Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Raksti / Runa ir ne tikai par gaisa sasilšanu - Pasaules diplomātu centieni un Kioto protokola pēctecis

Runa ir ne tikai par gaisa sasilšanu - Pasaules diplomātu centieni un Kioto protokola pēctecis

Mainīt valodu
Ik ziemu, oficiāli atzīmējot garā Ziemassvētku perioda sākumu, Kopenhāgenā vārtus ver slavenie Tivoli dārzi — pilsētas centrā esošais vēsturiskais pasaules līmeņa atrakciju parks. Šā gada decembrī Tivoli spuldzīšu virteņu mirgošanu visdrīzāk pārspēs COP 15 — līdz šim nozīmīgākā vispasaules sanāksme par klimata pārmaiņām. Lai tajā piedalītos, Dānijas galvaspilsētā ieradīsies tūkstošiem diplomātu, politiķu, uzņēmēju un vides un klimata speciālistu no visas pasaules.

Klimata pārmaiņu izaicinājums un tas, kā mēs ar to tiksim galā, noteiks mūs pašus, mūsu laikmetu un galu galā — mantojumu, ko atstāsim pasaulei

ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns [Ban Ki-Moon]

Sanāksmei ir izšķiroša nozīme procesā, kas tika uzsākts 1992.gadā, kā arī ANO Riodežaneiro Zemes samita kontekstā. Tas bija laiks, kad sākās klimata pārmaiņu radīto problēmu nopietna risināšana pasaules mērogā.

Samita rezultāts bija ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas ir tiesiskais pamats pasaules centieniem mazināt klimata pārmaiņas. Kopš 1994. gada katru gadu saistībā ar konvenciju notiek sanāksmes, ko dēvē par Pušu konferencēm (COP).

Kioto — pirmais solis emisiju samazināšanā

Kioto protokols, kas tika parakstīts 1997. gadā kā UNFCCC papildinājums, ir pirmais solis emisiju ilgtermiņa samazināšanas darbā, kas ir nepieciešams, lai novērstu bīstamus klimata pārmaiņu apjomus. Pirmais protokola saistību periods beidzas 2012. gadā, un no COP 15 tiek gaidīts, lai tā izstrādātu tālejošu turpmāko saistību dokumentu.

Kioto protokols ir nozīmīgs, jo to ratificējušajām attīstītajām valstīm tajā bija noteikti saistoši emisiju apjomu mērķi. Piemēram, tām 15 valstīm, kuras bija ES dalībvalstis 1997. gadā (ES-15), kopīgais mērķis ir samazināt emisijas par 8 % salīdzinājumā ar Kioto „bāzes gadu” (1). Tām šis mērķis jāsasniedz 2008.–2012. gadā (2).

Paredzēts, ka valstīm Kioto mērķi jāsasniedz, galvenokārt samazinot emisiju apjomus pašmājās. Tomēr mērķa sasniegšanai tās var izmantot arī daudzas citas iespējas (sk. ielaidumu „Kā laikus sasniegt Kioto mērķus”).

1. attēls. / ES Kioto un emisiju kvotu sadalījuma mērķu un 2010. gada prognožu starpības ES-15. Avots: ziņojums „Tendences un prognozes”, EVA, 2007.g.

Ap Kioto protokolu bijis daudz polemikas, galvenokārt tāpēc, ka to neratificēja ASV un tādām attīstības valstīm kā Ķīna un Indija, kuras piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, nav Kioto mērķu.

EVA — daļa no mozaīkas

EVA klimata pārmaiņu darba grupa sniedz ieguldījumu Eiropas darbā, koordinējot milzīgo uzskaites darbu. No visas Eiropas tiek vākti, pārbaudīti un pēc tam divos galvenajos Kioto procesa ziņojumos analizēti dati par tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Šogad šiem skaitļiem un analīzei, kurā tos izmanto, ir īpaša nozīme COP 15 sanāksmes kontekstā, jo tie skaidri parāda, ko ES dara, lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tas, cik sekmīgi ES īsteno protokolu, īpaši interesēs valstīm, kuras vēl nav iesaistījušās vai nav izvirzījušas mērķus.

Inventarizācijas ziņojums — gāzu uzskaite

EVA pirmais ziņojums par siltumnīcefekta gāzēm tiek publicēts katru pavasari un tiek dēvēts par „inventarizācijas” ziņojumu. Šajā kontekstā ar siltumnīcefekta gāzēm saprot gāzes, kuras visvairāk maina klimatu, tostarp oglekļa dioksīdu, metānu, slāpekļa monoksīdu, kā arī fluoru saturošas gāzes. Inventarizācijas ziņojumā tiek raksturotas valstu tendences — vai emisiju daudzums palielinās vai samazinās. Par katru valsti tiek parādīts, kas rada emisiju daudzuma samazinājumu vai palielinājumu.

Visām ES dalībvalstīm Eiropas Komisijai un EVA jāiesniedz emisiju daudzuma aplēses. Kā piemēru var minēt enerģētikas nozari, kura rada vairāk nekā 80 % visu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju. Statistikas datus par energopatēriņu, kas klasificēti pēc degvielas veidiem, reizina ar „emisiju koeficientiem” un aprēķina radītās emisijas katras valsts enerģētikas nozarē. Lauksaimniecības radīto emisiju daudzumu aprēķina, ņemot vērā attiecīgajā valstī apstrādātās platības, kultūraugu veidu, mēslojuma izmantojumu un lauksaimniecības dzīvnieku (govju, mājputnu, aitu, cūku utt.) skaitu.

Tāpat kā sportistiem regulāri jāpārbauda veselības stāvoklis, lai pārliecinātos, vai tas atbilst normām, arī šajā gadījumā regulāri tiek veikts monitorings. Apkopojot visus datus, veidojas kopējais priekšstats par emisijām Eiropā, un rezultāti tiek nosūtīti Eiropas Komisijai, kura tos tālāk kā Eiropas Kopienas oficiālos datus iesniedz UNFCCC.

Tā kā dati vispirms tiek pārbaudīti valstīs, rodas pusotra gada nobīde. 2008. gada jūnijā publicēta jaunākā ziņojuma pamatā ir 2006. gadā iesniegtie dati. Ziņojums liecina, ka ES-15 emisijas salīdzinājumā ar „bāzes gadu" samazinājušās par 3 %.

Ko nozīmē šie skaitļi?

Gāzu uzskaite ir visai abstrakta lieta. Līdz ar to ir grūti saprast, ko nozīmē procenti, par kuriem emisijas samazinājušās vai palielinājušās. Lai būtu saprotamāk, samazinājumu var iedomāties izteiktu gada dienās. ES-15 Kioto mērķis tādā gadījumā atbilst emisiju samazinājumam par 29 dienām.

Piecu gadu laikposmā — no 2008. gada līdz 2012. gadam — ES-15 emisijām katru gadu būtu jāsamazinās vidēji par 29 dienām, salīdzinot ar 1990. gadu. Šādiem emisiju samazinājumiem pastāvīgi jāturpinās vairākus gadus.

Jaunākie EVA dati liecina, ka 1990.–2006. gadā emisiju samazinājums atbilda 10 dienām. Lai sasniegtu mērķi, ES-15 jāpanāk vēl 19 dienu samazinājums.

Tendences un prognozes

Kolīdz EVA klimata pārmaiņu darba grupa iesniegusi „inventarizācijas” ziņojumu, tā sāk darbu pie otra galvenā gada ziņojuma ar nosaukumu „Tendences un prognozes”. Šis ziņojums tiek publicēts ziemā, īsi pirms ikgadējās ANO COP sanāksmes.

Šajā ziņojumā tiek dziļāk analizētas pirmajā ziņojumā ieskicētās emisiju tendences un precizēts, kādi bijuši emisiju avoti un emisiju samazinājuma iemesli. Tomēr, kas vēl svarīgāk, ziņojumā tiek izvērtētas turpmāko gadu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozes līdz 2012. un pat līdz 2020. gadam. Šīs nākotnes prognozes ir ārkārtīgi vērtīgas, jo tās dod iespēju apjaust nākotnes problēmu apmērus un izstrādāt politiku šo problēmu risināšanai (3).

Jaunākajā ziņojumā „Tendences un prognozes” apstiprināts, ka ES‑15 dalībvalstis laikā no „bāzes gada” līdz 2006. gadam ir samazinājušas emisiju daudzumu par 3 %. Ziņojumā atzīts, ka, lai panāktu vēl vajadzīgo samazinājumu, būs jāizmanto dažādu pieeju kombinācija.

Tiks izmantoti esošie un plānotie „vietējie” pasākumi (kas tiek īstenoti katrā konkrētā dalībvalstī), Kioto mehānismi, oglekli absorbējošas ekosistēmas (piemēram, koku stādīšana, lai absorbētu gāzes) un oglekļa kvotu tirdzniecība, un tādējādi ES‑15 līmenī varētu tikt panākts emisiju samazinājums par 11 %. Tomēr ziņojumā norādīts, ka dalībvalstīm to plānotie pasākumi jāīsteno iespējami drīz, citādi to ietekme nebūs pietiekami savlaicīga, lai sasniegtu mērķi.

Valstu līmenī Francija, Grieķija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste jau 2006. gadā sasniedza savus Kioto mērķus. Austrija, Beļģija, Somija, Vācija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande un Portugāle prognozē, ka tās savus mērķus sasniegs, bet Dānijas, Itālijas un Spānijas prognozes liek domāt, ka šīs valstis savus emisiju samazinājuma mērķus nesasniegs.

Kā laikus sasniegt Kioto mērķus

Saskaņā ar jaunākajiem EVA datiem ES-15 emisiju 2006. gadā bija par 3 % mazāk nekā „bāzes gadā”.

Valstīm, kuras pievienojušās Kioto protokolam, jāpanāk ievērojams emisiju samazinājums pašmājās. Tomēr papildus šim nosacījumam tās var arī izmantot tādus Kioto mehānismus kā „Tīrās attīstības mehānisms” un „Kopīgā projektu īstenošana”, kas ir divas shēmas, kuras dod valstij iespēju kompensēt daļu valsts emisiju, ieguldot emisiju samazināšanas darbā citur.

ES „Emisiju tirdzniecības sistēma” (ES ETS) ir vēl viens instruments, kas ražošanas nozarēm dod iespēju rentablā veidā samazināt CO2 emisijas. Visiem rūpnieciskajiem objektiem, kas rada daudz CO2 emisiju, ir noteikti ierobežojumi. Objekti, kuri emisijas samazinājuši vairāk par noteikto kvotu, atlikušās emisiju kvotas var pārdot uzņēmumiem, kuri nav panākuši pietiekamu samazinājumu. Līdz ar to ir izveidojies oglekļa tirgus. Pašlaik tiek lēsts, ka ar ES ETS izdosies ES-15 emisijas samazināt par vairāk nekā 3 % (4).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu ES ETS varētu tikt paplašināta, iekļaujot vēl tādas nozares kā aviācija, naftas produktu ķīmija, amonjaka un alumīnija nozare, kā arī jaunas gāzes, tādējādi aptverot aptuveni pusi no visām ES emisijām (5).

Lai sasniegtu valsts līmeņa mērķus, attīstītās valstis Kioto periodā (2008.–2012.) arī var cita citai pārdot savas emisiju kvotas.

Lūkojoties tālāk — nākotne pēc Kioto

Frāze „kopīga, bet diferencēta atbildība” pirmo reizi izskanēja Riodežaneiro Zemes samitā, un kopš tā laika ir nemitīgi skandēta klimata pārmaiņu kontekstā. Izsakoties vienkārši, tas nozīmē, ka attīstītajām valstīm ir lielāka atbildība par atmosfērā nonākošajām siltumnīcefekta gāzēm. Šīs valstis ir vairāk industrializētas, ir radījušas vairāk emisiju, un tām būtu jānosaka tiesiski saistoši mērķi samazināt emisiju daudzumu pirms to dara attīstības valstis.

Šo koncepciju ir bijis ļoti grūti pārvērst rīcībā, kas būtu pieņemama gan industrializētajām, gan attīstības valstīm. Decembrī nopietns COP 15 uzdevums būs vārdus beidzot pārvērst reālos vispasaules emisiju samazināšanas darbos. Tas nozīmē noteikt jaunus mērķus emisiju samazināšanai un, galvenais, iesaistīt ASV un tādas lielas attīstības valstis kā Indija un Ķīna.

ES nostāja jautājumā par turpmāku emisiju daudzuma samazināšanu jau ir zināma: līdz 2020. gadam emisijas samazināt par 20 % vai pat par 30 %, ja Kopenhāgenā pievienosies citas attīstītās valstis. Šis mērķis attieksies uz visām 27 ES dalībvalstīm.

ES 2020. gada mērķis skaitliski atbilst gandrīz visām Eiropas transporta radītajām emisijām. Iedomājieties, kā samazinātos emisiju daudzums, ja pazustu visi kravas automobiļi, autobusi, vieglie automobiļi, vilcieni, kuģi un lidmašīnas. Tas ir patiešām tālejošs mērķis, bet tam tādam ir jābūt, jo arī izaicinājums ir nopietns.

Jaunākie dati liecina, ka CO2 emisiju daudzums pasaulē kopš 2000. gada ir palielinājies četras reizes straujāk nekā iepriekšējā desmitgadē. Šis pieaugums ir vēl dramatiskāks nekā ļaunākais scenārijs, ko 2007. gadā pieļāva Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC). Mazāk attīstītās valstis tagad rada vairāk CO2 emisiju nekā attīstītās valstis. Tādu dabīgo CO2 absorbējošo ekosistēmu kā okeānu efektivitāte pēdējos 50 gadus ir samazinājusies, kas nozīmē, ka, lai noturētu atmosfēras CO2 līmeni stabilu, darbam pie cilvēka radīto emisiju samazināšanas būs jākļūst vēl efektīvākam.

„Bezdarbība klimata pārmaiņu jomā rada milzīgus zaudējumus gan finansiālā, gan morālā ziņā. Trūcīgākie ļaudis no tā cietīs pirmie, bet ķēdes reakcijas sekas sajutīs ikviens,” norāda EVA izpilddirektore profesore Žaklīna Makgleida.

„Klimata pārmaiņas sniedzas pāri ierastajām politiskajām un finanšu robežām. Tas vairs nav jautājums, kas būtu risināms vienam vai diviem ministriem, tiekoties ministru kabinetā. Tas ir jautājums, kas jārisina valdību vadītājiem, un tā pret to arī jāattiecas.”


Avoti

The Global Carbon Project, 2008. Carbon Budget 2007. (Global Carbon projekts, 2008.g.).

EEA, 2008a. Annual European Communitygreenhouse gas inventory 1990–2006 and inventory report 2008, EEA Technical No 6/2008.

EEA, 2008b. Greenhouse gas emission trendsand projections in Europe 2008, EEA Report No 5/2008.


 

(1) Saskaņā ar Kioto protokolu dažādām gāzēm ir dažādi “bāzes gadi”. Attiecībā uz oglekļa dioksidu, metānu un slāpekļa monoksīdu (99 % no visiem izmešiem) visās ES-15 dalībvalstīs par “bāzes gadu” tiek izmantots 1990. gads. Attiecībā uz fluoru saturošām gāzēm valstis varēja izvēlēties kādu citu gadu. No ES-15 dalībvalstīm 12 valstis izvēlējās 1995. gadu.

(2) ES-15 ir kopīgs Kioto mērķis. Šā mērķa ietvaros katrai no 15 dalībvalstīm ir atšķirīgi samazinājuma mērķi — dažām valstīm izmešu daudzums ir jāsamazina, bet citām ir pieļaujams ierobežots pieaugums. Jaunajām ES dalībvalstīm ir individuāli mērķi, izņemot Kipru un Maltu, kurām to nav.

(3) Par 2020. gadu ziņojumā tiek sniegta vispārīga iespējamā prognoze par emisiju situāciju Eiropā. Tā ir īpaši noderīga Eiropas Komisijas ierosinātās „Klimata un enerģētikas paketes” kontekstā, kurā ierosināti mērķi, kas sasniedzami līdz 2020. gadam.

(4) Salīdzinājumā ar Kioto „bāzes gadu”.

(5) Pašlaik ne Kioto protokolā, ne ES tiesību aktos nav ietvertas starptautiskās aviācijas un kuģniecības radītās emisijas.


Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100