Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Preses telpa / Ziņu izlaidumi / ES peldūdeņu kvalitāte joprojām ir augsta

ES peldūdeņu kvalitāte joprojām ir augsta

Mainīt valodu
Tīri peldūdeņi ir svarīgi galvenajām ekonomikas nozarēm, piemēram, tūrismam, kā arī augu un dzīvnieku pasaulei. Eiropas Komisijas un Eiropas Vides aģentūras sagatavotais ikgadējais ziņojums par peldūdeņiem liecina, ka 2009. gadā 96 % piekrastes peldvietu un 90 % upju un ezeru peldvietu atbilda obligātajiem standartiem. Turklāt ziņojumā norādīts, kur var iegūt detalizētu un atjauninātu informāciju par peldvietām.

Lai turpinātu uzlabot Eiropas peldūdeņu kvalitāti, ir jāiesaista iedzīvotāji. Tas, pirmkārt un galvenokārt, nozīmē to, ka jānosaka un jāizpēta pašreizējais vides stāvoklis un pēc tam jāpieprasa tīrāks ūdens no attiecīgajām iestādēm. Tīmekļa rīki iedzīvotājiem nodrošina vieglu piekļuvi vides informācijai, un tie kalpo par platformu, lai izteiktu novērojumus.

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore, profesore Žaklīna Makgleida

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: "Pēdējo trīsdesmit gadu laikā ar ES un valstu tiesību aktu palīdzību būtiski ir uzlabota Eiropas peldūdeņu kvalitāte, taču ar to darbs vēl nav galā. Neskatoties uz to, ka dati liecina par nemainīgi augstu peldūdeņu kvalitāti jau desmit gadus, jāturpina iesāktais, lai uzlabotu un saglabātu sasniegto."

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore, profesore Žaklīna Makgleida [Jacqueline McGlade] piebilda: "Lai turpinātu uzlabot Eiropas peldūdeņu kvalitāti, ir jāiesaista iedzīvotāji. Tas, pirmkārt un galvenokārt, nozīmē to, ka jānosaka un jāizpēta pašreizējais vides stāvoklis un pēc tam jāpieprasa tīrāks ūdens no attiecīgajām iestādēm. Tīmekļa rīki iedzīvotājiem nodrošina vieglu piekļuvi vides informācijai, un tie kalpo par platformu, lai izteiktu novērojumus."

Centieni uzlabot peldūdeņu kvalitāti ir jāskata saistībā ar Eiropas centieniem sasniegt labu ekoloģisko un vides stāvokli atbilstoši ES Ūdens un Jūras pamatdirektīvām.

2009. gada rezultāti apstiprina ilgtermiņa augšupejošu tendenci

No 20 000 peldvietām, kurās 2009. gadā Eiropas Savienībā veikts monitorings, divas trešdaļas bija piekrastē, bet pārējās — upju un ezeru krastos. Atbilstība obligātajām vērtībām (obligātās kvalitātes prasības) piekrastes vietās palielinājās no 80 % 1990. gadā līdz 96 % 2009. gadā. Attiecībā uz iekšzemes ūdeņiem pieaugums bija vēl lielāks — no 52 % līdz 90 %.

Laikā no 2008. līdz 2009. gadam nedaudz samazinājās peldvietu skaits, kas atbilst obligātajiem standartiem, ar samazinājumu mazāk par 1 procenta punktu attiecībā uz piekrastes vietām un 3 procenta punktiem attiecībā uz iekšzemes ūdeņiem. Atbilstība stingrākām "mērķvērtībām" minētajā periodā palielinājās nedaudz mazāk kā par 1 procenta punktu attiecībā uz piekrastes vietām, sasniedzot 89 %, taču samazinājās mazāk par 3 procenta punktiem attiecībā uz iekšzemes ūdeņiem, noslīdot līdz 71 %. Atbilstoši pēdējo gadu standartiem šādas ikgadējas svārstības nav nekas neparasts.

Gandrīz visas piekrastes peldvietas Kiprā, Francijā, Grieķijā un Portugālē atbilda stingrākām mērķvērtībām[1]. 2009. gadā tikai 2 % ES piekrastes peldvietu tika aizliegts peldēties, galvenokārt Itālijā. Lai gan iekšzemes peldvietās konstatētas lielākas ūdens kvalitātes svārstības, lielākā daļa iekšzemes vietu Somijā, Francijā, Vācijā un Zviedrijā arī atbilda mērķvērtībām.

Četrpadsmit dalībvalstīs monitorings norit saskaņā ar jauno Peldūdeņu direktīvu

Lai noteiktu peldūdeņu kvalitāti, tos pārbauda, izmantojot virkni fizisko, ķīmisko un mikrobioloģisko parametru. Dalībvalstīm ir jāievēro obligātās vērtības, kas norādītas Peldūdeņu direktīvā[2], taču tās var izvēlēties ievērot stingrākas (nesaistošas) mērķvērtības.

2006. gadā stājās spēkā jauna Peldūdeņu direktīva[3]; tajā atjaunināti parametri un monitoringa noteikumi saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām. Jaunajā direktīvā lielāka ievērība veltīta sabiedrības informēšanai par peldvietu kvalitāti. Dalībvalstīm jaunā direktīva pilnībā jāievieš līdz 2015. gadam, taču četrpadsmit dalībvalstis (Dānija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Slovākija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija) jau 2009. gada peldsezonā monitoringu veica saskaņā ar jaunās direktīvas prasībām.

Sīkāka informācija

 

[1] Tā kā monitoringa programmas pasūtījums Grieķijā aizkavējās, 830 peldvietās, kurās veica monitoringu 2008. gadā, netika veikts pienācīgs monitorings 2009. gadā, tāpēc tās neiekļāva vispārējos rezultātos par Eiropu.

[2] Direktīva 76/160/EEK par peldvietu ūdens kvalitāti.

[3] Direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību.

Saistītais saturs

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33044 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100