Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Raksti / Raksti

Raksti

Mainīt valodu
Runa ir ne tikai par gaisa sasilšanu - Pasaules diplomātu centieni un Kioto protokola pēctecis

Ik ziemu, oficiāli atzīmējot garā Ziemassvētku perioda sākumu, Kopenhāgenā vārtus ver slavenie Tivoli dārzi — pilsētas centrā esošais vēsturiskais pasaules līmeņa atrakciju parks. Šā gada decembrī Tivoli spuldzīšu virteņu mirgošanu visdrīzāk pārspēs COP 15 — līdz šim nozīmīgākā vispasaules sanāksme par klimata pārmaiņām. Lai tajā piedalītos, Dānijas galvaspilsētā ieradīsies tūkstošiem diplomātu, politiķu, uzņēmēju un vides un klimata speciālistu no visas pasaules.

Lasīt vēl

Apēstais ūdens — lielā nodeva par lauksaimniecības zemju apūdeņošanu

Lauksaimniecība Eiropas ūdens resursiem uzliek smagu, aizvien pieaugošu slogu, kas var radīt ūdens trūkumu un bojāt ekosistēmu. Lai panāktu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, zemniekiem ir jāsniedz pareizs cenas stimuls, padoms un palīdzība.

Lasīt vēl

Nāvējošie gliemji un citi ieceļotāji - Eiropas bioloģiskā daudzveidība mazinās satraucošā tempā

Vai Jūs aizraujaties ar dārzkopību? Ja tā un ja dzīvojat Eiropas vidusdaļā vai ziemeļos, „nāvējošie gliemji” droši vien ir vieni no Jūsu ienaidniekiem. Šķiet, ka kontroles pasākumi ir bezspēcīgi pret šiem kailgliemežiem, kas bez žēlastības uzbrūk Jūsu garšaugiem un dārzeņiem.

Lasīt vēl

Izmesti no laivas - Jūras ekosistēmu pārvaldība klimata pārmaiņu kontekstā

Zvejnieku stāsts. 1986. gada 6. oktobra vakarā omāru zvejnieki no mazas pilsētiņas Gillelejas, kas atrodas uz ziemeļiem no Kopenhāgenas, zvejoja Kategatā un tika pie pilniem tīkliem ar Norvēģijas omāriem. Daudzi omāri mira vai jau bija beigti un apmēram puse no tiem bija savādā krāsā.

Lasīt vēl

Ar katru elpas vilcienu - Gaisa kvalitāte Eiropā

* Šā stāsta varoņi ir izdomāti, taču minētie dati gan ir patiesi. Stāsts risinās 2008. gada 27. jūlijā, kad Briselē bija izsludināts gaisa kvalitātes brīdinājums

Lasīt vēl

Tikai ne manā pagalmā — Starptautiskie atkritumu pārvadājumi un vide

Atkritumi pārkāpj robežas: Džongs Gvofu [Zhang Guofu] savos 35 gados pelna 700 eiro mēnesī, kas Ķīnas provincē ir milzīga alga. Viņš šķiro atkritumus, starp kuriem ir kādas Lielbritānijas lielveikalu ķēdes iepirkumu maisiņi un DVD angļu valodā. Izrādās, ka Londonas konteinerā iemesti atkritumi var viegli pārvarēt gandrīz 10000 kilometru attālumu un nonākt Ķīnas atkritumu pārstrādes rūpnīcā Pērļu upes deltā.

Lasīt vēl

Ja bioenerģija rada neparedzētas sekas — Pāreja no naftas uz bioenerģiju nav bez riska

Bioenerģija nav nekas jauns. Gadu tūkstošiem cilvēki ir izmantojuši malkas sadegšanas enerģiju. Līdz ar XIX gadsimta vidū notikušo rūpniecības apvērsumu priekšplānā izvirzījās tā dēvētais „fosilais kurināmais”, galvenokārt akmeņogles un nafta. Tomēr atrast un iegūt fosilo kurināmo kļūst arvien grūtāk, tas kļūst dārgāks, un par to notiek asas politiskās diskusijas.

Lasīt vēl

Kas nosaka cilvēku patēriņa paradumus?

Visu vecumu Eiropas iedzīvotāji ir patērētāji. Tas, ko mēs patērējam un iegādājamies, nosaka to, kas tiek ražots. Taču kā mēs izdarām izvēli? Vai tas ir racionāls vai impulsīvs lēmums? Jautājumus par patērētāju uzvedību Eiropā mēs uzdevām Lucia Reisch, Kopenhāgenas Biznesa skolas pārstāvei.

Lasīt vēl

Pāreja uz videi nekaitīgu ekonomiku

Vide būtiski ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, veselību un darbu. Tomēr tas, kā un cik daudz pašlaik tiek izmantoti dabas resursi, var apdraudēt cilvēku labklājību un dabas spēju nodrošināt cilvēkiem vajadzīgos resursus. Ir pilnībā jāmaina ražošanas, patēriņa un dzīves paradumi. Ir jāveido videi nekaitīgāka ekonomika un jārīkojas nekavējoties.

Lasīt vēl

Pamatjēdzieni ekonomikas un vides jomā

2014. gada martā Parīzē, Francijā, notika nopietns starpgadījums. Vairākas dienas bija ļoti ierobežota iespēja izmantot personīgās automašīnas. Tikmēr planētas otrā pusē kāds Ķīnas uzņēmums sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — apdrošināšanu pret smoga radītajām sekām vietējiem tūristiem, kuru uzturēšanās bija sabojāta sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Cik vērts ir tīrs gaiss? Vai ekonomika var palīdzēt samazināt piesārņojumu? Turpmāk ir tuvāk apskatīti galvenie jēdzieni ekonomikas jomā.

Lasīt vēl

Jūru piesārņojošie atkritumi

Apmēram 70 % planētas virsmas klāj okeāni, un jūru piesārņojošie atkritumi ir atrodami gandrīz visur. Jūru piesārņojošie atkritumi, jo īpaši plastmasa, apdraud ne tikai jūras un piekrastes ekosistēmas, bet arī ekonomiku un sabiedrību. Lielāko daļu atkritumu rada sauszemes darbības. Kā ierobežot atkritumu nokļūšanu jūrā? Šī pasaules līmeņa problēma vispirms ir jārisina uz sauszemes.

Lasīt vēl

Resursu izmantošanas ziņā efektīva, videi nekaitīga un aprites ekonomika

Mūsu labklājība ir atkarīga no dabas resursu izmantošanas. Iegūtie resursi tiek izmantoti pārtikas ieguvē, celtniecībā, mēbeļu, elektronisko ierīču, apģērbu un citu preču ražošanā. Tomēr resursi tiek tērēti ātrāk, nekā tie spēj dabiski atjaunoties. Kā nodrošināt sabiedrības labklājību ilgtermiņā? Videi nekaitīgāka ekonomika noteikti var palīdzēt.

Lasīt vēl

Kā izveidot videi draudzīgas pilsētas

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Vidi ietekmē tas, ko pilsētas iedzīvotāji saražo, pērk, ēd un izmet atkritumos, kā arī pārvietošanās veids un dzīvesvieta. Tajā pašā laikā iedzīvotāju dzīvi ietekmē arī veids, kādā būvēta pilsēta. Mēs uzrunājām Roland Zinkernagel no Malmes, pilsētas Zviedrijā, lai uzzinātu par konkrētiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai pilsēta būtu ilgtspējīga.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100