai, patēriņam un atkritumu apsaimniekošanai, jāmaina attiecības ar mūsu planētu. Būtisks videi nekaitīgas ekonomikas elements ir efektīva Zemes dabas resursu apsaimniekošana. Bet ko īsti nozīmē efektīva resursu apsaimniekošana? Kāda tā būtu ūdens gadījumā?

Copyright: UN Photo/Logan AbassiŪdens ir būtiski svarīgs resurss. Tas nodrošina dzīvību, satiksmi un palīdz attīstīties. Sabiedrība nevarētu pastāvēt bez saldūdens. Tas ir vajadzīgs ne tikai, lai izaudzētu pārtikas produktus, bet arī lai ražotu gandrīz visas pārējās preces un pakalpojumus, ko izmantojam.

Ūdens apsaimniekošana praksē

Jups sāk darbu vietējā ūdens pārvaldē Dērnē (Deurne) katru dienu 8 no rīta. Viens no viņa galvenajiem pienākumiem ir pārbaudīt dažus no dambjiem, kuru kopējais garums šajā nelielajā valstī sasniedz 17 000 kilometru, no kuriem 5000 kilometru dambju aizsargā sauszemes platības no jūras un lielajām upēm.

Jups pārbauda arī kanālus un slūžas, dažreiz no tām iztīra atkritumus vai lauksaimniecības augu atliekas, citreiz salabo bojātās iekārtas. Neatkarīgi no veicamā darba viņš vienmēr izmēra ūdens līmeni un atzīmē, kur un kas jāpaveic, lai šo līmeni kontrolētu.

Teritorijā, kur strādā Jups, ir 500 aizsprosti, kas katru dienu tiek uzraudzīti. Paceļot vai nolaižot pārgāznes, var palielināt vai samazināt ūdens līmeni, lai kontrolētu ūdens apriti reģionā. Neraugoties uz to, ka tiek izmantotas tik modernas sistēmas, Jups un septiņi viņa kolēģi katru dienu paši iedarbina un pārbauda slūžas. Ūdens līmenis tiek nepārtraukti uzraudzīts, ir izstrādāts rīcības plāns ārkārtas gadījumiem un ieviestas diennakts ārkārtas tālruņa līnijas.

Copyright: Thinkstock

Ieinteresēto personu tiešā demokrātija

Jups un viņa kolēģi īsteno Nīderlandes ūdens padomju lēmumus. Pašlaik Nīderlandē ir 25 vietējās ūdens padomes. Tās ir organizācijas, kuru vēsture sniedzas līdz pat 13. gadsimtam, kad zemnieki sapulcējās un vienojās kopīgiem spēkiem nosusināt laukus. Ūdens padomes ir unikālas ar to, ka tām ir pilnīga autonomija vietējā pašvaldībā un pat pašām savs budžets un vēlēšanas, tādējādi ūdens padomes ir senākās demokrātiskās institūcijas Nīderlandē.

Paula Dobelāra (Paula Dobbelaar), Aa en Maas reģiona ūdens padomes vadītāja un Jupa priekšniece: “Tas nozīmē, ka, tuvojoties budžeta apspriešanai vai pašvaldību vēlēšanām, mūsu joma nekonkurē ar ieguldījumiem, kas paredzēti vietējiem futbola laukumiem, skolām, jauniešu klubam vai jaunam ceļam, kuriem, iespējams, tiktu dota priekšroka.”

Viņa turpina: “Mēs organizējam arī ikdienas pasākumus, piemēram, attiecībā uz Ūdens pamatdirektīvu cenšamies dot mūsu upēm lielāku brīvību — ļaut tām pašām noteikt savu gultni, nevis virzīt tās taisni. Ja mēs dodam tām šādu brīvību un vairāk vietas, tās pārveidojas, atkal kļūstot par dabīgas ekosistēmas daļu.”

“Nīderlandes problēma ir tā, ka līdz šim esam ļoti efektīvi organizējuši savu darbu un sekmīgi atrisinājuši ar ūdeni saistītās problēmas — esam droši nosargājuši visus iedzīvotājus jau 50 gadus –, un tagad ļaudis sāk uzskatīt, ka tas notiks pats no sevis. Piemēram, pagājušogad šajā Eiropas daļā bija ļoti stipras lietavas, un, piemēram, beļģi par to ļoti nobažījās, bet nīderlandieši ne, jo sagaidīja, ka viss tāpat tiks nokārtots.”

Kā norādīts iepriekš, vietējo ūdens pārvalžu locekļi ir vēlētas amatpersonas, bet šajās vēlēšanās balso tikai 15 % iedzīvotāju. “Šī sistēma nav īpaši reprezentatīva, un arī tas ir tādēļ, ka Nīderlandes iedzīvotāji ir kļuvuši mazliet vienaldzīgāki pret ūdens jautājumiem,” viņa norāda.

Plašais spektrs no vietējiem līdz globāliem pasākumiem

Politikas pasākumu klāstā, kuru mērķis ir nodrošināt iedarbīgu un ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu, jāiekļauj tehnoloģisko jauninājumu izmantošana, elastīga un uz sadarbību vērsta pārvaldība, sabiedrības dalība, kā arī informētības un ekonomiskie instrumenti un ieguldījumi. Būtiski svarīgi ir iesaistīt iedzīvotājus vietējā līmenī.

“Ūdens jautājumi, šīs jomas problēmas un risinājumi noteikti mūs vieno gan globāli, gan lokāli,” uzskata Sonja Timmere (Sonja Timmer), kura strādā Nīderlandes reģionālo ūdens apsaimniekotāju apvienības starptautisko lietu nodaļā. Šī apvienība ir jumta organizācija Nīderlandes ūdens apsaimniekošanas jomā.

“Ir jārēķinās ar to, ka, neraugoties uz Nīderlandes augstajiem drošības standartiem, ceļas jūras līmenis, ir ļoti sausas ziemas, augustā biežāk ir vērojamas ārkārtīgi stipras lietusgāzes, un pēdējos gados stipra lietus dēļ Šveicē un Vācijā ir ļoti cēlies Reinas ūdens līmenis. Ūdens no šīm valstīm nonāk šeit.”

Vides jautājumu noturēšana uzmanības centrā

Copyright: Gülcin Karadeniz“Ja noteiktā laikā pāri valstu robežām aizplūst vairāk ūdens vai ja ceļas jūras līmenis, bez šaubām, ir jāveic starptautiski pasākumi. Mēs esam starptautiskas sistēmas daļa, un no savas kopīgās pieredzes secinām, ka, ja ūdens jautājumiem nepievērš uzmanību katru dienu, mūsu darbs kļūst grūtāks,” norāda Sonja Timmere.

Paula Dobelāra: “Manuprāt, mūsu darbs vietējā līmenī ir saistīts ar valsts un starptautiska līmeņa pasākumiem. No vienas puses, mūsu darbinieki, kuri dodas apgaitās un pārbauda pārgāznes un ūdensteces, rūpējoties, lai tās būtu tīras un lai ūdens līmenis būtu tāds, kādu vēlas mūsu klienti (zemnieki, iedzīvotāji, dabas aizsardzības organizācijas). Savukārt no otras puses ir augsta līmeņa plāni, abstrakti ES ŪPD principi, uz kuriem pamatojoties, tiek izstrādāti protokoli, ko Jupam lietot praktiskajā darbā. Tagad es spēju novērtēt šo lokālo aspektu. Iepriekš es strādāju globālo stratēģiju līmenī — ļoti augstā līmenī, un man bija vājš priekšstats par to, cik svarīgi ir pareizi organizēt vietējās struktūras.”

“Apspriežot globālu ūdens apsaimniekošanas stratēģiju ar ministriem, ir ļoti grūti saglabāt piezemētu attieksmi. Šī problēma ir ļoti akūta attīstības valstīm — daudz stratēģisku augsta līmeņa plānu, bet izpratne par praktiskiem jautājumiem ir vāja, infrastruktūra ir nepilnīga un ieguldījumi ir nepietiekami.”

“Tagad, kad ūdens jautājums saasinās visā Eiropā, arī mums ir vajadzīga gan šī piezemētā, lokālā pieeja, gan augsta līmeņa plāni,” viņa secina.

“Astoņi mūsu darbinieki katru dienu pārbauda slūžas. Viņi visi ir vietējie, izprot savus līdzcilvēkus un vietējos apstākļus. Ja tā nav, tad izstrādātais plāns cietīs neveiksmi un to galu galā nomainīs cits. Jāsāk ir ar to, ka jāpanāk rezultāti vietējā līmenī, jādod cilvēkiem iespēja pašiem kontrolēt vietējās ūdens apsaimniekošanas problēmas.”

Sonja Timmere piekrīt: “Vietējais līmenis arī ir būtisks. Pārvaldība — funkcionālā, decentralizētā pieeja — ir ļoti daudzveidīga, tāpēc tā ir iedarbīga. Mums vienkārši ir jāuzrunā iedzīvotāji, jāizskaidro viņiem, ka pastāv risks, un tāpēc ir vajadzīgs, lai viņi arī turpmāk iesaistītos.”

Pārvaldības krīze

Kaut gan dažās pasaules daļās pastāv ūdens trūkuma draudi, bet citās — plūdu draudi, jēdziens “globāla ūdens krīze” ir neprecīzs. Pašlaik mēs drīzāk saskaramies ar ūdens resursu pārvaldības krīzi.

Lai nodrošinātu tādas sabiedrības ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kura efektīvi izmanto dabas resursus, vajadzības, kā arī lai uzturētu cilvēku sabiedrības un ekonomikas attīstību un saglabātu ūdens ekosistēmu pamatfunkcijas, mūsu pārsvarā “klusajām” ekosistēmām, ir jādod iespēja izteikties, jānodrošina lobijs. Runa ir par politisko izvēli — izvēli, kas pamatota ar atbilstīgu valdības un iestāžu struktūru.

Uz stāstu par zēnu, kurš ar pirkstu aizsprostoja sūci dambī, bieži atsaucas arī mūsdienās, lai aprakstītu vairākas pieejas, kā atrisināt problēmu. Stāstu var pavērst divējādi — kā piemēru, ka ar nelieliem pasākumiem var novērst lielu katastrofu, vai kā pamācošu brīdinājumu par cīnīšanos ar sekām tā vietā, lai risināt problēmas cēloņus.

Ir jāapzinās, ka efektīvai ūdens apsaimniekošanai, tāpat kā daudzu citu resursu apsaimniekošanai, vajadzīgi risinājumi, kuros ietilpst rīcība un lēmumi dažādos līmeņos. Globālus mērķus un apņemšanās izdosies pārvērst konkrētos sasniegumos tikai tad, ja būs tādi cilvēki kā Jups un Paula, kas ir gatavi tos īstenot.

Informācijas revolūcija

Reizēm satelīti papildus tiem uzdevumiem, kam tie bija sākotnēji paredzēti, var pildīt arī citus. Delftas Tehnoloģiju universitātes Zemes novērošanas profesors Ramons Hansens (Ramon Hanssen) un daži radoši kolēģi izstrādāja Nīderlandes 17 000 kilometru garās dambju sistēmas uzraudzības sistēmu. 5000 kilometri dambju aizsargā Nīderlandes iedzīvotājus sauszemes platībās no jūras un lielajām upēm.

Pārbaudīt visu sistēmu uz vietas nebūtu iespējams. Tas būtu pārāk dārgi. Izmantojot Eiropas Zemes novērošanas satelītus Envisat un ERS-2, Sabiedrisko darbu un ūdens apsaimniekošanas ģenerāldirektorāts (Rijkswaterstaat) var pārbaudīt dambjus katru dienu. Sistēma konstatē pat visniecīgāko kustību, jo mērījumi ir tiek veikti ar precizitāti līdz milimetram.

Copyright: Shutterstock

Hansens šim izgudrojumam deva vārdu Hansje Brinker, par godu zēnam, kurš ar pirkstu aizsprostoja dambi, lai pasargātu Nīderlandi no plūdiem. Vai tas nozīmē, ka ģenerāldirektorāta organizētās pārbaudes vairs nav vajadzīgas? Pēc profesora Hansena domām, tā tas nav. Radars norāda, kurām teritorijām jāpievērš uzmanība kustības dēļ. Inspektors var ievadīt koordinātas savā navigācijas sistēmā, kas ir arī kosmosa tehnoloģiju lietojumprogramma, un doties ceļā, lai veiktu precīzāku pārbaudi uz vietas.

Papildinformācija

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33051 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100