Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Raksti / Raksti

Raksti

Mainīt valodu
Pārtikas atkritumi

Pārtikas atkritumi

05.06.2012

Apmēram viena trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķiesta. Pasaulē vairāk nekā viens miljards cilvēku cieš badu, tāpēc nedrīkst nejautāt, ko var darīt lietas labā. Taču pārtikas atkritumi nav tikai neizmantota iespēja pabarot izsalkušos. Tie nozīmē, ka ir izšķiests ievērojams daudzums citu resursu, kas patērēti to ražošanā — zeme, ūdens, enerģija un darbs.

Lasīt vēl

Dzīve patērētāju sabiedrībā

Desmitiem salīdzinoši stabilas izaugsmes gados ir mainījies Eiropas iedzīvotāju dzīvesveids. Mēs ražojam un patērējam vairāk preču un pakalpojumu. Mēs ceļojam vairāk un dzīvojam ilgāk. Savukārt mūsu saimnieciskās darbības ietekme uz vidi gan pašu mājās, gan ārzemēs kļūst arvien lielāka un jūtamāka. Tiesību akti vides jomā, ja tos īsteno rūpīgi, palīdz sasniegt rezultātus sabiedrībā. Tomēr, ja aplūkojam pēdējos divdesmit gados piedzīvotās izmaiņas, vai mēs patiešām varam apgalvot, ka esam darījuši visu iespējamo?

Lasīt vēl

Par zaļāku ekonomiku

Lielākā daļa cilvēku atcerēsies 2011. gadu kā finanšu krīzes, Japānas zemestrīces, cunami, atomelektrostacijas avārijas, Eiropas valstu maksātnespējas un masu protestu saistībā ar arābu pavasari, Occupy Wall Street (Okupēt Volstrītu) kustības un spāņu Indignados gadu. Tikai nedaudzi atcerēsies, ka tas bija arī gads, kad zinātnieki atklāja vairāk kā 18 000 jaunu sugu, kas dzīvo uz mūsu planētas. Vēl mazāk cilvēku var nosaukt kaut vienu sugu, kas tika pasludināta par izzudušu.

Lasīt vēl

Ilgtspējības ekonomiskais pamatojums

Gan mazi uzņēmumi, gan starptautiskas korporācijas meklē iespējas, kā saglabāt vai palielināt tirgus daļu. Sīvas globālas konkurences apstākļos centieni panākt ilgtspējību nozīmē vairāk nekā “zaļa” korporatīvā tēla radīšanu un ražošanas izmaksu samazināšanu. Tie var kļūt par jaunu uzņēmējdarbības virzienu.

Lasīt vēl

“Pareizā” cena

“Pareizā” cena

05.06.2012

Daudzu attīstības valstu ekonomika ir pamatota uz dabas resursu izmantošanu, lai palīdzētu iedzīvotājiem izkļūt no nabadzības, bet tas var kaitēt dabas sistēmām, kurās viņi dzīvo. Īstermiņa risinājumi bieži vien ilgtermiņā kaitē iedzīvotāju labklājībai. Vai valdības var palīdzēt tirgiem noteikt “pareizo” cenu par dabas pakalpojumiem un ietekmēt ekonomisko izvēli? Turpmāk ir apskatīts, kādu ietekmi rada ūdens izmantošana kokvilnas ražošanā Burkinafaso.

Lasīt vēl

Ceļš uz globālu ilgtspējību

Četros vides politikas pārvaldības gadu desmitos ir izveidotas iestādes, kuras palīdz gūt labāku izpratni par vides problēmām un efektīvāk tās risināt. Divdesmit gadus pēc 1992. gadā notikušā Pasaules samita pasaules vadošie politiķi atkal tiekas Riodežaneiro, lai atjaunotu pasaules apņemšanos veicināt videi nekaitīgu ekonomiku un uzlabot vides politikas pārvaldību pasaulē.

Lasīt vēl

Aculiecinieks — zēns vārdā Čanss

Bizijā ir lielākās raktuves visā apkārtnē. Tās atrodas apmēram 90 kilometrus dziļi mežā un zem zemes sasniedz 100 metru dziļumu. Raktuves bieži ir tikai nedaudz lielākas par caurumu zemē. Desmitiem vīriešu un zēnu rāpjas iekšā raktuvēs, un apstākļi tur ir šausmīgi.

Lasīt vēl

Dzīve savstarpēji saistītā pasaulē

“…500 miljonu Eiropas iedzīvotāju dažādo vēlmju un dzīvesveida kopējā ietekme vienkārši ir pārāk liela. Nemaz nerunājot par daudzu citu miljardu likumīgajām vēlmēm uz mūsu planētas ievērot savu dzīvesveidu… Mums būs jāizmaina Eiropas patērētāju izturēšanās. Jāmaina cilvēku izpratne un jāietekmē viņu paradumi.” Janez Potočnik, Eiropas Savienības Vides komisārs (2010. gada martā).

Lasīt vēl

Meža gads — meži cilvēkiem

1,6 miljardu cilvēku iztika ir atkarīga no meža. Mežs ir mājas 300 miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Lasīt vēl

Sarežģītas problēmas savstarpēji saistītā pasaulē

Viens no galvenajiem secinājumiem EVA galvenajā ziņojumā SOER 2010 šķiet acīmredzams: “Vides problēmas ir sarežģītas, un tās nevar izprast nošķirti vienu no otras.”

Lasīt vēl

Pilsētu pasaule

Pilsētu pasaule

05.07.2011

Vai jūs zinājāt? Pilsēta ietekmē lielu platību ārpus tās robežām. Piemēram, tiek uzskatīts, ka tikai Londonai vien ir nepieciešana platība, kas gandrīz 300 reizes pārsniedz tās ģeogrāfiskos izmērus, lai tā varētu apmierināt savas prasības un atbrīvoties no saražotajiem atkritumiem un emisijām. (SOER 2010)

Lasīt vēl

Patēriņš, kas nav ilgtspējīgs

Galvenais vēstījums. Galvenais iemesls, kāpēc patēriņš negatīvi iespaido vidi un izraisa pārmērīgu resursu izmantošanu, ir tas, ka izmaksas, kas rodas sabiedrībai saistībā ar vides un resursu degradāciju, netiek pilnībā atspoguļotas preču un pakalpojumu cenās. Daudzas preces ir lētas, lai gan tās nodara kaitējumu videi, ekosistēmām vai cilvēku veselībai. (SOER 2010)

Lasīt vēl

Dalīšanās ar dabas bagātībām

No visiem ES-27 valstīs 2007. gadā patērētajiem 8,2 miljardiem tonnu materiālu derīgie izrakteņi bija 52 %, fosilais kurināmais — 23 %, biomasa — 21 % un metāli — 4 %. (SOER 2010)

Lasīt vēl

Veselība un klimata pārmaiņas

2007. gada augustā vietējās veselības aprūpes iestādes Itālijā, divos mazos ciematos vienas upes pretējos krastos Castiglione di Cervia un Castiglione di Ravenna, atklāja lielu skaitu saslimšanas gadījumu ar neparastu slimību. Saslima gandrīz 200 cilvēku, un kāds pavecāks vīrietis nomira (Angelini et al., 2007).

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100