Cilvēku darbība apdraud zemi un augsni

Mainīt valodu
Article Publicēts 02.12.2015 Pēdējās izmaiņas 15.09.2016 10:50
Zemei un augsnei ir būtiska nozīme dabas sistēmu pastāvēšanā un cilvēku sabiedrības dzīvē, taču cilvēku darbība apdraud kopējo zemes resursu, tostarp augsnes, funkcionēšanu. Kāpēc tas notiek? Ko Eiropa dara, lai to novērstu? Tā kā 2015. gads ir Starptautiskais augsnes gads, uzdodam šos jautājumus Eiropas Vides aģentūras projektu vadītājai augsnes novērtēšanas un ziņošanas jautājumos Geertrui Louwagie.

 Image © Roger Langohr

Kādas ir ar zemi un augsni saistītās problēmas?

Zeme un augsne ir ierobežoti, neatjaunojami resursi, kuru degradācija turpinās, ietekmējot to spēju funkcionēt un sniegt pakalpojumus. Pārtikas audzēšana, biomasas un biodegvielas ražošana, oglekļa uzglabāšana, augsnes bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, ūdens filtrēšana un barības vielu aprite, kā arī izejvielu nodrošināšana – visas šīs funkcijas ir pakļautas arvien pieaugošai slodzei. Ir apdraudēts arī augsnes dabiskais un arheoloģiskais mantojums.

Degradāciju veicina vairāki procesi, tostarp augsnes erozija, organiskās vielas satura samazināšanās augsnē, augsnes piesārņojums un augsnes pārklāšana (augsnes necaurlaidība, ko rada augsnes pārklājums ar necaurlaidīgu materiālu). Šos procesus virza cilvēku darbība, kuras rezultāts ir, piemēram, zemes zudums, intensīva zemes izmantošana (ko cita starpā atspoguļo lauku zemes platībās izmantotais barības vielu daudzums) un zemes pamešana. Katrs process ietekmē zemes galvenos raksturlielumus – zemes pārklājumu / zemes izmantojumu, veģetāciju un augsni. Tie nosaka zemes resursu krājumus un funkcionēšanu un atvasinātās preču un pakalpojumu plūsmas. Tie ietekmē arī zemes patieso vērtību un tās nozīmi cilvēku labsajūtas un labklājības vairošanā.

Kas tiek darīts, lai risinātu šīs problēmas?

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) tiks noteikti uzdevumi ar zemi un augsni saistīto problēmu risināšanai pasaules mērogā. Šajā kontekstā 2012. gadā tika sākta globālā zemes rādītāju iniciatīva, lai izstrādātu pasaules mērogā apkopojamu un ilgtermiņā salīdzināmu zemes rādītāju kopu. Iniciatīvas (kas sākotnēji bija orientēta galvenokārt uz tiesībām uz zemi) mērķis ir arī ietekmēt pasaules politiku pēc 2015. gada. Taču ierosināto rādītāju vidū trūka vides komponenta. Lai novērstu šo nepilnību, EVA un Ilgtspējas paplašinātās izpētes institūts ierosināja zemes un augsnes rādītājus IAM sasniegšanas uzraudzībai attiecībā uz zemes pārklājuma / zemes izmantojuma, zemes produktivitātes un augsnes organiskā oglekļa satura izmaiņām.

Kāds ir EVA ieguldījums šajā darbā?

Mūsu darbs iekļaujas ES zemes un augsnes politikas izstrādē. Kā piemēru var minēt nesen veikto Eiropas mēroga novērtējumu par augsnes spēju nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus. Arī mūsu daudzgadu darba programmā ir risināti zemes resursu efektivitātes un ekosistēmu novērtēšanas, kā arī kapitāla uzskaites jautājumi.

Novērtējot zemes resursu efektivitāti, tiek pētīts līdzsvars starp zemes piedāvājumu un zemei izvirzītajām funkcionālajām prasībām. Atzīstot, ka zeme ir ierobežots un neatjaunojams resurss, tiek aplūkots, kā zemes pārklājuma izmaiņas, piemēram, infrastruktūras un industriālām vajadzībām, ietekmē pakalpojumus, ko zeme var nodrošināt. Kā atbilde uz zemes zudumu tiek piedāvāta zemes reciklēšana, veicinot attīstītas, bet pamestas zemes atkārtotu izmantošanu.

EVA ekosistēmu novērtēšanas un kapitāla uzskaites projektu īstenošanā palīdz augsnes barības vielu, piemēram, slāpekļa un fosfora, kā arī tādu metālu kā varš, cinks, kadmijs un svins līdzsvara izpēte.. Pēc ES un valstu budžeta aplēsēm 2014. gadā pašlaik tiek pētīts amonjaka emisiju nosēdumu kritisko slodžu pārsniegums saistībā ar bioloģisko daudzveidību, slāpekļa un fosfora izskalošanās un notece saistībā ar pazemes un virszemes ūdeņiem un kadmija uzņemšana saistībā ar pārtikas kvalitāti.

EVA vēlas saskaņot datus par šiem jautājumiem, lai visā Eiropā nodrošinātu salīdzināmus valstu datus. Šajā nolūkā aģentūra sadarbojas ar Kopīgo pētniecības centru (JRC), kas vāc datus par augsnēm Eiropas Augšņu datu centra uzdevumā. Dati par zemi, tostarp zemes pārklājumu, tiek iegūti no Corine Land Cover (CLC) satelītnovērojumiem un augstas izšķirtspējas datu slāņiem.

Lai palielinātu zemes un augsnes pārredzamību, EVA ir izstrādājusi arī tematisku rādītāju kopu. Tā pašlaik aptver zemes zudumu, zemes pārklājumu, piesārņotu teritoriju pārvaldību un zemes sadrumstalotību un tajā ir iekļauti no darba klimata pārmaiņu jomā atvasināti rādītāji, piemēram, augsnes organiskās vielas saturs, augsnes erozija un augsnes mitrums.

Kāda ir zemes un augsnes politika?

ES politika zemes un augsnes jomā ir sadrumstalota, un spēkā esošie vides, lauksaimniecības un reģionālās politikas noteikumi nav ne koordinēti, ne visaptveroši. Augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija (2006. g.) ir pamatdokuments, kurā skaidrots, kāpēc ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu augsnes funkciju augsta līmeņa aizsardzību un augšņu ilgtspējīgu izmantošanu. Diemžēl 2006. gadā ierosinātā Augsnes pamatdirektīva pagājušajā gadā tika atcelta.

Eiropas Komisija gatavojas pētīt pašreizējo ar augsni saistīto ES un valsts politiku, tās efektivitāti un saskaņotību, kā arī iespējamās nepilnības. Tā ir atbilde uz Septīto vides rīcības programmu, saskaņā ar kuru ES apņemas ilgtspējīgi izmantot un pārvaldīt zemi un aizsargāt augsni, un rast veidus, kā to vislabāk panākt, pamatojoties uz proporcionalitātes un subsidiaritātes principu.

Pasaules mērogā ir gaidāms, ka ANO dalībvalstis septembrī vienosies par IAM. Pašreizējā formulējumā vairākos uzdevumos ir iekļauti ar zemi un augsni saistīti elementi. Tomēr tas, vai pasaules mērogā tiks mainīta pašreizējā zemes un augsnes resursu zuduma tendence, būs atkarīgs no IAM īstenošanas valsts un vietējā līmenī.

Geertrui Louwagie

Intervija, publicēta EVA biļetena izdevumā Nr. 2015/2 2015. gada jūnijā

Geographic coverage

Austria, Belgium, Bulgaria, Croatia, Cyprus, Czech Republic, Denmark, Estonia, Finland, France, Germany, Greece, Hungary, Ireland, Italy, Latvia, Lithuania, Luxembourg, Malta, Netherlands, Poland, Portugal, Romania, Slovakia, Slovenia, Spain, Sweden, United Kingdom
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100