Gaisa kvalitāte joprojām ir aktuāls temats daudziem Eiropas iedzīvotājiem

Mainīt valodu
Article Publicēts 01.02.2017 Pēdējās izmaiņas 16.02.2017
Pagājušajā mēnesī Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja savu jaunāko ziņojumu „Gaisa kvalitāte Eiropā”, kurā atzīmēts, ka, lai gan gaisa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, gaisa piesārņojums joprojām ir nopietnākais vides veselības apdraudējums Eiropā. Mēs tikāmies ar EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto González Ortiz, lai pārrunātu ziņojumā minētos secinājumus un to, kā tādas tehnoloģijas kā satelītattēli palīdz uzlabot gaisa kvalitātes izpēti.

© Simeon Lazarov, Environment & Me /EEA

Kādas bija 2016. gada ziņojuma būtiskākās atziņas?

Šā gada ziņojumā ir secināts, ka gaisa piesārņojuma koncentrācija Eiropā turpina pakāpeniski pazemināties. Taču tā joprojām ievērojami ietekmē veselību. Gaisa piesārņojums tā izraisīto slimību dēļ joprojām ir cēlonis zemākai dzīves kvalitātei. Mūsu aktualizētais ziņojums sniedz arī jaunas aplēses par ietekmi uz veselību, ko rada viskaitīgākie gaisa piesārņotāji, piemēram, cietās daļiņas PM2,5 , kas pēc aplēsēm 2013. gadā izraisīja 467 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu 41 Eiropas valstī.

Gaisa piesārņojuma apdraudējums veselībai ir labi zināms fakts, pateicoties tādām organizācijām kā Pasaules Veselības organizācija, un iedzīvotāji visā Eiropā aizvien vairāk apzinās šīs problēmas nopietnību. Mēs esam pakļauti gaisa piesārņojumam katru dienu. Tas nav redzams, taču to var just, kad piesārņojuma līmenis ir augsts.

Kādi ir secinājumi par autotransportu un gaisa piesārņojumu pilsētās? 

Ziņojumā aprakstīta autotransporta ietekme uz gaisa piesārņojumu, kas nesen ir atspoguļota arī ziņās saistībā ar vairākām Eiropas pilsētām, tostarp Parīzi un Londonu.

Autotransports ir galvenais slāpekļa dioksīda (NO2) emisiju avots, kurš ir viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem, kas negatīvi ietekmē veselību. Šā piesārņotāja dēļ gaisā var arī izveidoties ozona un cieto daļiņu slānis. Autotransports ir arī būtisks primāro daļiņu avots, ko rada ne tikai degvielas sadegšana, bet arī riepu un bremžu nodilums, un bez tam autotransports ir vērā ņemams siltumnīcefekta gāzu emisijas avots.

Tāpat autotransports aizņem lielu daļu mūsu publiskās telpas, kā piemēru var minēt sastrēgumus . Tas arī rada troksni. Tādējādi autotransports rada daudz problēmu.

Protams, neviens nenoliedz svarīgo transporta un mobilitātes lomu mūsu ikdienas dzīvē, taču pārvietošanos var padarīt ilgtspējīgāku. Šobrīd jau daudzas Eiropas pilsētas īsteno pasākumus, cenšoties izveidot ilgtspējīgākas pārvietošanās sistēmas. Taču atsevišķi pasākumi, piemēram, sastrēgumu nodoklis, ir īstermiņa līdzekļi, tāpēc ir nepieciešams apsvērt ilgtermiņa fundamentālu un inovatīvu izmaiņu ieviešanu transporta sistēmā, lai uzlabotu mūsu vispārējo labklājību.

Ziņojumā ir pievērsta uzmanība arī emisijām, ko rada dzīvojamās ēkas un tirdzniecības centri. Vai tie rada nopietnas problēmas? 

Malkas apkures krāsnis un kamīni arī ir problēma, bez tam daudz lielāka nekā varētu šķist, jo īpaši ziemas laikā. Eiropas austrumos un ziemeļos cilvēki joprojām daudz kurina kamīnus vai krāsnis, kas rada lielu PM2,5 piesārņojumu. Visu veidu kurināmā izmantošana mājsaimniecību, tirdzniecības objektu un citu publisku ēku apkurei faktiski ir lielākais PM2,5 emisiju izraisītājs. Apkure kopumā rada vairāk nekā pusi no visām PM2,5 emisijām Eiropā.

Vēl viena problēma ziemā var būt tā, ka mierīgos klimatiskos apstākļos liela daļa šo emisiju temperatūras inversijas dēļ mēdz palikt tuvu zemes virsmai. Šādos apstākļos aukstais gaiss paliek zemākajos atmosfēras slāņos. Aukstais gaiss, kas ir blīvāks, neļauj emisijām sajaukties un izklīst atmosfēras augšējos slāņos, tāpēc piesārņojums paliek tuvu zemei.

Kādus pasākumus EVA īsteno, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Eiropā?

Viens no galvenajiem EVA ieguldījumiem ir vajadzīgo zināšanu un informācijas sniegšana, lai palīdzētu politikas veidotājiem pieņemt pamatotākus lēmumus saistībā ar gaisa kvalitāti. Mēs arī strādājam, lai palielinātu sabiedrības izpratni par šo problēmu, kas ir vienlīdz svarīgi.

Mēs apkopojam Eiropas valstu oficiālos datus par gaisa piesārņojumu, ko pēc tam izmantojam, lai sagatavotu mūsu regulāros gaisa kvalitātes novērtējumus, balstoties uz ziņojumiem un indikatoriem. Mēs arī dalāmies ar mūsu datiem par gaisa piesārņojumu ar daudzām citām ieinteresētajām personām, tostarp sabiedrības pārstāvjiem, valstu un reģionālajām iestādēm un ES „Copernicus” satelītu programmu. Mēs regulāri piedalāmies semināros, konferencēs un sanāksmēs visā Eiropā un starptautiskā mērogā, lai dalītos pieredzē un diskutētu par šo problēmu un mūsu atziņām, kas politikas veidotājiem ļauj uzsākt iniciatīvas. Gaisa piesārņojums ietekmē dažādas politikas jomas, tāpēc viena no mūsu prioritātēm ir veicināt integrētu starpnozaru politiku un pasākumu izstrādi.

Vai gaisa piesārņojuma monitoringa uzlabošanai tiek izmantotas kādas jaunas tehnoloģijas?

Mēs iegūstam lielāko daļu datu no stacionārām gaisa kvalitātes monitoringa stacijām, kuru darbību nodrošina valstu un pašvaldību iestādes dalībvalstīs. Tomēr šobrīd mēs meklējam veidus, kā izmantot citas tehnoloģijas, piemēram, apkopot datus, izmantojot satelītus ES „Copernicus” programmas ietvaros. Šī metode ir samērā jauna. EVA sadarbojas ar „Copernicus” atmosfēras pētniecības dienestiem, un savā EVA gaisa kvalitātes komandā mēs arī izmantojam daļu no šīs informācijas. Apvienojot no satelītiem iegūto informāciju un modelēšanu, mēs varam precīzāk noteikt piesārņotāju koncentrācijas telpisko sadalījumu. Tāpēc tā vietā, lai iegūtu datus tikai pēc noteikta laika intervāla no konkrētām mērījumu stacijām, mēs varam gūt krietni plašāku pārskatu. Taču ir svarīgi gūt apstiprinājumu modelētajiem rezultātiem, izmantojot dabā veiktus novērojumus, un tieši šajā ziņā ļoti noderīgi ir no citām Eiropas valstīm saņemtie EVA dati.

Tāpat mēs esam novērojuši, ka paši iedzīvotāji sāk veikt gaisa piesārņojuma monitoringu, izmantojot sensorus. Tas ir jauns informācijas avots, tomēr vēl ir jāuzlabo šo ierīču precizitāte. Tās vēl nav pilnībā uzticamas, taču tā ir jauna tehnoloģija un lielisks veids, kā palielināt sabiedrības izpratni un iesaistīšanos gaisa piesārņojuma problēmu risināšanā. Kādu dienu šī tehnoloģija varētu kļūt arī par labu papildu informācijas avotu.

 

Alberto González Ortiz

Intervija publicēta 2016. gada decembra EVA biļetenā Nr. 04/2016.

Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100