Atjaunojamā enerģija — galvenais faktors ceļā uz zemu oglekļa emisiju nākotni Eiropā

Mainīt valodu
Article Publicēts 11.08.2016 Pēdējās izmaiņas 06.12.2016 15:20
Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kuru nozīme aizvien pieaug, nākotne izskatās cerīga, jo Eiropa cenšas samazināt savu atkarību no fosiliem kurināmajiem. Mums bija saruna ar Eiropas Vides aģentūras ekspertu enerģētikas jomā Mihai Tomescu par iespējām un problēmām tīrās enerģijas jomā.
Foto: Pawel Kazmierczyk

Foto: Pawel Kazmierczyk

Vai, Jūsuprāt, Eiropas Savienība sasniegs 2020. gada mērķi panākt 20 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā?

Pamatojoties uz mūsu līdzšinējiem panākumiem, ES, visticamāk, sasniegs savu mērķi. Atjaunojamo energoresursu patēriņš ES turpināja augt gadu no gada, 2014. gadā sasniedzot 16 % no enerģijas galapatēriņa. Šī daļa ir lielāka nekā starpposma līknes rādītāji attiecībā uz Eiropu, kas izriet no Atjaunojamo energoresursu direktīvas, tāpēc šodien esam uz pareizā ceļa. Aina valstu līmenī ir mazliet neviendabīga, tomēr lielākajā daļā dalībvalstu vērojams labs progress.

Pieaugošs atjaunojamo energoresursu patēriņš ir bijis izdevīgs vairākās jomās. Virzība uz ES un valstu mērķiem nozīmē, ka atjaunojamie energoresursi efektīvi aizstāj fosilos kurināmos un pamato strukturālo pāreju uz tīro enerģiju. Šī daudzsološā attīstība var sagatavot Eiropas uzņēmumus iesaistīties jaunās globālās enerģētikas nozarēs, kur sagaidāma ievērojama izaugsme. Tāpat mēs novērojam pieaugošu interesi par tīrās enerģijas avotiem un saņemam atbalstu no plašākas sabiedrības, kas ir faktors, kurš varētu palīdzēt paātrināt notiekošos pārejas procesus enerģētikas jomā. Lai gan šie sasniegumi ir jāvērtē pozitīvi, mums vēl ir daudz darāmā, lai padarītu enerģētikas pāreju par iespējamu.

Vai ES kādreiz varēs pilnībā paļauties uz atjaunojamo enerģiju, vai arī fosilo kurināmo nozīme vienmēr saglabāsies?

Parakstot Parīzes nolīgumu, pasaule piekrita pāriet uz zemu oglekļa emisiju nākotni. Eiropas Savienība jau ir izvirzījusi vērienīgus mērķus klimata jomā un, lai sasniegtu mūsu ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķus, atjaunojamiem energoresursiem līdz 2050. gadam ir jāatbilst vismaz 55 % līdz 75 % no mūsu enerģijas vajadzībām. Protams, to ir grūti panākt, tomēr es uzskatu, ka tas nav neiespējami.

Atjaunojamie energoresursi ir galvenais klimata pārmaiņu seku mazināšanas faktors ilgtermiņā, kas ieņems arvien lielāku nozīmi ES vispārējās energoapgādes drošības uzlabošanā. Tomēr mūsu vajadzības pēc fosiliem kurināmajiem, iespējams, vēl kādu laiku saglabāsies, lai gan mūsu atkarība no tiem ir sākusi mazināties. Vēl bez ģeopolitiskajiem riskiem fosilais kurināmais ir saistīts ar nesamērīgām ārējām izmaksām sabiedrībā veselības kaitējuma un vides apdraudējuma ziņā.

Kaut arī ilgstoši zemās naftas cenas varētu ietekmēt atjaunojamo resursu izmaksu konkurētspēju, atjaunojamo resursu ilgtermiņa perspektīva ir visai daudzsološa. Atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas ir kļuvušas arvien konkurētspējīgākas. Daudzviet atjaunojamie energoresursi jau veiksmīgi konkurē ar fosilo kurināmo tehnoloģiju tirgus cenām. Bez tam, ja enerģijas izmaksām bija jāspēj mazināt ietekmi uz vidi starptautiskā līmenī, kas saistīta ar enerģijas ražošanu un izmantošanu, piemēram, emisiju ietekmi uz gaisu, ūdeni un uz klimata pārmaiņām, atjaunojamie energoresursi acīmredzami izkonkurē tradicionālās tehnoloģijas.

Vai Eiropai ir vadošā nozīme tīras enerģijas avotu attīstībā?

Kā liecina nesen sagatavotais EVA ziņojums par atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropā, ES ir devusi nozīmīgu ieguldījumu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā visā pasaulē. Laika posmā no 2005. gada līdz 2012. gadam Eiropā ir reģistrēts augstākais kopējais jauno investīciju rādītājs atjaunojamo energoresursu ziņā, ko Ķīna ir pārspējusi tikai kopš 2013. gada. 2014. gadā ES-28 bija lielākā uzstādīto un pievienoto saules fotoelektrisko (FE) paneļu jauda pasaulē, t. i., apmēram trīs reizes lielāka nekā Ķīnā, kā arī lielākā vēja enerģijas jauda visā pasaulē. Tomēr pēdējā laikā investīciju temps Eiropā ir palēninājies, kamēr citās pasaules daļās tas kļūst arvien straujāks.

Attiecībā uz nodarbinātību atjaunojamo energoresursu nozarē, ES ir viens no nozīmīgākajiem pasaules mēroga dalībniekiem. ES nodarbinātības līmenis šajā jomā 2014. gadā ieņēma otro augstāko vietu aiz Brazīlijas. Lielākie darba devēji ES atjaunojamās enerģijas resursu nozarē ir vēja, saules fotoelektrisko (FE) paneļu un cietās biomasas nozares. Sakarā ar aizvien pieaugošo konkurenci Ķīnā, esam novērojuši darba vietu skaita samazināšanos saules FE un vēja enerģijas nozarēs. Tomēr ar atjaunojamajiem energoresursiem saistītais darbavietu skaits ES-28 joprojām paliek nemainīgs un ir lielāks nekā Ķīnā.

Kādi uzdevumi vēl ir priekšā?

Pirmkārt, atjaunojamo resursu globālā aina strauji mainās. Ja Eiropa vēlas saglabāt savas pirmatklājēja priekšrocības, tai jānotur savs apņemšanās līmenis. Fakts, ka pētniecības un attīstības finansējums atjaunojamo energoresursu jomā pēdējā laikā ir kļuvis inerts, norāda uz potenciālu zaudējumu rītdienas novatorisko tehnoloģiju jomā. Šajā kontekstā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra iesaka trīskāršot pašreizējos pētniecības un attīstības izdevumus tīrās enerģijas inovāciju jomā.

Turklāt ES iekšējais enerģijas tirgus ir jāreformē, lai tas būtu efektīvāks un pieskaņotos pieaugošajiem neregulāro atjaunojamo energoresursu līmeņiem. Neregulārie, atjaunojamie energoresursi, piemēram, saules FE un vēja enerģija, padod enerģiju tīklam atkarībā no klimatiskiem apstākļiem. Saskaņā ar esošajiem tirgus noteikumiem ar šiem energoresursiem nav iespējams sasniegt atbilstošu tirgus cenu līmeni, tāpēc šim jautājumam būs noteikti jāpievēršas nākotnē. Tāpat svarīga nozīme būs uzlabojumiem efektivitātes, transmisijas, pārrobežu starpsavienojumu, elektroenerģijas akumulēšanas jomā, un sakarā ar pāreju uz alternatīviem enerģijas avotiem aktīvāka pieprasījuma pārvaldības funkcija.

Kā EVA nodrošina efektīvāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu?

Mēs regulāri izvērtējam progresu virzībā uz ES mērķiem un atbalstām lēmumu pieņēmējus Eiropā. Mūsu ziņojumos tiek atspoguļota pašreizējā situācija, un katru gadu dalībvalstu labā mēs darbojamies kā informācijas apstrādes centrs ar Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla (Eionet) starpniecību, lai apzinātu un pārrunātu jautājumus saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem.

 

Mihai Tomescu

Saistītais saturs

Related briefings

Saistītās publikācijas

Skatiet arī

Geographic coverage

Austria, Belgium, Bulgaria, Croatia, Cyprus, Czech Republic, Denmark, Estonia, Finland, France, Germany, Greece, Hungary, Iceland, Ireland, Italy, Latvia, Liechtenstein, Lithuania, Luxembourg, Malta, Netherlands, Norway, Poland, Portugal, Romania, Slovakia, Slovenia, Spain, Sweden, Switzerland, Turkey, United Kingdom
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100