Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Raksti / Pilsētvide – No pilsēttelpas uz pilsētas ekosistēmām

Pilsētvide – No pilsēttelpas uz pilsētas ekosistēmām

Mainīt valodu

Kāpēc gan nesākt veidot ekosistēmas, nevis tikai nodarīt tām kaitējumu?

Profesore Jacqueline McGlade

„Kāpēc gan nesākt veidot ekosistēmas, nevis tikai nodarīt tām kaitējumu?” saka profesore Jacqueline McGlade „Mums ir gan attiecīgas tehnoloģijas, gan projektēšanas iemaņas. Nākotnes risinājumus varam rast visā Eiropā, taču tie ir tikai atsevišķi inovatīvi projekti. Mums ir jāvirzās no atsevišķiem inovatīviem projektiem uz nākotnes pilsētām”.

„Paņemsim gaismu – tas ir dabas resurss. Cilvēkiem patīk strādāt un dzīvot dabiskajā gaismā. Ēkās var viegli nodrošināt daudz labāku dabiskās gaismas izmantošanu. Vai arī paņemsim vertikālo dārzkopību. Vertikālā dārzkopība nozīmē mūsu pilsētu pārvēršanu par ilgtspējīgām pilsētu saimniecībām, kur augu kultūras tiek audzētas gan uz ēkām, gan to iekšpusē.

„Doma par dzīvajām sienām un vertikāliem dārziem ir ļoti sena, tā nāk vēl no Babilonas gaisa dārziem. Tas ir pārsteidzoši, ka līdz šim neesam neko daudz izdarījuši šajā jomā, taču tagad sakarā ar klimata pārmaiņām mums ir radusies steidzama vajadzība mainīt savus ieradumus”, saka profesore McGlade.

Augstākas temperatūras pilsētās, ko izraisa betons un asfalts, kas absorbē siltumu un atbrīvo to lēnām, nodrošinātu ilgāku augšanas sezonu un labākas ražas. Lietus ūdeni varētu savākt uz jumtiem, un cauruļvadu tīkli ļautu tam lēnām sūkties cauri visiem līmeņiem. Augi darbotos arī kā izolācijas slānis, saglabājot dzīvojamās telpas ēkas iekšpusē vēsas vasarā un siltas ziemā.

Iedzīvotāju pārvietošanās

Visā pasaulē novērojama iedzīvotāju koncentrēšanās pilsētās. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā 80 procenti no aplēstajiem deviņiem miljardiem iedzīvotāju dzīvos pilsētu teritorijās. Daudzas mūsu pilsētas cīnās ar sociālajām un vides problēmām, ko izraisa tādi negatīvi faktori kā pārblīvētība, nabadzība, piesārņojums un satiksme.

Iedzīvotāju koncentrēšanās pilsētās turpināsies. Visā pasaulē pilsētas aizņem tikai 2 % no zemeslodes virsmas, taču tajās dzīvo puse no pasaules iedzīvotājiem(20). Eiropā 75 % cilvēku dzīvo pilsētās. Līdz 2020. gadam šis cipars, visticamāk, sasniegs 80 %. Eiropas pilsētu daļa mūsu enerģijas patēriņā pašlaik veido 69 %, un līdz ar to tās ir atbildīgas par lielāko daļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Pilsētu ietekme uz vidi ir plaša un sniedzas tālu, jo tām, lai apmierinātu pieprasījumu pēc enerģijas un resursiem un apglabātu atkritumus, nākas būt atkarīgām no citiem reģioniem. Kādā pētījumā par Lielo Londonu(21) ir aplēsts, ka Londonas radītais ekoloģiskās pēdas nospiedums 300 reizes pārsniedz tās ģeogrāfisko teritoriju un ir gandrīz divreiz lielāks par visas Apvienotās Karalistes teritoriju. Pilsētu radītais piesārņojums bieži vien ietekmē arī teritorijas ārpus pilsētām.

Klimata pārmaiņas rada jaunus draudus pilsētu dzīvei. Klimata pārmaiņu rezultātā dažas pilsētas saskarsies ar ievērojamām grūtībām. Tas varētu saasināt sociālo nevienlīdzību: nabadzīgie bieži ir pakļauti lielākam riskam, un tiem nav nepieciešamo resursu, lai pielāgotos. Klimata pārmaiņas ietekmēs arī pilsētu vidi, piemēram, gaisa un ūdens kvalitāti.

No pielāgošanās līdz jaunai domāšanai

Tātad mūsu pilsētās un pilsētu teritorijās pastāv daudzas problēmas, kuru klāsts ietver gan sociālas, gan arī veselības un vides problēmas. Tomēr cilvēku, uzņēmumu un pakalpojumu tuvums, kas saistās jau ar pašu vārdu „pilsēta”, nozīmē arī lielas iespējas.

Pilsētu vide nodrošina svarīgas iespējas, kas nepieciešamas ilgtspējīgai dzīvei. Iedzīvotāju blīvums pilsētās nozīmē īsākus braucienus uz darbu un pakalpojumu saņemšanai, intensīvāku sabiedriskā transporta izmantošanu un mazākus mājokļus, kam nepieciešama mazāka apgaismošana un apkure. Rezultātā pilsētnieki patērē mazāk enerģijas uz vienu iedzīvotāju nekā laukos dzīvojošie.(22)

Mūsu pilsētas arī ieņem unikālu stāvokli saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Pilsētas fiziskie raksturlielumi, plānojums, pārvaldība un atrašanās vieta, ir tikai daži no faktoriem, kas var to gan veicināt, gan mazināt.

Skaidrs, ka inženiertehniskās pieejas, piemēram, plūdu barjeras, ir tikai daļa no risinājuma. Pielāgošanās arī prasa principiāli pārdomāt pilsētu plānojumu un pārvaldību, un tas būtu "jāintegrē" visās saistītajās politikas jomās, tostarp zemes izmantošanā, mājokļu būvniecībā, ūdens resursu apsaimniekošanā, transportā, enerģētikā, sociālajā taisnīgumā un veselībā.

Pārdomājot pilsētu projektēšanu, arhitektūru, transportu un plānošanu, mēs varam pārvērst pilsētas un pilsētu ainavas par „pilsētu ekosistēmām”, kas atradīsies klimata pārmaiņu mazināšanas (uzlabots transports, tīra enerģija) un pielāgošanās (peldošas mājas, vertikālā dārzkopība) avangardā. Labāks pilsētu plānojums uzlabos dzīves kvalitāti visās jomās un radīs jaunas nodarbinātības iespējas, paplašinot tirgu jaunām tehnoloģijām un zaļajai arhitektūrai.

Galvenais ir plānot pilsētas tā, lai mazinātu enerģijas patēriņu uz vienu iedzīvotāju, lietojot tādus līdzekļus, kā, piemēram, ilgtspējīgs pilsētas transports un zema enerģijas patēriņa mājokļi. Svarīga loma ir arī jaunām tehnoloģijām energoefektivitātes un atjaunojamo resursu jomās, piemēram, saules vai vēja enerģijai un alternatīvai degvielai, jo tās sniedz iespējas katram no mums un  organizācijām mainīt savu uzvedību.

Projektējot nākotni

„Nākotne izrādīsies savādāka, nekā mēs prognozējam – par to mēs visi varam būt pārliecināti. Plānošanas gaitā mēs ņemam vērā šo nenoteiktību”, saka Johan van der Pol, Nīderlandes būvniecības uzņēmuma „Dura Vermeer”, kurš pašlaik nodarbojas ar jauna Amsterdamas peldošā rajona – Eiburgas – projektēšanu un būvniecību, direktora vietnieks.

Eiburga ir viens no vērienīgākajiem projektiem, ko jebkad ir uzņēmusies Amsterdamas pašvaldība. Iedzīvotāju skaita pieaugums un ūdens līmeņa celšanās ir piespiedusi blīvi apdzīvoto pilsētu izmantot radošu pieeju – eksperimentēt ar jauna veida arhitektūru, kas atrodas tieši uz ūdens. Jaunie nami ir „pietauvoti” peldošiem gājēju celiņiem un pieslēgti elektroenerģijas un ūdens padeves un kanalizācijas sistēmām. Šos namus var viegli atvienot un pārvietot uz citu vietu, kas piešķir vārdu salikumam „pārvietojamais nams” pilnīgi jaunu nozīmi. Šajā jaunbūvējamajā pilsētiņā ietilpst arī videi draudzīgas peldošas siltumnīcas, kurās aug visa veida augļi un dārzeņi.

Eiburgas peldošie nami ir tikai viens jauna arhitektūras un pilsētplānošanas virziena piemērs. Klimata pārmaiņu ietekmi raksturo gan sausuma un karstuma viļņi Eiropas dienvidos, gan plūdi ziemeļos. Pilsētām ir jāpielāgojas. Virkne arhitektu, inženieru un pilsētplānotāju domā nevis vienkārši par pretplūdu dambju nostiprināšanu vai kuģošanu ūdeņos, bet gan ir izstrādājuši pilnīgi jaunu pieeju dzīvei pilsētās. Viņi uztver pilsētu ainavas kā nākotnes pilsētu ekosistēmas.

Zināšanu un labas prakses apmaiņa

„Eiropas pilsētas saskaras ar dažādām problēmām, kam nepieciešami atšķirīgi risinājumi”, saka Ronan Uhel, EVA Dabas sistēmu un neaizsargātības programmas vadītājs.

„Pilsētas, kuras sākušas veikt pasākumus jau agrīnā stadijā, redzēs savu pielāgošanās ieguldījumu pozitīvo atdevi. Tomēr līdz šim tikai dažas Eiropas pilsētas ir izstrādājušas stratēģiju, kas ļauj pielāgoties „jaunajiem” klimata pārmaiņu apstākļiem – un faktiskā pasākumu īstenošana pagaidām lielākoties saistās ar maza mēroga projektiem,” viņš saka.

Citu pilsētu rīcībā var nebūt tik daudz zināšanu un resursu, un tām būs nepieciešams pastāvīgs atbalsts un norādījumi. Šajā posmā visvērtīgākais varētu būt pieredzes un labas prakses apmaiņas uzlabošanās starp pilsētām.

„Tistede ir neliela apdzīvota vieta Dānijas rietumos, kas pati sevi apgādā ar enerģiju. Reizēm tā pat piegādā enerģiju visas valsts tīklam. Šī apdzīvotā vieta pārveido savu likteni. Tas skan filozofiski, taču tieši par to mēs arī runājam – par sevis atklāšanu no jauna,” saka Ronan Uhel.

„Mēs esam izveidojuši tādu cilvēku sabiedrību, kuriem nepieciešams atbalsts. Mums bieži vien ir tikai virtuāla saikne ar mūsu dabisko apkārtni, mūsu pārtiku ciešā plastmasas iesaiņojumā, mūsu ūdeni. Mums no jauna jāatklāj pašiem sevi un mūsu vieta dabā.”

Parīze san

Bites tiek turētas uz Parīzes Operas nama jumta jau 25 gadus. Šī bišu kolonija, kas atrodas Parīzes vispazīstamākajā vietā, jūtas lieliski un ik gadus saražo gandrīz 500 kg medus.

Pilsētas bitēm klājas brīnišķīgi, un pilsētā ir 400 bišu kolonijas. Jauni stropi ir novietoti Versaļas pilī un „Grand Palais”. Pilsētu dārzi un parki patiešām nodrošina ziedošu augu un koku pārpilnību. Lai gan pilsētās ir piesārņojums, pesticīdu tajās ir daudz mazāk. Pilsētas bitēm, šķiet, klājas labāk nekā to sugas māsām Eiropas laukos.

Francijas Nacionālā biškopju savienība 2005. gadā uzsāka kampaņu „Operācija „Bites”” ar nolūku integrēt bites pilsētas ainavā. Šķiet, ka šai kampaņai ir panākumi. Pēc Biškopju savienības aplēsēm katrā Parīzes bišu stropā vienā sezonā saražo vismaz 50-60 kg medus, bet mirstības līmenis kolonijās ir 3-5 %. Salīdzinājumam: lauku bites saražo no 10 līdz 20 kg medus, un mirstības līmenis ir 30-40 %.

Bites rosīgi darbojas arī Londonā. Saskaņā ar Londonas Biškopju apvienības datiem pilsētas bitēm par labu nāk ziedošo augu un koku pārpilnība kopā ar relatīvi zemo pesticīdu izmantošanas līmeni. Šie faktori, kā arī mazliet maigākie laika apstākļi nodrošina to, ka biškopības sezona ir garāka un parasti ražīgāka nekā lauku apvidos. Tas ir lielisks mūsu pilsētu ekosistēmas potenciāla piemērs.

Sekojot stāvoklim uz Zemes

Mēs, EVA darbinieki, uzskatām, ka, ja mēs vēlamies tikt galā ar mūsu vides problēmām, mums ir jāiesaista parastie cilvēki un jāpajautā, kā viņi var mūs „informēt”. Zemnieki, dārznieki, mednieki, sporta entuziasti – visiem viņiem ir savas vietēja rakstura zināšanas.

EVA un „Microsoft” sadarbības projekts „Eye on Earth” nodrošina ātri, interaktīvi reālā laikā pieejamu informāciju par peldvietu ūdens un gaisa kvalitāti visā Eiropā, pie kam sniedzamo pakalpojumu skaits turpmāk palielināsies. Tas ļauj lietotājiem paust savu viedokli, papildinot un apstiprinot (vai, iespējams, atspēkojot) oficiālo informāciju. Iesaistot pilsoņus informācijas nodrošināšanā un apbruņojot tos ar atbilstīgu un salīdzināmu informāciju, tādi pakalpojumi kā „Eye on Earth” var ievērojami veicināt vides pārvaldības pilnveidi: http://eyeonearth.cloudapp.net/

20     ANO Vides programma, 2008

21      Lielās Londonas dome

22      IEA, 2008

Geographic coverage

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100