Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Raksti / Dzīvības Gobelēns - Bioloģiskā daudzveidība – mūsu dzīvības nodrošināšanas „ekosistēma”

Dzīvības Gobelēns - Bioloģiskā daudzveidība – mūsu dzīvības nodrošināšanas „ekosistēma”

Mainīt valodu

Daba izmanto tikai visgarākos pavedienus savu rakstu aušanai, tāpēc katrs tās audekla mazais gabaliņš atklāj visa gobelēna uzbūvi.

Richard P. Feynman, fiziķis un Nobela prēmijas laureāts.

Komentējot dziedātājputnu, augu sugu un kukaiņu izzušanu no ainavas 1960. gadu sākumā, rakstnieks Oldess Hakslijs teica, ka mēs „zaudējam pusi no dzejas tematikas”.

Hakslijs tikko kā bija izlasījis kādu jaunu, varenu grāmatu „Klusais pavasaris”, ko bija uzrakstījusi amerikāņu bioloģe Rachel Carson. Šī grāmata pirmoreiz tika izdota 1962. gadā, un tā tika plaši lasīta un apspriesta, un palīdzēja rosināt sabiedrības bažas par pesticīdu lietošanu, piesārņojumu un vidi kopumā. Nebanalizējot notiekošo, Hakslija atsauce uz kultūras zaudēšanu sevī ietver to termina „bioloģiskā daudzveidība” jēgu un būtību, kuru mums bieži vien ir grūti paskaidrot.

Bioloģiskā daudzveidība sastāv no diviem vārdiem: „bioloģiskā” un „daudzveidība”. Šis termins aptver visu dzīvo organismu daudzveidīgo kopumu gan sugu ietvaros, gan starp tām. Visbeidzot, bioloģiskā daudzveidība ir daba visās tās formās.

Ekosistēma ir augu, dzīvnieku un mikroorganismu un to mijiedarbības ar vidi kopums. No acumirklīgas saskarsmes starp biti un ziedošu augu vasaras pļavā līdz plašai un nepārtrauktai gaisa, ūdens un augsnes mijiedarbībai – ekosistēmas iemieso dzīvības pamatus uz zemes.

Bites, vācot nektāru, paņem no ziediem arī putekšņus un pārnes tos uz citiem ziediem, tādējādi tos apputeksnējot. Rezultātā uzzied  jauni ziedi, kas mijiedarbojas ar virs tiem esošo gaisu un zem tiem esošo augsni un ūdeni. Kā piemēru varam minēt kokus. To lapas attīra gaisu, bet saknes attīra ūdeni, izsūcot no tā barības vielas. Saknes arī nostiprina un baro augsni – pat tad, ja tās iet bojā. Atņemiet kādai ekosistēmai kokus, un drīz vien tas ietekmēs gaisa, ūdens un augsnes kvalitāti. Pievienojiet kādai ekosistēmai kokus – arī pilsētā, un tie radīs noteiktu ietekmi, atdzesējot gaisu un uzlabojot tā kvalitāti.

Mēs visi esam šīs „sistēmas” sastāvdaļas, taču bieži par to aizmirstam. Kopš brīža, kad mūsu senči sāka izmantot bites, ziedošus augus un pļavas pārtikas iegūšanai tādā veidā, kuru mēs tagad saucam par lauksaimniecību, mēs esam veidojuši un mainījuši bioloģisko daudzveidību. Lauksaimniecības dzīvnieku sugas un augi kļuva par ražojumiem ar izteiksmi  naudā. No lauksaimniecības mēs pārgājām uz industrializāciju, un, lai kurp mēs arī dotos, dabai, lai arī negribīgi, ir jāseko mums.

Esam veikuši pilnu apli: industrializējot mūsu dzīvi, tostarp lauksaimniecību, mēs esam industrializējuši dabu. Mēs audzējam kukaiņus, dzīvniekus un augus tirgum, izvēloties iezīmes, kas apmierina mūs un mūsu vajadzības. Bioloģiskā daudzveidība ir apdraudēta gan kopumā, gan molekulārā līmenī.

Daba bieži vien tiek uztverta kā greznība: sugu saglabāšana varētu būt ļoti vēlama, to izzušana varētu būt traģiska, bet galu galā šķiet, ka tā varētu būt cena, kuru vērts maksāt, ja vien tas ļauj cilvēkiem aizsargāt darbavietas un paaugstināt mūsu ienākumus. Realitāte, protams, ir pilnīgi atšķirīga. Ņemsim, piemēram, bites.

Savvaļas bišu sugas jau ir izmirušas daudzās Eiropas daļās. Izdzīvojušās bišu populācijas bieži vien ir savvaļā nonākušas jaunās sugas. Tagad to populācijas tiek izpostītas visā pasaulē. Biškopjiem nākas saskarties ar virkni nopietnu problēmu, sākot no pesticīdiem un ērcēm un beidzot ar slimībām un novājinātu ģenētisko struktūru. Britu Biškopju asociācijas (BBKA) dalībnieku pārskatā ir konstatēts, ka 2007.-2008. gada ziemā medus bišu skaits samazinājās par 30 %. Tas liecina par vairāk nekā 2 miljardu bišu bojāeju, kas veido 54 miljonu mārciņu zaudējumu ekonomikai.

Galvenais, par ko liecina šis un turpmākie piemēri, ir tas, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nevis veicina ekonomisko attīstību, bet gan to apdraud.

2010. gads – bioloģiskā daudzveidība uzmanības centrā

2002. gadā valstis visā pasaulē apņēmās samazināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tempus līdz 2010. gadam. Eiropas Savienība gāja vienu soli tālāk un apņēmās līdz 2010. gadam pilnībā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā. Tomēr Eiropas Vides aģentūras (EVA)(1) veiktais novērtējums rāda, ka, neraugoties uz progresu dažās jomās, ES mērķis netiks sasniegts. Bioloģiskā daudzveidība, patiešām, samazinās nepieredzētā ātrumā.

2010. gads ir pasludināts par ANO starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu, un šis temats būs intensīvas kontroles un debašu uzmanības centrā visu gadu. Tas, ka mērķis nav sasniegts, Eiropas Savienībā jau ir izraisījis nopietnu diskusiju par to, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību.

Kas notiek ar bioloģisko daudzveidību?

Eiropa ir guvusi zināmus panākumus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Pēdējo 30 gadu laikā Eiropas Savienība, mēģinot aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ir izveidojusi tīklu no gandrīz 25 000 aizsargājamām(2) teritorijām visās dalībvalstīs. Šo teritoriju platība ir aptuveni 880 000 km2, kas atbilst 17 % no ES teritorijas. Šis plašais objektu klāsts, kurš pazīstams ar nosaukumu Natura 2000, ir lielākais aizsargājamo teritoriju tīkls pasaulē.

Tiesību akti par izmešiem atmosfērā (gaisa piesārņojumu), saldūdens kvalitāti un notekūdeņu attīrīšanu ir devuši pozitīvus rezultātus, veicinot bioloģisko daudzveidību. Piemēram, skābais lietus, kas postīja mežus Ziemeļeiropā, vairs nav liela problēma. Lauksaimniecība aizvien vairāk pieskaņojas apkārtējai ainavai, lai gan šajā ziņā vēl joprojām ir daudz darāmā. Saldūdens kvalitāte kopumā ir uzlabojusies.

Tomēr bioloģiskās daudzveidības samazināšanās joprojām ir vērojama visos mērogos. Ziemeļu Ledus okeāna ledus kārta vasarā samazinās un kļūst plānāka ātrāk nekā jebkad agrāk. 2007. gadā ledus kārtas apjoms bija uz pusi mazāks nekā 1950. gados izmērītais. Tas ietekmē visus šī apgabala iemītniekus — sākot no ledū dzīvojošiem mikroorganismiem līdz polārlāčiem un cilvēkiem. Kā tiks paskaidrots tālāk, kūst arī ledāji Eiropas kalnu grēdās, kas rada nopietnas sekas desmitiem miljonu eiropiešu.

Visā pasaulē zvejniecība nodrošina pārtiku un iztikas līdzekļus vairāk nekā miljardam cilvēku. Taču puse no visiem savvaļas zivju resursiem jau ir pilnībā izsmelti. Lielākā daļa no pašreizējās rūpnieciskās zvejniecības, iespējams, iznīks līdz 2050. gadam, ja vien tagadējās tendences nemainīsies. Atgriežoties uz sauszemes, redzams, ka tropu meži tiek masveidā iznīcināti pārtikas (piemēram, sojas un liellopu gaļas ražošanai) un agrodegvielas (piemēram, palmu eļļas) ražošanai, neņemot vērā tos daudzos vērtīgos ekosistēmas pakalpojumus, kurus mums sniedz šie meži.

Pēdējo 20 gadu laikā tauriņu populācijas Eiropā ir samazinājušās par 60 %(3). Tauriņi ir vērtīgi vides indikatori, jo tie ir jūtīgi pret vismazākajām apstākļu izmaiņām dzīvotnēs. To izzušana liecina par daudz plašākām vides pārmaiņām, kuras mēs vēl tikai sākam apjaust.

Vai jūs zinājāt?

  • Bioloģiskā daudzveidība ir daba visās tās formās.
  • Ekosistēma ir augu, dzīvnieku un mikroorganismu, un to mijiedarbības ar vidi kopums.
  • Ekosistēmas pakalpojums ir resurss vai process, ar ko mūs nodrošina daba. Ekosistēmas pakalpojumu piemēri ir nodrošināšana ar pārtiku un dzeramo ūdeni, kultūraugu apputeksnēšana un kultūras aspekti, piemēram, atpūtas un garīgie labumi, kurus mums sniedz daba.(3)

Kāpēc bioloģiskā daudzveidība mums ir tik svarīga?

Bioloģiskā daudzveidība nodrošina plašu „ekosistēmas pakalpojumu” klāstu, kuru mēs uzskatām par pašsaprotamu. Padomājiet par kukaiņiem, kas apputeksnē kultūraugus, par augsni, koku sakņu sistēmām un klinšu veidojumiem, kas attīra ūdeni, par organismiem, kas noārda atkritumus, vai kokiem, kas attīra gaisu. Padomājiet par dabas vērtību, tās skaistumu un to, kā mēs dabu izmantojam atpūtas nolūkiem.

Tie ir tikai daži no „ekosistēmas pakalpojumiem”, kas padara iespējamu dzīvi uz Zemes. Taču mēs esam zaudējuši saikni ar daudziem šiem dzīvības nodrošināšanas pamatpakalpojumiem un reti pat tos saskatām vai novērtējam to sniegumu. Jau pats šis fakts vien rada milzīgu ietekmi uz mūsu dabas pasauli.

Vides problēmu mainīgums

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados vide reizēm tika uztverta kā atsevišķu sistēmu kopums. Politika un kampaņas bieži koncentrējās uz konkrētām problēmām: smogu gaisā, ķīmisko vielu iepludināšanu upēs no rūpnīcām, Amazones iznīcināšanu, tīģeru nožēlojamo stāvokli, CFC gāzēm aerosolu baloniņos. Cēloņi tika saprasti kā lineāri vai konkrēti, un katru no tiem izskatīja atsevišķi.

Šodien mūsu izpratne par vides noslodzes veidiem ir savādāka. Tie nav vienādi vai atkarīgi no ģeogrāfiskā stāvokļa. Taču to kopīgā iezīme ir tāda, ka tie parasti rodas – tieši vai netieši – cilvēku darbības rezultātā. Mūsu ražošanas, tirdzniecības un patēriņa modeļi ir ārkārtīgi spēcīgs virzītājspēks, kas vienlaicīgi atbalsta mūsu sabiedrību un nosaka mūsu dzīvesveidu, mūsu dzīves kvalitāti un mūsu vidi.

Savienojot punktus

Iedomājieties bērnu zīmēšanas burtnīcu. Bērns veido zīmējumu, savienojot punktus – sākot no punkta numur viens un beidzot ar vislielāko ciparu, kas atrodas kaut kur citur tajā pašā lapā. Sākumā attēls ir nesaprotams, taču pamazām sāk veidoties kaut kas atpazīstams. Mūsu izpratne par galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras sabiedrība, ir attīstījusies no izolētiem punktiem līdz attēla kontūram. Mēs vēl neesam ieguvuši pilnīgu attēlu, taču jau sākam saskatīt aprises.

Bioloģiskā daudzveidība samazinās satraucošā ātrumā, lielākoties tāpēc, ka mēs esam ļaunprātīgi izmantojuši dabu, lai uzturētu ražošanu, patēriņu un tirdzniecību mūsu globalizētajā ekonomikā. Mūsu nespēja novērtēt dabas resursus nozīmē to, ka mūsu koku un mežu, mūsu ūdens, augsnes un gaisa cenas ir zemas vai nepastāv vispār.

Tautsaimniecībā, kur nacionālo bagātību vērtē pēc tā, cik valsts saražo, un kur ceturkšņa peļņas pieaugums ir svarīgāks par gadalaikiem, bieži ir grūti dabu pat saskatīt. Bieži vien mūsu dabas resursi nav pat viens no šādiem punktiem uz lapas.

Nākotnes pārvaldība

Atkal ir pienācis pārdomu un iespēju laiks. Grūtības, ar kurām mēs saskaramies – gan ekonomiskās, gan tās, kuras ir saistītas ar enerģētiku, veselību vai vidi – var tikt pārvarētas. Tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā. Mums viss izdosies, ja atzīsim, ka vēl ļoti maz zinām par mūsu dabisko vidi, tās sarežģītību un mūsu radīto ietekmi uz šo vidi. Mums no jauna ir jāatklāj pazemība un vēlreiz ar apbrīnu jāpalūkojas uz visu, kas mums ir visapkārt.

Sīkākai informācijai apmeklējiet bioloģiskai daudzveidībai veltīto EVA tīmekļa vietni: www.eea.europa.eu/themes/biodiversi

Uzmanības centrā: klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība

Ekosistēmas parasti ir diezgan elastīgas. Tomēr, pārsniedzot noteiktas robežas, kuras sauc par „lūzuma punktiem”, ekosistēmas var sabrukt un pārveidoties, pārejot krasi atšķirīgā stāvoklī ar ievērojamu potenciālo ietekmi uz cilvēkiem. Klimata pārmaiņas draud sagraut svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, tīra ūdens un auglīgas augsnes nodrošināšanu, kas veido gan dzīves kvalitātes, gan ekonomikas pamatu. Mēs nezinām, kāda būs klimata pārmaiņu galīgā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Tomēr zinām, ka cīņai pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un cīņai ar klimata pārmaiņām ir jāiet roku rokā, ja vēlamies aizsargāt vidi. Ekosistēmu pakalpojumi, kuri pašlaik palīdz ierobežot klimata pārmaiņas, piemēram, CO2 absorbcija no atmosfēras, o nodrošina augsne, okeāni un meži, ir nopietni apdraudēti.

Nesenais EVA ziņojums, kurā novērtēts bioloģiskās daudzveidības stāvoklis Eiropā, rāda, ka klimata pārmaiņas ievērojami ietekmē bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā „Virzība uz Eiropas 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķi” (4) tika pētītas 122 Eiropā izplatītas putnu sugas un konstatēts, ka klimata pārmaiņas ir negatīvi ietekmējušas 92 sugas un pozitīvi ietekmējušas 30 sugas. Tas liecina, ka klimata pārmaiņu rezultātā Eiropā ir sagaidāmas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu milzīgas pārmaiņas.

Ziņojumā arī konstatēts, ka ievērojami samazinās pļavas tauriņu skaits; to populācijas kopš 1990. gada ir samazinājušās par 60 %, un nekas neliecina par stāvokļa stabilizēšanos. Tiek uzskatīts, ka galvenais šāda samazinājuma iemesls ir izmaiņas lauku zemes izmantošanā — galvenokārt lauksaimniecības intensifikācija un lauksaimnieku atteikšanās no zemes izmantošanas. Tā kā Eiropā lielākajai daļai pļavu ir nepieciešama aktīva apsaimniekošana no cilvēku puses vai apganīšana, tauriņu stāvoklis ir atkarīgs arī no šo darbību turpināšanas.

1    EVA, 2009, SEBI: http://www.eea.europa.eu
/publications/progress-towards-the-european-2010-biodiversity-target

2    http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/db_gis/pdf/area_calc.pdf

3    http://www.cbd.int/convention/articles.shtml?a=cbd-02

 

 

 

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100