Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Raksti / Arktika — Kāpēc man būtu jāuztraucas par Arktiku?

Arktika — Kāpēc man būtu jāuztraucas par Arktiku?

Mainīt valodu

Dines Mikaelsen atbalsta savu šauteni pret viegli šūpojošās laivas priekšgalu, ielādē patronu un dod zīmi saviem pavadoņiem izturēties klusu. Inuītu mednieks jau pāris reizes ir aizšāvis garām. Viņš nospiež gaili. Skaļais blīkšķis atbalsojas no aisbergiem, un ronis, kas atrodas apmēram futbola laukuma attālumā, sabrūk.

Dines četri pavadoņi – tūristi – stāv kā sastinguši. Viņi ir ieradušies, lai redzētu tieši šādas medības, taču tās joprojām viņus mazliet šokē. Dines un tūristi, no kuriem tagad ir atkarīga ievērojama viņa peļņas daļa, vēl joprojām ir sveši viens otram. Kamēr pārējās kultūras pārtikai izmanto gandrīz vienīgi celofānā ietītus gaļas izcirtņus, medības un tradicionālie dzīvnieku ganāmpulki joprojām ieņem galveno vietu visās Arktikas kultūrās.

Arktikas kultūru un ainavas tieši tāpat kā Dines mazo tūrisma biznesu ir veidojuši divi jaudīgi spēki: globalizācija un klimata pārmaiņas. Globalizācija ir atnesusi MTV, iPod, modernās navigācijas sistēmas un lielāku atvērtību pret ārpasauli. Klimata pārmaiņas pārveido sasalušo ainavu, kausē ledājus un atver jūrasceļus. Tas nodrošina dažas jaunas iespējas. Tasīlakā – Dines ciematā Amasalikas salā, kas atrodas Grenlandes drūmajā austrumu piekrastē – ir sākuši parādīties kruīza kuģi. 2006. gadā ieradās četri kruīza kuģi; nākamajā gadā - astoņi. „Pirms pieciem gadiem Ziemeļgrenlandē vispār nebija mušu. Tagad tās tur ir. Šeit mušas ierodas mēnesi agrāk nekā iepriekš,” saka Dines. Ir kļuvis arī ievērojami siltāks. Vasaras temperatūra Tasīlakā pēdējās vasarās ir sasniegusi pat 22 grādus un pārsniegusi iepriekšējos rekordus.

Piesārņojums un barošana ar krūti(18)

Daudzi bīstami piesārņotāji, tostarp lauksaimniecības ķimikālijas, liesmu slāpētāji, smagie metāli un radioaktīvie materiāli, gadu desmitiem ir ietekmējuši Arktiku un tajā dzīvojošos cilvēkus.

Piesārņojums no citurienes nonāk Arktikā ar vēja un jūras palīdzību. Zemo temperatūru dēļ tādi piesārņotāji kā DDT nesadalās un paliek ūdenī. Tā kā tos absorbē taukaudi, kā, piemēram, roņu gaļa, šīs ķīmiskās vielas uzņem vietējie iedzīvotāji. Tāpēc dažās Arktikas daļās ar krūti barojošām mātēm riska mazināšanas nolūkos tiek ieteikts papildināt zīdaiņu uzturu ar piena pulveri.

Kas notiek Arktikā?

Klimata pārmaiņas ietekmē Arktiku lielākā mērā nekā jebkuru citu vietu. Pēdējo 50 gadu laikā temperatūras Arktikā ir paaugstinājušās divreiz vairāk nekā vidēji visā pasaulē.(19) Catlin Arctic Survey pētījumā, kas tika veikts 2009. gada pavasarī, tika apsekots ledus vairāk nekā 280 jūdzes garā maršrutā gar Boforta jūru, kas atrodas pie Arktikas Ziemeļu grēdas. Ledus bija vidēji sešas pēdas biezs un tikai vienu gadu vecs. Vecāks, biezāks un stabilāks ledus izzūd. 2008. gada vasarā pirmo reizi novērojumu vēsturē Ziemeļrietumu un Ziemeļaustrumu jūras ceļi bija uz īsu brīdi kuģojami.

Šī ietekme draud iznīcināt jau tagad strauji mainīgo Arktikas ekosistēmu trauslo tīklu. Īpašas bažas rada Ziemeļu Ledus okeāna ledus sega. Šajā ledū un jūrā zem tā mājo dzīvības mozaīka, un to visu apdraud globālā sasilšana.

Polārlāčiem draud bada nāve, jo ledus neaizsalušo jūras ūdeņu malās, kas ir iemīļotākā roņu atpūtas vieta, ir pārāk plāns, lai lāčus noturētu. Migrējošie putni, kas vasaras pavada Arktikā, nepaspēj uz visbagātīgāko pavasara ziedēšanas sezonu, jo tā sākas trīs nedēļas agrāk, vēl pirms putnu ierašanās.

Kas ir Arktika?

Arktika ir milzīga teritorija, kas aizņem vairāk nekā vienu sestdaļu no visas zemeslodes sauszemes, ietver 24 laika joslas un kuras platība ir vairāk nekā 30 miljoni km². Lielu daļu no Arktikas teritorijas aizņem līdz pat 4 km dziļš okeāns, taču šeit plešas arī lielas sauszemes teritorijas.

Arktiku apdzīvo aptuveni 4 miljoni cilvēku, tostarp vairāk nekā 30 pamatiedzīvotāju tautas. Arktikas reģionā ietilpst astoņu valstu (Kanādas, Dānijas/Grenlandes, Somijas, Īslandes, Norvēģijas, Krievijas Federācijas, Zviedrijas un ASV) teritorijas. Piecas no tām ir Eiropas Vides aģentūras dalībvalstis, trīs no kurām ir ES dalībvalstis.

Kāpēc man būtu jāuztraucas par Arktiku?

Daudziem no mums Arktika var likties ļoti tāla vieta gan ģeogrāfiskā ziņā, gan sava nozīmīguma dēļ. Taču šim reģionam ir ļoti svarīga loma pasaules klimata regulēšanā. Ja klimata pārmaiņas turpināsies prognozētajos tempos, tām būs liela ietekme uz mums visiem.

Ziemeļpolam un dienvidpolam ir būtiska loma Zemes klimata regulēšanā, jo tie darbojas kā dzesēšanas sistēma. Samazināta sniega sega nozīmēs to, ka Zeme absorbēs vairāk saules siltuma un okeānu straumes mainīsies. Ziemeļu Ledus okeāns, ko veido svaiga ledus un sniega kušanas ūdens un jūras ūdens maisījums, ietekmē okeānu straumes visā pasaulē. Daži zinātnieki uzskata, ka pārāk daudz svaiga kušanas ūdens varētu faktiski „izslēgt” dažas šādas jūras straumes, kurām ir ļoti nozīmīga loma klimata veidošanai reģionos tālāk uz dienvidiem.

Arktikas reģions ir arī mājvieta miljoniem cilvēku, daudzi no kuriem pārstāv unikālas pamatiedzīvotāju tautas. Arī šie cilvēki un to kultūra ir pakļauta riskam.

Jauna ekonomiskā darbība Arktikā

Arktisko jūru ledus un ledāju kušana pavērs jaunas iespējas ekonomiskajai darbībai. Iespējams, ka tuvākajās desmitgadēs Arktikā būs novērojams daudzu ekonomiskās darbības veidu pieaugums. Ledum atkāpjoties, zvejas darbības notiks tālāk uz ziemeļiem; tiks izmantoti Arktikas naftas un jo īpaši gāzes resursi; tūrisms jau tagad paplašinās; kuģniecība, visticamāk, palielināsies līdz ar Arktikas resursu eksporta pieaugumu.

Paplašinoties no ledus brīvo ūdeņu platībai un ledum kļūstot plānākam, var attīstīties starpkontinentālie preču pārvadājumi, taču tam ir nepieciešama kuģubūves un infrastruktūras attīstība. Var palielināties arī derīgo izrakteņu, kokmateriālu un citu resursu ieguve. Dažādo Arktikas valstu starpā varētu rasties konkurence par resursu, teritoriju un kuģošanas ceļu kontroli. Līdzsvara saglabāšana starp potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās siltāka Arktika, un iespējamajiem riskiem (piemēram, naftas noplūdes un ietekme uz vidi) ir būtiska problēma, kuras atrisināšanai nepieciešamas pašreizējā Arktikas pārvaldīšanas veida izmaiņas.

Vides pārvaldība

Citviet pasaulē vides aizsardzības uzdevums ir atjaunot bojātās ekosistēmas. Arktikā mums joprojām ir iespēja aizsargāt to, kas tajā ir, galvenokārt– tās unikālo vidi. Pašreizējā Arktikas pārvaldības sistēma ir ļoti sadrumstalota. Kaut arī uz Arktiku attiecas plašs starptautisku nolīgumu klāsts, tie nav veidoti īpaši šim reģionam un to īstenošana un izpilde ir nevienmērīga, pat starp Arktikas reģiona valstīm.

2008. gada novembrī Eiropas Komisija iesniedza dokumentu, kurā izklāstītas ES intereses šajā reģionā un ierosināts darbību kopums ES dalībvalstīm un iestādēm. Tas ir pirmais solis ceļā uz integrētu ES politiku Arktikas reģionā. ES galvenie mērķi ir:

•         aizsargāt un saglabāt Arktiku kopā ar tās iedzīvotājiem,

•         veicināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu,

•         sekmēt pastiprinātu Arktikas daudzpusējo pārvaldību.

 

Polārlāči ietur piespiedu diētu

Kā norādīts Ziemeļvalstu Ministru padomes jaunajā ziņojumā „Klimata pārmaiņu pazīmes Ziemeļvalstu dabā”, klimata pārmaiņas izraisa svara zudumu polārlāčiem, jo katru pavasari ledus kušana sākas arvien agrāk. Agrāk uzsākusies ledus kušana ierobežo to roņu skaitu, kurus lāči var nomedīt. Atsevišķos Arktikas rajonos vidējais polārlāču mātītes svars tagad ir tikai 225 kg, kas ir par 25 % mazāk nekā pirms divdesmit gadiem. Ja šī tendence turpināsies, pastāv risks, ka daļā Arktikas polārlāči pilnībā izzudīs.

Ziņojumā noteikti rādītāji, kas palīdzēs noteikt klimata pārmaiņu ietekmi un sekot attīstības tendencēm Ziemeļvalstu ekosistēmās. 14 rādītāji raksturo globālās sasilšanas ietekmi, piemēram, uz augšanas un ziedputekšņu sezonām, kā arī zivju un planktona krājumiem. Ziedputekšņu sezonas sākas arvien agrāk, padarot dzīvi grūtāku alerģijas slimniekiem. Noteiktās Dānijas, Norvēģijas un Īslandes daļās bērza ziedputekšņu sezona tagad sākas mēnesi agrāk, nekā tas bija, piemēram, divdesmitā gadsimta  astoņdesmitajos gados.


18   Amap novērtējums 2009: Cilvēka veselība Arktikā

19   IPCC 2007, Ceturtais novērtējuma ziņojums (4AR). Kopsavilkums politikas veidotājiem, 2007

Saistītais saturs

Saistītās publikācijas

Saistīto video

Skatiet arī

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100