Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Preses telpa / Ziņu izlaidumi / Ministriem jāapvieno spēki, lai panāktu veselīgu vidi Eiropas reģionā

Ministriem jāapvieno spēki, lai panāktu veselīgu vidi Eiropas reģionā

Mainīt valodu
Eiropas reģiona vides politikai traucē informācijas trūkums un politikas īstenošanas nepilnības – tā teikts šodien izplatītajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunajā ziņojumā.

Aģentūra iepazīstināja ar ziņojumu „Eiropas vide – ceturtais novērtējums” Belgradā, Serbijā, procesa „Vide Eiropai” sestajā ministru konferencē, kas notika Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (UNECE) aizbildnībā.

Šajā ziņojumā, jaunākajā Eiropas Vides aģentūras pēdējos 15 gados publicēto Eiropas vides novērtējumu virknē, novērtēta vides attīstība 53 valstīs — teritorijā ar kopējo iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 870 miljoni cilvēku. Šis reģions aptver Austrumeiropu, Kaukāzu un Centrālāziju (EECCA), Dienvidaustrumeiropu (SEE), kā arī Rietumeiropu un Centrāleiropu (WCE).

Uzlabot pašreizējās politikas īstenošanu un noteikt skaidrus, reālistiskus mērķus – tāds ir ziņojuma galvenais ieteikums. Tomēr arī kopējā vides informācijas sistēmā steidzami jānovērš reģionā dominējošais uzticamas, pieejamas un salīdzināmas vides informācijas trūkums.

„Mums vēl vairāk jāpastiprina griba rīcības griba, lai risinātu vides jautājumus Eiropas reģionā. Tam nepieciešama labāka izpratne par problēmām, ar ko mēs saskaramies, par šo problēmu raksturu un izplatību sabiedrībās un paaudzēs. Analīze, novērtējums, saziņa un izglītība palīdzēs pārvarēt šo „informācijas robu”, un labāk apbruņos tos, kuriem jārīkojas,” teica Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore profesore Žaklīna Makgleida [Jacqueline McGlade].

Lielāko ekoloģisko slodzi reģionā rada ekonomiskā darbība, piemēram, lauksaimniecība, tūrisms, transports un enerģētika, teikts ziņojumā. Arī pašreizējie patēriņa un ražošanas modeļi uzliek dabas resursiem arvien lielākas prasības, pakļaujot mūsu vidi turpmākam riskam.

Ar to saistītās iedarbības diapazons ir plašs — ūdens, gaisa un augsnes kvalitāte Eiropas reģionā ievērojami atšķiras. Vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku nav pieejams drošs dzeramais ūdens un kanalizācijas sistēmas. Daudzās Austrumeiropas, Kaukāza, Centrālāzijas un Dienvidaustrumeiropas valstīs ūdens apgādes un kanalizācijas kvalitāte pēdējos 15 gados pasliktinājusies, visvairāk ietekmējot lauku iedzīvotājus, teikts ziņojumā.

Neskatoties uz zināmiem panākumiem gaisa piesārņojumu mazināšanā, tiek lēsts, ka pašreizējais līmenis – galvenokārt slāpekļa oksīds, smalkās daļiņas un zemes līmeņa ozons – samazina paredzamo vidējo dzīves ilgumu Rietumeiropas un Centrāleiropas valstīs gandrīz par gadu un apdraud bērnu veselīgu attīstību. Austrumeiropā, Kaukāzā un Centrālāzijā stāvoklis tiek uzskatīts par tikpat drūmu — šeit lielākā daļa no gaisu piesārņojošām emisijām kopš 2000. gada pieaugusi par 10 %; cēlonis tam ir ekonomikas atveseļošanās, transporta apjoma pieaugums un nepietiekami efektīva gaisa piesārņojuma politika.

Ziņojumā, kurā iekļauts arī vispusīgs Eiropas reģiona jūras vides novērtējums, izteiktas īpašas bažas par pārmērīgo nozveju, piekrastes vides eitrofikāciju un pieaugošo ekoloģisko slodzi. Negadījumi ar lielas apjoma naftas produktu noplūdi Eiropas jūrās ir samazinājušies. Tomēr naftas produktu noplūde, kas rodas ikdienas darbā, joprojām ir ievērojama.

Attiecībā uz bioloģisko daudzveidību – mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos līdz 2010. gadam netiks sasniegts bez ievērojamām papildu pūlēm. Vairāk nekā 700 Eiropas sugas, tai skaitā tāda retā suga kā Ibērijas lūsis, ir apdraudētas dabīgās vides izpostīšanas, degradācijas un traucēšanas rezultātā.

Klimata izmaiņu ietekme uz sabiedrību un dabas resursiem jau ir novērojama visā pasaulē. Paredzams, ka tā kļūs arvien izteiktāka — pat tad, ja siltumnīcas efektu radošo gāzu globālās emisijas tiks krasi ierobežotas. Ziņojumā uzsvērta steidzamas pielāgošanās nepieciešamība turpmāku klimata izmaiņu ietekmes radītajam potenciālajam riskam.

„Ministri nodēvēja Belgradas konferenci par „piegādes konferenci”. Mūsu ziņojums parāda, ka ir vērojams progress. Mēs esam nedaudz samazinājuši gaisa piesārņojumu un uzlabojuši notekūdeņu attīrīšanu. Tomēr šajā pārmaiņu ērā saglabājas galvenās bažas, piemēram, klimata izmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un ar vidi saistīts veselības apdraudējums. Lai atbildētu uz šiem sarežģītajiem vides jautājumiem, mums jāturpina sadarbība Eiropas reģionā, kā arī nepieciešams pareizi virzīts finanšu un tehniskais atbalsts,” teica profesore Makgleida.

Piezīmes redaktoram:

Pilnu ziņojumu skatīt šeit:
http://www.eea.europa.eu/pan-european/fourth-assessment

Eiropas vide – ceturtais novērtējums

Informācijas apmaiņas ziņā vēl nepieredzētas sadarbības rezultātā tapis ziņojums „Eiropas vide – ceturtais novērtējums” cenšas sniegt jaunāko un uzticamāko informāciju par vides un sabiedrības mijiedarbību, kā arī parāda vides mērķu sasniegšanas gaitu Eiropas līmenī.

No Kijevas līdz Belgradai

Process „Vide Eiropai” (EfE) tagad apvieno 56 valstis trīs kontinentos, lai kopīgi risinātu ar vidi saistītos uzdevumus. Process ir vēl nepieredzēta reģiona dalībvalstu partnerība Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskajā komisijā (UNECE). „Vide Eiropai” procesā piedalās arī Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas organizācijas, kas pārstāvētas reģionā, nevalstiskās organizācijas, reģiona vides centri un citas lielas grupas.

Atbalstot šo procesu, Eiropas Vides aģentūra ir sagatavojusi virkni Eiropas reģiona vides novērtējumus, lai sniegtu politikai atbilstīgu, jaunu un uzticamu informāciju par vides un sabiedrības mijiedarbību.

Pirmais Eiropas vides stāvokļa vispusīgais novērtējums tika publiskots 1995. gadā Sofijā. Atjaunināti novērtējumi — ministru konferencēs 1998. gadā Orhūsā un 2003. gadā Kijevā.

Šis ir ceturtais šāds ziņojums. Kur iespējams, ziņojumā novērtēta attīstība, galvenokārt salīdzinājumā ar Eiropas Kopienas Sestās vides rīcības programmas un Austrumeiropas, Kaukāza un Centrālāzijas vides stratēģijas mērķiem.

Ziņojumā „Eiropas vide – ceturtais novērtējums” aptvertas 53 valstis — Albānija, Andora, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Francija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Kazahstāna, Kipra, Kirgizstāna, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Melnkalne, Moldovas Republika, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno, Serbija, Slovākija, Slovēnija,Somija, Spānija, Šveice, Tadžikistāna, Turcija, Turkmenistāna, Ukraina, Ungārija, Uzbekistāna, Vācija un Zviedrija.

Par Eiropas Vides aģentūru (EVA)

Eiropas Vides aģentūra atrodas Kopenhāgenā. Aģentūra cenšas panākt ievērojamus un redzamus Eiropas vides uzlabojumus, sniedzot savlaicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un uzticamu informāciju politikas veidotājiem un sabiedrībai.

Lai uzzinātu vairāk par Eiropas Vides aģentūru, apmeklējiet mūsu tīmekļa vietni: http://www.eea.europa.eu

Kontaktinformācija:

Jautājumiem no plašsaziņas līdzekļiem kontaktēties ar:

Brendan Killeen
Preses amatpersona

Tālrunis: +45 33 36 72 69
Mobilais tālrunis: +45 23 68 36 71

Marion Hannerup
Saziņas un korporatīvo jautājumu daļas vadītāja

Tālrunis: +45 33 36 71 60
Mobilais tālrunis: +45 51 33 22 43

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33093 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100