Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Raksti / Ar katru elpas vilcienu - Gaisa kvalitāte Eiropā

Ar katru elpas vilcienu - Gaisa kvalitāte Eiropā

Mainīt valodu
* Šā stāsta varoņi ir izdomāti, taču minētie dati gan ir patiesi. Stāsts risinās 2008. gada 27. jūlijā, kad Briselē bija izsludināts gaisa kvalitātes brīdinājums

Annai ir 37 gadi, un viņa dzīvo Briseles centrā. Viņa kopā ar dēlu Johanu plāno izbraukt atpūsties ārpus trokšņainās pilsētas. Anna slimo ar astmu, un ārsts viņu ir brīdinājis par gaisa piesārņojuma bīstamību, īpaši karstās vasaras dienās.

Anna ir dzirdējusi par Londonas smogu, kas 20.gs. 50. gados vienas nedēļas laikā nogalināja 2000 cilvēku. No bērnības viņa atceras vakara ziņu raidījumus, kuros rādīja beigtas zivis un kalstošus kokus „skābā lietus” dēļ, par ko plašāka sabiedrība uzzināja 20.gs. 70. gados.

Tā kā viņa nesen kļuvusi par māti un piedzīvojusi astmas lēkmi, nav brīnums, ka atmiņā nāk brīdinājums par gaisa piesārņojumu. Fakti liecina, ka daudzu gaisu piesārņojošo vielu emisiju daudzums Eiropā kopš Annas bērnības gadiem ir būtiski samazinājies. Salīdzinājumā ar pagātni gaiss, ko elpo viņa un Johans, ir daudz labāks, un gaisa jomā īstenotā politika ir bijis viens no ES veiksmīgākajiem darbiem vides jautājumos. ES politika ir palīdzējusi būtiski samazināt „skābā lietus” galvenā vaininieka sēra emisiju daudzumu.

Turpretī attiecībā uz slāpekli, kas arī ir būtiska „skābā lietus” sastāvdaļa, nav veikts tik liels darbs, tāpēc tas turpina radīt nopietnas problēmas. Liela daļa Eiropas pilsētnieku joprojām dzīvo tādās pilsētās, kurās sabiedrības veselības aizsardzībai noteiktie ES gaisa kvalitātes robežlielumi regulāri tiek pārsniegti. Katru gadu Eiropā no gaisa piesārņojuma priekšlaicīgi mirst vairāk cilvēku nekā ceļa negadījumos.

Eiropas mērķis panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas nekaitētu cilvēku veselībai un apkārtējai videi, vēl nav sasniegts. EVA analīze liecina, ka no visām 27 ES dalībvalstīm 15 valstis nesasniegs vienu vai vairākus 2010. gadam noteiktos juridiski saistošos kaitīgo gaisa piesārņotāju samazināšanas mērķus.

Cietās daļiņas un ozons

Par galvenajiem piesārņotājiem veselības ietekmes ziņā pašlaik tiek uzskatītas sīkās cietās daļiņas un piezemes ozons. To ilgtermiņa vai koncentrēta ietekme (intensīva smoga epizožu laikā) var radīt dažādus veselības traucējumus, sākot no neliela elpceļu kairinājuma līdz pat priekšlaicīgai nāvei.

Cietās daļiņas, ar ko saprot dažādas sīkās daļiņas no tādiem avotiem kā izplūdes gāzes vai krāsnis, ietekmē plaušas. Šīs daļiņas ir kaitīgas jebkuram un jebkurā vecumā, taču īpaša riska grupa ir cilvēki ar sirds un elpceļu problēmām.

Saskaņā ar jaunākajiem EVA datiem kopš 1997. gada līdz pat 50 % Eiropas pilsētnieku ir ieelpojuši cietās daļiņas tādā koncentrācijā, kas pārsniedz sabiedrības veselības aizsardzībai noteiktos ES robežlielumus. Ar tādu ozona koncentrāciju, kas pārsniedz ES mērķa vērtību, ir saskāries 61 % pilsētnieku. Ir aprēķināts, ka gaisā esošās PM2,5 (sīkās cietās daļiņas) Eiropas Savienībā ir samazinājušas statistisko paredzamo dzīves ilgumu par vairāk nekā astoņiem mēnešiem.

EVA ir norādījusi, ka, lai gan šo divu galveno piesārņotāju emisiju daudzums kopš 1997. gada ir samazinājies, to konstatētā koncentrācija gaisā, ko elpojam, ir palikusi aptuveni tāda pati. Pagaidām mēs nezinām, kāpēc šī koncentrācija nav mazinājusies, bet tas varētu būt vairāku faktoru dēļ. Iespējams, gaisa kvalitāti ietekmē temperatūras paaugstināšanās klimata pārmaiņu dēļ vai varbūt pie mums nonāk piesārņojums no citiem kontinentiem vai, piemēram, dabiska ozona emisija, ko rada koku izdalītās vielas.

Diena laukos

Anna plāno dienu pavadīt laukos kopā ar Johanu. Pirms iziešanas no dzīvokļa viņa ielūkojas IRCEL tīmekļa vietnē, kurā valdība regulāri ievieto plašu informāciju par gaisa kvalitāti Beļģijā. Aplūkojot kartes, Anna var uzzināt faktiskos datus un prognozes par cietajām daļiņām, ozonu, slāpekļa dioksīdu, sēra dioksīdu un daudz ko citu. Dati šajā tīmekļa vietnē tiek apkopoti no visā valstī izvietotām monitoringa stacijām.

Gaisa piesārņojuma monitoringa un informācijas pieejamības uzlabošanās ir vēl viens pēdējo gadu sasniegums. Piemēram, vietējie ozona līmeņa dati tiek apkopoti EVA ozona kartē (1), kurā tiek atspoguļota situācija visā Eiropā.

Anna Beļģijas kartē ar tālummaiņas palīdzību sameklē Briseles centrā esošo monitoringa staciju, kas atrodas nepilnus divus kilometrus no viņas mājām.

Pirms desmit minūtēm reģistrētie dati liecina, ka ozona līmenis Briselē ir augsts. Tīmekļa vietnē prognozēts, ka ozona līmenis šīs dienas otrā pusē un nākamajā dienā pat pārsniegs ES mērķa vērtību (1. attēls).

Anna iziet no mājas un dodas uz tuvāko metro staciju, līdz kurai jāiet 10 minūtes. Ielās tūlīt ir redzamas un saožamas visas pilsētas satiksmes problēmas.

Automobiļu izplūdes gāzes kā Briseles centrā, tā citās lielās pilsētās kairina elpceļus, acis un plaušas. Anna un Johans sasniedz vietējo dzelzceļa staciju un dodas uz laukiem.

Pēc neilga laika Anna un Johans ir nokļuvuši nacionālajā parkā, kas atrodas Briseles pievārtē. Zīme vēsta, ka viņi ir Natura 2000 objektā, kas ir daļa no Eiropas ekoloģiskā tīkla, kurš izveidots, lai aizsargātu dabīgos biotopus un saglabātu augu un dzīvnieku daudzveidību.

1. attēls. / Gaisa kvalitātes monitoringa staciju atrašanās vietas Briselē un tajās konstatētais ozona līmenis svētdienā, 2008. gada 27. jūlijā. Ja reģistrētais ozona līmenis pārsniedz drošo līmeni, to attēlo ar sarkanu trijstūri, un pašvaldībai attiecīgi jābrīdina iedzīvotāji un jāiesaka, kā rīkoties. Avots: EVA, 2008.

Slāpeklis

Bet kas tā par smaku? Turpat netālu traktors smidzina uz lauka šķidro mēslojumu. Anna pie sevis nodomā, ka tas ir kaitinoši, tomēr tā ir daļa no īstās lauku dzīves, kura Johana bilžu grāmatās ir attēlota daudz romantiskāk.

Aso smaku rada veselas 40 dažādas ķīmiskās vielas, kas izdalās no mēslojuma. Viena no tām ir amonjaks (NH3), gaistošs slāpekļa savienojums. Augstā koncentrācijā NH3 ir kodīgs un var bojāt elpceļus. Tomēr šeit sastopamā koncentrācija cilvēka veselībai nekaitē. Anna var atviegloti uzelpot, kaut arī smaka nav patīkama.

Slāpeklis ir dabas procesiem būtiska barības viela. Ķīmiski aktīvos slāpekļa savienojumus mūsu organisms izmanto, lai ražotu olbaltumvielas. Savukārt pārmērīgs slāpekļa daudzums var radīt nopietnas vides un veselības problēmas.

„Skābais lietus” rodas, kad gaisā ir augsta sēra un slāpekļa oksīdu koncentrācija. Viens no lielākajiem gaisa piesārņojuma politikas sasniegumiem pēdējo desmitgažu laikā ir bijusi ievērojama sēra dioksīda emisiju daudzuma samazināšana. Laikā no 1990. gada līdz 2006. gadam EVA 32 dalībvalstis sēra emisiju daudzumu samazināja par 70 %. Turpretī attiecībā uz slāpekli pasākumi nav bijuši tik veiksmīgi.

Pēc sēra emisiju apjoma samazināšanās galvenais skābju radītājs gaisā tagad ir slāpeklis. Slāpekļa piesārņojuma galvenie avoti ir lauksaimniecība un transports. Lauksaimniecība rada vairāk nekā 90 % no visām amonjaka (NH3) emisijām.

Pēkšņi Johans tipinādams zaudē līdzsvaru un iekrīt nātru cerā. Piecēlusi un notīrījusi dēlu, Anna pamana, ka nātres ir visapkārt. Viņa tās spilgti atceras no bērnības. Nātres auga pie kaimiņu komposta kaudzes, kurā tika izgāzti arī mājputnu mēsli. Tā nav nekāda nejaušība, jo šis dzeļošais augs liecina par augstu slāpekļa saturu augsnē.

Visticamākais iemesls, kāpēc vietā, kur nokrita Johans, sazēlušas nātres, ir „eitrofikācija”. Tā parādās, kad ekosistēmai augsnē vai ūdenī ir pārāk daudz ķīmisko barības vielu (tādu kā slāpeklis). Eitrofikācija ūdenī izpaužas kā intensīvs augu masas pieaugums, kam seko sadalīšanās, kura savukārt rada tādas sekas kā skābekļa deficītu. Galu galā, kad skābeklis izbeidzas, zivis un citi dzīvnieki nosmok un augi iet bojā.

Tas, ka šajā Natura 2000 parkā ir tik daudz nātru, norāda uz to, ka arī aizsargājami biotopi nav imūni pret slāpekļa nosēdumiem no gaisa. Parkam apjoztā sēta neko nelīdz — principā šo zonu aizsargāt pret gaisā esošajām vielām varētu, vienīgi virs tās izbūvējot milzu siltumnīcu.

 

Gaisa kvalitāti palīdzēs uzlabot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi

Eiropas Komisija 2008. gada janvārī ierosināja klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi, lai līdz 2020. gadam:

  • par 20 % samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;
  • par 20 % palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru;
  • par 20 % uzlabotu energoefektivitāti.

Strādājot pie šo mērķu sasniegšanas, samazināsies arī gaisa piesārņojums Eiropā. Piemēram, uzlabojot energoefektivitāti un vairāk izmantojot atjaunīgo enerģiju, tiks mazāk patērēta fosilā degviela, kas ir būtisks gaisa piesārņojuma avots. Šos pozitīvos blakusefektus dēvē par klimata pārmaiņu politikas „paralēlajiem ieguvumiem”.

Tiek lēsts, ka, īstenojot minēto tiesību aktu paketi, ES gaisa piesārņojuma mērķu izpildes izmaksas samazināsies par 8,5 miljardiem eiro gadā. Eiropas veselības aprūpes pakalpojumu jomā ietaupījums varētu būt pat sešas reizes lielāks par minēto skaitli.


Lūkojoties tālāk

Tā kā gaisa piesārņojums ir problēma, kurai valstu robežas nepastāv, tā ir jārisina starptautiski. Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (LRTAP konvencija) ir parakstījusi 51 valsts, un tā ir pamats starptautiskajai cīņai pret gaisa piesārņojumu.

Līdztekus Eiropas Savienība ir izstrādājusi politiku par katras dalībvalsts emisiju kopējā daudzuma ierobežošanu, nosakot juridiski saistošus robežlielumus. Svarīga ES politikas daļa ir „nacionālā emisiju griestu direktīva” (NECD). Tajā ir noteikti emisijas griesti (jeb robežas) četrām piesārņojošām vielām: sēra dioksīdam (SO2), slāpekļa oksīdiem (NOX), gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, izņemot metānu (NMVOC), un amonjakam (NH3). Dalībvalstīm šo robežu ievērošana jāpanāk līdz 2010. gadam.

EVA uzskata, ka, lai pienācīgi aizsargātu dabu un veselību, emisiju samazinājumam jābūt vēl lielākam. EVA veiktā jaunāko NECD datu analīze (2) norāda, ka 15 dalībvalstis visticamāk būs pārsniegušas vismaz vienu no attiecīgajām četrām robežām un 13 valstis visticamāk būs pārsniegušas robežas, kas noteiktas abiem slāpekli saturošajiem piesārņotājiem, t. i., NOX un NH3 (3).

Eiropas Komisija 2009. gadā plāno nākt klajā ar priekšlikumu pārskatīt pašreizējo NECD, nosakot arī stingrākas maksimālās robežvērtības 2020. gadam. Iespējams, ka pirmo reizi tiks ierosināts noteikt valsts līmeņa robežlielumus sīkām cietajām daļiņām (PM2,5).

NECD atspoguļojas gaisa kvalitātes direktīvās, kurās galvenajiem gaisa piesārņotājiem noteiktas robežvērtības un mērķa vērtības. 2008. gada aprīlī tika pieņemta jauna direktīva par tīrāku gaisu Eiropai (CAFE direktīva). Tajā pirmo reizi noteiktas PM2,5 (sīku cieto daļiņu) koncentrācijas robežvērtības, kas jāsasniedz līdz 2015. gadam. Eiropas Komisija arī aizrāda valstīm, ja ir pārsniegti agrāk noteiktie robežlielumi, un, ja netiek apsolīts veikt pietiekami nopietnus pasākumus situācijas uzlabošanai, Komisija sāk pārkāpumu procedūru.

Tās dienas vakarā Anna, skatoties vakara ziņas, redz, ka valdība ir izsludinājusi gaisa kvalitātes brīdinājumu, jo ozona līmenis pārsniedz ES noteikto robežlielumu. Iedzīvotājiem, kuriem ir elpošanas problēmas, šajā paaugstināta ozona līmeņa situācijā tiek ieteikts, piemēram, izvairīties no aktīvas fiziskās piepūles.

 

Avoti

Coordination Centre for Effects, Data Centre of the International Cooperative Programme on Modelling and Mapping of Critical Levels and Loads and Air Pollution Effects, Risks and Trends (ICP Modelling and Mapping, ICP M&M).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai.

EEA, 2006. Air quality and ancillary benefits of climate change policies, EEA Technical report No 4/2006.

EEA, 2008a. The NEC Directive status report. EEA Technical report No 9/2008.

EEA, 2008b. Annual European Community LRTAP Convention emission inventory report 2008. EEA Technical report No 7/2008.

EEA, 2009. Assessment of ground-level ozone within the EEA member countries with focus on long-term trends (sagatavošanā).

EEA. Core set indicator CSI-04: Exceedance of air quality limit values in urban areas.

EEA Ozone web. Ozone pollution across Europe.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu, 2002.–2012. (1600/2002/EK).

Eiropas Komisija, 2005a. Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts.

Eiropas Komisijas Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu (2005). Komisijas Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. COM(2005)446 galīgā redakcija un paziņojums presei.

Eiropas Komisija, 2005b. Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu (2005). Komisijas Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. COM(2005)446 galīgā redakcija.

IIASA, 2008. 'National Emission Ceilings for 2020 based on the 2008 Climate & Energy Package'. NEC Scenario Analysis Report Nr. 6. International Institute for Applied Systems Analysis, July 2008.

Task Force on Reactive Nitrogen (TFNr), Convention on Long-range Transboundary Air Pollution.

 

(1) Ozona piesārņojums Eiropā: http://www.eea.europa.eu/maps/ozone. Pašlaik tiek gatavota līdzīga vietne, kurā būs pieejama vietējā informācija par cieto daļiņu līmeni visā Eiropā.

(2) NECD progresa ziņojums (EVA tehniskais ziņojums Nr. 9/2008) atspoguļo datus, ko dalībvalstis oficiāli iesniegušas 2007. gada beigās.

(3) Beļģija, Francija, Vācija un Nīderlande uzskata, ka tām izdosies sasniegt 2010. gada emisiju mērķus, īstenojot jaunu politiku un pasākumus, kas vēl nav spēkā. Savukārt vairākas citas dalībvalstis uzskata, ka tām izdosies pārsniegt sākotnējos mērķus.

Saistītais saturs

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100