Pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz zaļo ekonomiku

Mainīt valodu
Article Publicēts 14.04.2016 Pēdējās izmaiņas 15.09.2016 10:50
Mūsu pašreizējā resursu izmantošana nav ilgtspējīga un pārmērīgi noslogo mūsu planētu. Mums ir jāveicina pāreja uz zaļo aprites ekonomiku, pievēršoties nevis atkritumu apsaimniekošanas politikām, bet gan ekodizainam, inovācijām un ieguldījumiem. Pētniecība var sekmēt inovācijas procesus ne tikai ražošanā, bet arī uzņēmējdarbības modeļos un finansēšanas mehānismos.

 Image © © Nikolaos Kalkounos, Picture2050 /EEA

Eiropas Komisija 2015. gada 2. decembrī ierosināja izdot jaunu tiesību aktu paketi attiecībā uz aprites ekonomiku. Pakete attiecas uz ražojumu paplašinātā dzīves cikla dažādiem posmiem, sākot no ražošanas un patērēšanas, līdz atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējo izejvielu tirgum. Ierosinātās darbības ir izstrādātas ar mērķi uzlabot gan vides, gan ekonomikas apstākļus, kā arī gūt vislielāko vērtību un pielietojumu no visām izejvielām, produktiem un atkritumiem, sekmējot enerģijas taupīšanu un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Pēdējo desmitgažu laikā tiesību akti attiecībā uz vides aizsardzību ir mainījušies. Tā vietā, lai reaģētu uz konkrētām problēmām, šobrīd tiek meklēti integrēti un sistemātiski risinājumi. Aprites ekonomikas pakete ir viens no jaunākajiem piemēriem šādai integrētajai politikai un neapšaubāmi ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Savienības mērķi “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”.

Mūsu “Vide Eiropā —  stāvoklis un perspektīvas 2015: apkopojošais ziņojums” (SOER2015) iezīmē šobrīd aktuālākās ar ilgtspējību saistītās problēmas. Mēs patērējam un iegūstam vairāk resursu (gan Eiropā, gan pasaulē), nekā mūsu planēta attiecīgajā laikā spēj atjaunot. No vienas puses, saimnieciskā darbība veicina cilvēku labklājību un nabadzības samazināšanos. No otras puses, tā piesārņo vidi, kaitē planētai, bojā cilvēku veselību un samazina planētas spējas nodrošināt mums visu nepieciešamo. Klimata pārmaiņu un apdzīvotības pieauguma prognozes vēl vairāk mudina uzsākt visaptverošas un tūlītējas darbības.

Lai gan neviena valsts pagaidām nav sasniegusi “labklājīgu dzīvi”, ievērojot tās dabiskās iespējas, ir vairākas iedrošinošas pazīmes. Eiropas Savienība ir sākusi mazināt saikni starp ekonomikas izaugsmi un enerģijas vai materiālu patēriņu. Eiropieši pārstrādā aizvien lielāku daļu savu sadzīves atkritumu un aizvien mazāk nosūta uz atkritumu poligoniem. Ekonozares (piemēram, tās, kas darbojas atjaunojamās enerģijas, notekūdeņu attīrīšanas, gaisa piesārņojuma kontroles u. c. jomās) pēdējās desmitgades laikā ir būtiski augušas un radījušas darbavietas, neraugoties uz neseno ekonomikas lejupslīdi.

Atkarības no izejvielām samazināšana

Aprites ekonomikas mērķis ir samazināt jaunu resursu (jo īpaši atjaunojamo resursu) “iepludināšanu”, pēc iespējas izmantojot, atkārtoti izmantojot un subsidējot ekonomikas apritē esošos resursus, kā arī samazinot emisiju un atkritumu daudzumu.

Vēstījums ir skaidrs: potenciāls atkritumu daudzuma samazinājums varētu būtiski uzlabot ekonomikas stāvokli un cilvēku veselību. Paturot apritē jau iegūtos resursus, tiktu ne tikai samazināta atkarība no izejvielām (pašu iegūtām vai importētām), bet arī uzlabota konkurētspēja, vienlaicīgi samazinot ietekmi uz vidi. EVA veiktās provizoriskās analīzes liecina, ka Eiropas valstis jau veic nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu savu resursu izmantošanas efektivitāti, galvenokārt tādu ekonomisku apsvērumu dēļ, kas saistīti ar atkarību no resursiem.

Atkritumu radīšanas novēršana, pārstrāde un labāka atkritumu apsaimniekošana neapšaubāmi būtiski samazina resursu ieplūšanu ekonomikas apritē un izplūšanu no tās. Tomēr ar materiālu aprites noslēgšanu vien nepietiek, lai novērstu turpmāko ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un labklājību. Aprites ekonomika koncentrējas uz nepieciešamību pāriet no atkritumu apsaimniekošanas uz zaļo ekonomiku. Mums ir jāizvērtē mūsu ražošanas, patēriņa un ražojumu iznīcināšanas paradumi.

Ekodizaina iespēju atklāšana

Pirmkārt, ekodizainam ir būtiska nozīme attiecībā uz pārstrādes potenciāla uzlabošanu un ražojumu dzīves cikla pagarināšanu. Mēs varam veidot tādus ražojumus, kurus būtu viegli salabot, aizstājot tikai bojātās daļas, un kuru detaļas būtu viegli sašķirot optimālai pārstrādei.

Mums jāizvērtē arī ražojumos izmantoto materiālu veselības un vides aspekti. Turklāt ekodizains var palīdzēt aizstāt materiālus, kuriem ir augsta ietekme uz vidi, ar labākām alternatīvām. Piemēram, ir skaidrs, ka kaitīgu vielu ietekme ir būtisks apdraudējums veselībai. Mēs varam ieviest tīru materiālu apriti, lai novērstu kaitīgo vielu ietekmi uz cilvēkiem un aizsargātu ekosistēmas no ķīmiskā piesārņojuma.

Dažādām ražošanas un enerģijas ieguves vajadzībām var izmantot arī bioizejvielas. Tomēr iespējas pāriet uz bioizejvielām ir jāanalizē, ņemot vērā to ekosistēmu un ietekmi uz veselību. Piemēram, pastāv ierobežojumi mežu izmantošanai un koksnes dedzināšanai ar mērķi iegūt enerģiju, jo tādējādi tiek pasliktināta gaisa kvalitāte.

Ieguldījumi inovāciju veicināšanā

Pārejai uz aprites ekonomiku ir ļoti svarīgas ekoloģiskās inovācijas un pētniecība, kas veicina inovatīvus risinājumus. Inovācijas neattiecas tikai uz ražošanas procesiem. Ir iespējams veicināt un atbalstīt arī jaunu uzņēmējdarbības modeļu veidošanu. Ir neskaitāmi inovatīvu risinājumu piemēri, kas koncentrējas uz pakalpojumu sniegšanu, nevis ražojumu pārdošanu, piemēram, jums ne vienmēr ir jāiegādājas automobilis, lai atrisinātu savas transporta vajadzības. Šādiem uz sadarbību vērstiem uzņēmējdarbības modeļiem, kuru mērķis ir sniegt pakalpojumus, nāktu par labu jauni finansēšanas mehānismi, jo ieguldījumi un peļņa laika gaitā mainās.

Eiropā publiskais finansējums ekoloģiskajām inovācijām šobrīd jau ir pieejams, tomēr tas varētu būt būtiskāks nekā šobrīd. Ieguldījumus infrastruktūrā, pētniecībā un pilsētu attīstībā varētu īstenot tā, lai veicinātu pārēju uz zaļo ekonomiku. Cieša apņemšanās uzlabot ilgtspējību kombinācijā ar skaidru finansiālo un regulatīvo vidi raida pareizos signālus visām iesaistītajām pusēm.

Ir skaidrs, ka virzība uz zaļo aprites ekonomiku nāks par labu atsevišķām grupām un nozarēm, bet citām tā radīs papildu slogu. Politikas veidotājiem būs jāņem vērā vienlīdzības jautājumi gan Eiropas, gan globālā mērogā, kā arī jāpiedāvā atbalsta pasākumi, lai veicinātu un virzītu nepieciešamās sociāli ekonomiskās pārmaiņas.

 

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Ievadraksts, publicēts 2016. gada marta EVA biļetenā Nr. 2016/1.

Saistītais saturs

Geographic coverage

Austria, Belgium, Bulgaria, Croatia, Cyprus, Czech Republic, Denmark, Estonia, Finland, France, Germany, Greece, Hungary, Iceland, Ireland, Italy, Latvia, Liechtenstein, Lithuania, Luxembourg, Malta, Netherlands, Norway, Poland, Portugal, Romania, Slovakia, Slovenia, Spain, Sweden, Switzerland, Turkey, United Kingdom
iegrāmatots zem:
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100