Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2012 / Raksti / Ceļš uz globālu ilgtspējību

Ceļš uz globālu ilgtspējību

Mainīt valodu
Četros vides politikas pārvaldības gadu desmitos ir izveidotas iestādes, kuras palīdz gūt labāku izpratni par vides problēmām un efektīvāk tās risināt. Divdesmit gadus pēc 1992. gadā notikušā Pasaules samita pasaules vadošie politiķi atkal tiekas Riodežaneiro, lai atjaunotu pasaules apņemšanos veicināt videi nekaitīgu ekonomiku un uzlabot vides politikas pārvaldību pasaulē.
India

India  Image © Thinkstock

Pirmo reizi ar mērķi kopā apspriest pasaules vides un attīstības vajadzības starptautiskā sabiedrība tikās ANO Konferencē par cilvēka dzīves vidi (1972. gadā Stokholmā). Pēc šīs konferences tika nodibināta ANO Vides Programma (UNEP), kas 2012. gadā atzīmēs savu 40. gadadienu, kā arī daudzās pasaules valstīs izveidotas vides ministrijas.

Ilgtspējīgai attīstībai ir daudz definīciju. Tomēr viena no visplašāk lietotajām ir izstrādāta 1987. gadā, un tā ir šāda: “Attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai” (Bruntlandes Komisijas ziņojums “Mūsu kopīgā nākotne”). Šīs “vajadzības” ir ne tikai ekonomiskās intereses, bet arī pamati vides un sociālajā jomā, uz kuriem balstās pasaules labklājība.

1992. gada jūnijā lēmējvaras pārstāvji no 172 valstīm tikās Riodežaneiro Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides un attīstības konferencē. Viņu nostāja bija skaidra: “sasniegt vēlamās pārmaiņas varēsim tikai tad, ja pārveidosim savu attieksmi un rīcību”. 1992. gadā notikušais samits bija izšķirīgs pavērsiens, kas ļāva nostādīt vides un attīstības jautājumus uzmanības centrā.

Pasaules samitā tika likti pamati daudziem svarīgiem starptautiskiem nolīgumiem vides jomā:

  • Rīcības plāns 21. gadsimtam — ilgtspējīgas attīstības rīcības plāns
  • Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācija
  • Paziņojums par mežu apsaimniekošanas principiem
  • Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām
  • Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bioloģisko daudzveidību
  • Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos.

Tieši divdesmit gadus pēc vēsturiskā Rio samita pasaule vēlreiz sapulcējas, lai apspriestos un pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību. 2012. gada Pasaules samits būs ceturtā šāda galotņu sanāksme un vēl viens starptautiskās sabiedrības sasniegums centienos panākt ilgtspējību. Darba kārtības priekšplānā ir videi nekaitīga ekonomika un pasaules vides politikas pārvaldība.

Es uzstājos vairāk nekā puses pasaules iedzīvotāju vārdā. Mēs esam tas klusais vairākums. Jūs esat mums atvēlējuši vietu šajā zālē, bet mūsu intereses te netiek apspriestas. Kas ir vajadzīgs, lai piedalītos šajā spēlē? Lobisti? Ietekme uzņēmumos? Nauda? Visu manu mūžu jūs esat apspriedušiespārrunās. Šajā laikā nav pildīti solījumi, nav sasniegti mērķi un doti solījumi, kurus esat lauzuši.

Andžali Apaduraja (Anjali Appadurai), Atlantijas koledžas (College of the Atlantic) studente uzstājas jauniešu nevalstisko organizāciju vārdā Durbanā (Dienvidāfrikas Republika) 2011. gada 9. decembrī
Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata konferences noslēguma diena

Nav īsa un viegla ceļa uz ilgtspējību. Lai to sasniegtu, politikas veidotājiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem jādarbojas kopā. Reizēm politikas veidotājiem ir jāparedz stimuli, lai veicinātu inovatīvus risinājumus, vai atbalsts videi draudzīgiem uzņēmumiem.

Citos gadījumos patērētāji ir tie, kam var nākties segt papildu izmaksas, kas saistītas ar ilgtspējīgāku ražošanas procesu izmantošanu. Iespējams, viņiem būs arī jākļūst prasīgākiem pret iecienīto zīmolu ražotājiem vai jāizvēlas ilgtspējīgāki ražojumi. Savukārt uzņēmumiem, iespējams, nāksies izstrādāt tīrās ražošanas tehnoloģijas un ieviest tās visā pasaulē.

Kompleksām problēmām — kompleksi risinājumi

Globālo lēmumu pieņemšanas struktūras ir tikpat sarežģītas kā dabas sistēmu struktūra. Ir grūti līdzsvarot tiesību aktu, privātā sektora iniciatīvu un patērētāju izvēles ietekmi. Ir tikpat grūti noteikt “īsto” līmeni, kurā jāizvirza mērķi — no vietēja līdz globālam.

Vides politikas efektivitāte palielinās, ja par to lemj un to īsteno dažādos līmeņos, un “īstais” līmenis ir atkarīgs no problēmas. Piemēram, ūdens apsaimniekošana. Svaigs ūdens ir vietējas nozīmes resurss, ko ietekmē globāli faktori.

Copyright: Thinkstock

Nīderlandē ar ūdens apsaimniekošanu nodarbojas vietējās pašvaldības, bet uz to attiecas valsts un Eiropas tiesību akti. Ūdens apsaimniekošanas jomā Nīderlandē ir jārisina ne tikai vietējas nozīmes jautājumi vai jāņem vērā notikumi valstīs, kuru teritorijā atrodas upju augšteces. Paredzams, ka globālās sasilšanas rezultātā celsies jūras līmenis, tāpēc Nīderlandes ūdens padomēm jāsāk izstrādāt attiecīgi plāni.

Lielākā daļa spēkā esošo globālo politikas nostādņu un iestāžu, tostarp UNEP, tika nodibināta, jo ar vietēja vai valsts mēroga risinājumiem nepietika, lai novērstu samilzušās problēmas, un tika sagaidīts, ka globāla vai starptautiska koordinācija palīdzēs sasniegt labākus rezultātus. UNEP tika izveidota pēc Stokholmas konferences, jo dalībnieki bija vienisprātis, ka daļu vides problēmu labāk risināt globālā līmenī.

Ir vajadzīga atjaunota apņemšanās

Copyright: ShutterstockPreču globālā aprite mūsdienās ļauj daudziem no mums baudīt tomātus un banānus visa gada garumā, kā arī iegādāties ražojumus, kuru ražošanai izmantoti dažādi komponenti, kas izgatavoti visā pasaulē. Šādai attīstītai transporta infrastruktūrai ir daudz priekšrocību, taču tā var arī radīt risku. Piesārņojums, ko izraisījis kāds cits, var nonākt mūsu pašu sētā. Šāda attīstīta transporta infrastruktūra nozīmē, ka mēs nevaram ignorēt pienākumu aizsargāt globālo vidi.

ANO Pamatkonvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) bija viens no 1992. gada Riodežaneiro Pasaules samita sasniegumiem. Tās mērķis ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, no kā atkarīgas klimata pārmaiņas. Daudzu starptautisko nolīgumu, piemēram, UNFCCC, panākumi ir atkarīgi no tajos iesaistīto valstu apņemšanās. Diemžēl, ja vienošanās apvieno tikai ierobežotu skaitu valstu, ar to var nepietikt, lai aizsargātu vidi, pat ja tās pilnībā ievērotu videi nekaitīgas ekonomikas principus.

Šīgada samits ir iespēja atjaunot pasaules apņemšanos nodrošināt ilgtspējību. Mums visiem — kā patērētājiem, zinātniekiem, uzņēmumu vadītājiem, politikas veidotājiem — jāuzņemas atbildība gan par mūsu darbību, gan par bezdarbību.

Izraksts no Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides un attīstības konference, 1992. gada 3. -14. jūnijs, Riodežaneiro, Brazīlija

  • 1. princips: Rūpēs par ilgtspējīgu attīstību svarīgākais ir cilvēki. Viņiem ir tiesības uz veselīgu un produktīvu dzīvi saskaņā ar dabu.
  • 2. princips: Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu un starptautiskajām tiesībām valstīm ir tiesības izmantot savus resursus atbilstoši konkrētās valsts vides un attīstības politikai un pienākums gādāt, lai nekādi pasākumi tās jurisdikcijas vai kontroles robežās nenodarītu kaitējumu videi citās valstīs vai ārpus tās valstiskās jurisdikcijas robežām.
  • 3. princips: Tiesības uz attīstību ir jānodrošina, lai vienlīdzīgi apmierinātu gan šīs paaudzes, gan nākamo paaudžu attīstības un vides vajadzības.
  • 4. princips: Lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību, neatņemama attīstības procesa daļa ir vides aizsardzība, un to nevar skatīt, izolējot no šī procesa.
  • 5. princips: Visas valstis un visi iedzīvotāji sadarbojas, lai izpildītu būtisko nabadzības izskaušanas uzdevumu, kas ir ilgtspējīgas attīstības sasniegšanas neatņemams priekšnosacījums, lai samazinātu dzīves līmeņa atšķirības un labāk apmierinātu pasaules iedzīvotāju lielākās daļas vajadzības.

Papildinformācija

Geographical coverage

[+] Show Map

iegrāmatots zem:

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33040 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100