http://www.eea.europa.eu These are the search results for the query, showing results 1 to 15. http://www.eea.europa.eu/lv/publications/signali-2013-ar-katru-elpas-vilcienu?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Gaisa kvalitātes uzlabošana Eiropā: Signālu 2013. gada izdevuma tēma ir gaisa kvalitāte Eiropā. Šeit cenšamies skaidrot pašreizējo gaisa kvalitātes stāvokli Eiropā, faktorus, kas to nosaka, kā arī to, kā rodas gaisa piesārņotāji un kā tie ietekmē mūsu veselību un apkārtējo vidi. Šajā izdevumā arīdzan sniegts pārskats par to, kā iegūstam zināšanas par gaisa kvalitāti un kā cīnāmies pret gaisa piesārņojumu, īstenojot dažādas politikas un pasākumus. No publisher EEA (European Environment Agency) signals2013 air quality air pollution 2013-05-23T10:03:48+02:00 Publikācija http://www.eea.europa.eu/lv/pressroom/newsreleases/eiropas-peldudenu-kvalitate-turpina-uzlaboties?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ikgadējo ziņojumu par Eiropas peldūdeņu kvalitāti obligātajiem ūdens kvalitātes standartiem atbilst 94 % Eiropas Savienības peldvietu. 78 % peldvietu ūdens kvalitāte ir izcila, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu obligātajām prasībām atbilstošo peldvietu skaits ir palielinājies par gandrīz 2 %. No publisher laursmah swimming water lakes rivers water pollution bathing water sea freshwater beach 2013-05-21T12:55:00+02:00 Press Release http://www.eea.europa.eu/lv/signali?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic “Signāli” ir izdevums, kuru Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicē katru gadu un kurā ir iekļauti kodolīgi raksti par jautājumiem, kas nākamajā gadā būs aktuāli gan visai sabiedrībai, gan vides politikas debašu kontekstā. Izdevumā “Signāli 2012” ir apkopoti raksti par tādiem vides jautājumiem kā ilgtspēja, videi nekaitīga ekonomika, ūdens, atkritumi, pārtika, pārvaldība un apmaiņa ar zināšanām. Tas ir sagatavots saistībā ar gaidāmo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības konferenci — “Rio 2012”. Šīgada izdevumā “Signāli” uzzināsiet, kā patērētāji, par nākotni domājoši uzņēmumi un politikas veidotāji var dot savu ieguldījumu, izmantojot jaunus tehnoloģiskos rīkus — no satelītu novērojumiem līdz tiešsaistes platformām. Tajā tiks arī piedāvāti radoši un iedarbīgi vides saglabāšanas risinājumi. No publisher jaeglmar 2013-04-15T09:00:00+02:00 Mape http://www.eea.europa.eu/lv/pressroom/newsreleases/satiksmes-raditais-piesarnojums-joprojam-kaitigs?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Transports Eiropā rada bīstami augstu gaisa piesārņotāju līmeni un ceturtdaļu no ES siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunāko ziņojumu daudzas transporta radītās vides problēmas var risināt, pastiprinot centienus sasniegt jaunos ES mērķus. No publisher kobosnic greenhouse gas emissions air pollution public transport cars road transport transport demand shipping traffic freight electric car aviation 2012-11-27T00:05:00+01:00 Press Release http://www.eea.europa.eu/lv/pressroom/newsreleases/acimredzamas-klimata-parmainas-visa-eiropa?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Klimata pārmaiņas skar visus Eiropas reģionus, dažādi ietekmējot sabiedrību un vidi. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) šodien publicēto jaunāko novērtējumu nākotnē prognozējama vēl lielāka klimata pārmaiņu radītā ietekme, radot lielas kaitējuma izmaksas. No publisher kobosnic climate change impacts arctic heat wave global warming adaptation climate change adaption drought flooding 2012-11-21T11:00:00+01:00 Press Release http://www.eea.europa.eu/lv/pressroom/newsreleases/daudzus-eiropas-iedzivotajus-joprojam-kaitigi?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Gandrīz trešdaļu Eiropas pilsētu iedzīvotāju kaitīgi ietekmē pārmērīgas gaisā suspendētu cieto daļiņu koncentrācijas. Cietās daļiņas ir viens no vissvarīgākajiem piesārņotājiem cilvēka veselībai nodarītā kaitējuma ziņā, jo tās iekļūst elpošanas trakta jutīgākajās daļās. Pēdējās desmitgadēs ES ir sekmīgi samazinājusi paskābinošo piesārņotāju daudzumu, bet jauns ziņojums, kuru šodien publicēja Eiropas Vides aģentūra (EVA), liecina, ka daudzviet Eiropā nav atrisinātas problēmas ar cieto daļiņu koncentrāciju āra gaisā un ar piezemes ozonu. No publisher jaeglmar health target value air pollution urban air quality particulate matter particulate concentration traffic air emissions 2012-09-24T09:00:00+01:00 Press Release http://www.eea.europa.eu/lv/articles/udens-pilseta?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Palielinoties iedzīvotāju skaitam, urbanizācijai un ekonomikas attīstībai, visā Eiropā palielinās arī pieprasījums pēc saldūdens pilsētu teritorijās. Ūdens pieejamību pilsētu iedzīvotājiem vienlaikus ietekmē arī klimata pārmaiņas un piesārņojums. Kā Eiropas pilsētas var turpināt saldūdens nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem? No publisher laursmah Water management urban policy Urban Waste Water wastewater 2012-08-28T15:00:00+01:00 Article http://www.eea.europa.eu/lv/articles/udens-lauksaimniecibai?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Mums ir vajadzīga pārtika un tīrs saldūdens, lai saražotu pārtiku. Pieaugot cilvēku darbību izraisītajam pieprasījumam, no vienas puses, un klimata pārmaiņām, no otras puses, daudzos reģionos, jo īpaši dienvidos, iedzīvotājiem ir lielas grūtības sagādāt pietiekami daudz saldūdens savu vajadzību apmierināšanai. Kā mēs varam turpināt pārtikas ražošanu, neļaujot dabai izslāpt pēc tīra ūdens? Noteikti palīdzētu ūdens efektīvāka izmantošana lauksaimniecībā. No publisher laursmah agriculture policy Water Framework Directive freshwater pollution water pollution from agriculture freshwater abstraction 2012-07-04T10:00:00+01:00 Article http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/intervija/eiropeisks-viedoklis-par-ilgtspeju?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Ar virkni likumdošanas pasākumu ES politikas veidotāji plāno padarīt Eiropu par “efektīvāku resursu ziņā”. Taču kā Eiropai panākt līdzsvaru starp ekonomiku un dabu? “Rio+20” konferences kontekstā, ko ES un attīstības pasaulei nozīmē ilgtspēja? Šeit sniegts viens no viedokļiem. No publisher kobosnic sustainability signals2012 2012-06-05T09:00:00+02:00 Article http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/intervija/atkritumi-grenlande?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Cilvēki saražo atkritumus gan blīvi apdzīvotās pilsētās, gan nomaļās apdzīvotās vietās. Pārtikas pārpalikumi, elektronisko ierīču atkritumi, baterijas, papīrs, plastmasas pudeles, apģērbs, vecas mēbeles — visi šie atkritumu veidi ir jāapsaimnieko. Daļa atkritumu tiek atkārtoti izmantota vai pārstrādāta, daļa tiek sadedzināta, lai saražotu enerģiju, vai nosūtīta uz poligoniem. Nav tāda atkritumu apsaimniekošanas veida, kas būtu iedarbīgs visur. Izvēloties atkritumu apsaimniekošanas veidu, ir jāņem vērā vietējā specifika. Galu galā atkritumu apsaimniekošana sākotnēji ir vietēja rakstura problēma. Turpmāk aprakstīts, kā Grenlandes valdība risina atkritumu problēmu savā valstī, kur problēmas rada nelielais iedzīvotāju skaits, lielais attālums starp apdzīvotajām vietām un ceļu trūkums. No publisher kobosnic Waste signals2012 Greenland 2012-06-05T09:00:00+02:00 Article http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/no-raktuvem-lidz-atkritumiem-un-talak?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Gandrīz viss, ko ražojam un patērējam, ietekmē vidi. Ikdienā izvēloties, kuras preces vai pakalpojumus iegādāties, mēs bieži nepadomājam par to ietekmi uz vidi. To tirdzniecības cena gandrīz nekad neatspoguļo patiesās izmaksas. Taču mēs varam daudz ko darīt, lai patēriņš un ražošana kļūtu saudzīgāki pret vidi. No publisher kobosnic signals2012 2012-06-05T09:00:00+02:00 Article http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/jastrada-gan-vieteja-gan-globala-limeni?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Risinot būtisku resursu, piemēram, ūdens vai zemes, trūkuma problēmu vai jautājumus, kas saistīti ar cilvēka saimnieciskās darbības ietekmes palielināšanos uz šiem resursiem, jautājums par to, kurš pieņem lēmumu, var būt tikpat svarīgs kā jautājums par to, kā apsaimniekot un lietot dabas resursus. Būtiska loma bieži ir globālai koordinācijai, taču bez atbalsta un iesaistīšanās vietējā līmenī praktiskus rezultātus nevar panākt. No publisher kobosnic signals2012 2012-06-05T09:00:00+02:00 Article http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/tuvplana/food-waste?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Copyright: Istock No publisher kobosnic 2012-06-05T09:00:00+02:00 Attēls http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/tuvplana/partikas-atkritumi?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Apmēram viena trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķiesta. Pasaulē vairāk nekā viens miljards cilvēku cieš badu, tāpēc nedrīkst nejautāt, ko var darīt lietas labā. Taču pārtikas atkritumi nav tikai neizmantota iespēja pabarot izsalkušos. Tie nozīmē, ka ir izšķiests ievērojams daudzums citu resursu, kas patērēti to ražošanā — zeme, ūdens, enerģija un darbs. No publisher kobosnic food signals2012 2012-06-05T09:00:00+02:00 Article http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/dzive-pateretaju-sabiedriba?utm_source=EEASubscriptions&utm_medium=RSSFeeds&utm_campaign=Generic Desmitiem salīdzinoši stabilas izaugsmes gados ir mainījies Eiropas iedzīvotāju dzīvesveids. Mēs ražojam un patērējam vairāk preču un pakalpojumu. Mēs ceļojam vairāk un dzīvojam ilgāk. Savukārt mūsu saimnieciskās darbības ietekme uz vidi gan pašu mājās, gan ārzemēs kļūst arvien lielāka un jūtamāka. Tiesību akti vides jomā, ja tos īsteno rūpīgi, palīdz sasniegt rezultātus sabiedrībā. Tomēr, ja aplūkojam pēdējos divdesmit gados piedzīvotās izmaiņas, vai mēs patiešām varam apgalvot, ka esam darījuši visu iespējamo? No publisher kobosnic signals2012 consumption 2012-06-05T09:00:00+02:00 Article