<?xml version="1.0" encoding="utf-8" ?>

<rss version="2.0">

    <channel>

        <title>Raksti</title>
        <link>http://www.eea.europa.eu/lv/articles/all-articles</link>
        <description></description>

        <generator>basesyndication</generator>
        <!-- TODO
        <lastBuildDate>Mon, 30 Sep 2002 11:00:00 GMT</lastBuildDate>
        <copyright>Copyright 1997-2002 Dave Winer</copyright>
        <docs>http://backend.userland.com/rss</docs>
        <category domain="Syndic8">1765</category>
        <managingEditor>dave@userland.com</managingEditor>
        <webMaster>dave@userland.com</webMaster>
        -->

        <!-- TODO: Should there be an individual image associatable with each
        Weblog object?  I think so... -->
        <image>
            <title>Raksti</title>
            <url>http://www.eea.europa.eu/eea-print-logo.gif</url>
            <link>http://www.eea.europa.eu/lv/articles/all-articles</link>
        </image>

        
            <item>
                <title>Ūdens pilsētā</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/articles/udens-pilseta?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/articles/udens-pilseta?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/articles/udens-pilseta/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Palielinoties iedzīvotāju skaitam, urbanizācijai un ekonomikas attīstībai, visā Eiropā palielinās arī pieprasījums pēc saldūdens pilsētu teritorijās. Ūdens pieejamību pilsētu iedzīvotājiem vienlaikus ietekmē arī klimata pārmaiņas un piesārņojums. Kā Eiropas pilsētas var turpināt saldūdens nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem?&lt;/p&gt;</description>
                <author>Maheva Bagard Laursen</author>

                
                    <category>Water management</category>
                
                
                    <category>urban policy</category>
                
                
                    <category>Urban Waste Water</category>
                
                
                    <category>wastewater</category>
                

                <pubDate>Tue, 28 Aug 2012 16:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Ūdens lauksaimniecībai</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/articles/udens-lauksaimniecibai?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/articles/udens-lauksaimniecibai?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/articles/udens-lauksaimniecibai/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Mums ir vajadzīga pārtika un tīrs saldūdens, lai saražotu pārtiku. Pieaugot cilvēku darbību izraisītajam pieprasījumam, no vienas puses, un klimata pārmaiņām, no otras puses, daudzos reģionos, jo īpaši dienvidos, iedzīvotājiem ir lielas grūtības sagādāt pietiekami daudz saldūdens savu vajadzību apmierināšanai. Kā mēs varam turpināt pārtikas ražošanu, neļaujot dabai izslāpt pēc tīra ūdens? Noteikti palīdzētu ūdens efektīvāka izmantošana lauksaimniecībā.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Maheva Bagard Laursen</author>

                
                    <category>agriculture policy</category>
                
                
                    <category>Water Framework Directive</category>
                
                
                    <category>freshwater pollution</category>
                
                
                    <category>water pollution from agriculture</category>
                
                
                    <category>freshwater abstraction</category>
                

                <pubDate>Wed, 04 Jul 2012 11:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Eiropeisks viedoklis par ilgtspēju</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/intervija/eiropeisks-viedoklis-par-ilgtspeju?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/intervija/eiropeisks-viedoklis-par-ilgtspeju?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/intervija/eiropeisks-viedoklis-par-ilgtspeju/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Ar virkni likumdošanas pasākumu ES politikas veidotāji plāno padarīt Eiropu par “efektīvāku resursu ziņā”. Taču kā Eiropai panākt līdzsvaru starp ekonomiku un dabu? “Rio+20” konferences kontekstā, ko ES un attīstības pasaulei nozīmē ilgtspēja? Šeit sniegts viens no viedokļiem.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>sustainability</category>
                
                
                    <category>signals2012</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Atkritumi Grenlandē</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/intervija/atkritumi-grenlande?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/intervija/atkritumi-grenlande?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/intervija/atkritumi-grenlande/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Cilvēki saražo atkritumus gan blīvi apdzīvotās pilsētās, gan nomaļās apdzīvotās vietās. Pārtikas pārpalikumi, elektronisko ierīču atkritumi, baterijas, papīrs, plastmasas pudeles, apģērbs, vecas mēbeles — visi šie atkritumu veidi ir jāapsaimnieko. Daļa atkritumu tiek atkārtoti izmantota vai pārstrādāta, daļa tiek sadedzināta, lai saražotu enerģiju, vai nosūtīta uz poligoniem. Nav tāda atkritumu apsaimniekošanas veida, kas būtu iedarbīgs visur. Izvēloties atkritumu apsaimniekošanas veidu, ir jāņem vērā vietējā specifika. Galu galā atkritumu apsaimniekošana sākotnēji ir vietēja rakstura problēma. Turpmāk aprakstīts, kā Grenlandes valdība risina atkritumu problēmu savā valstī, kur problēmas rada nelielais iedzīvotāju skaits, lielais attālums starp apdzīvotajām vietām un ceļu trūkums.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>Waste</category>
                
                
                    <category>signals2012</category>
                
                
                    <category>Greenland</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>No raktuvēm līdz atkritumiem un tālāk</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/no-raktuvem-lidz-atkritumiem-un-talak?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/no-raktuvem-lidz-atkritumiem-un-talak?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/no-raktuvem-lidz-atkritumiem-un-talak/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Gandrīz viss, ko ražojam un patērējam, ietekmē vidi. Ikdienā izvēloties, kuras preces vai pakalpojumus iegādāties, mēs bieži nepadomājam par to ietekmi uz vidi. To tirdzniecības cena gandrīz nekad neatspoguļo patiesās izmaksas. Taču mēs varam daudz ko darīt, lai patēriņš un ražošana kļūtu saudzīgāki pret vidi.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>signals2012</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Jāstrādā gan vietējā, gan globālā līmenī</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/jastrada-gan-vieteja-gan-globala-limeni?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/jastrada-gan-vieteja-gan-globala-limeni?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/jastrada-gan-vieteja-gan-globala-limeni/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Risinot būtisku resursu, piemēram, ūdens vai zemes, trūkuma problēmu vai jautājumus, kas saistīti ar cilvēka saimnieciskās darbības ietekmes palielināšanos uz šiem resursiem, jautājums par to, kurš pieņem lēmumu, var būt tikpat svarīgs kā jautājums par to, kā apsaimniekot un lietot dabas resursus. Būtiska loma bieži ir globālai koordinācijai, taču bez atbalsta un iesaistīšanās vietējā līmenī praktiskus rezultātus nevar panākt.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>signals2012</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Pārtikas atkritumi</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/tuvplana/partikas-atkritumi?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/tuvplana/partikas-atkritumi?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/tuvplana/partikas-atkritumi/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Apmēram viena trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķiesta. Pasaulē vairāk nekā viens miljards cilvēku cieš badu, tāpēc nedrīkst nejautāt, ko var darīt lietas labā. Taču pārtikas atkritumi nav tikai neizmantota iespēja pabarot izsalkušos. Tie nozīmē, ka ir izšķiests ievērojams daudzums citu resursu, kas patērēti to ražošanā — zeme, ūdens, enerģija un darbs.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>food</category>
                
                
                    <category>signals2012</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Dzīve patērētāju sabiedrībā</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/dzive-pateretaju-sabiedriba?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/dzive-pateretaju-sabiedriba?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/dzive-pateretaju-sabiedriba/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Desmitiem salīdzinoši stabilas izaugsmes gados ir mainījies Eiropas iedzīvotāju dzīvesveids. Mēs ražojam un patērējam vairāk preču un pakalpojumu. Mēs ceļojam vairāk un dzīvojam ilgāk. Savukārt mūsu saimnieciskās darbības ietekme uz vidi gan pašu mājās, gan ārzemēs kļūst arvien lielāka un jūtamāka. Tiesību akti vides jomā, ja tos īsteno rūpīgi, palīdz sasniegt rezultātus sabiedrībā. Tomēr, ja aplūkojam pēdējos divdesmit gados piedzīvotās izmaiņas, vai mēs patiešām varam apgalvot, ka esam darījuši visu iespējamo?&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>signals2012</category>
                
                
                    <category>consumption</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Par zaļāku ekonomiku</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/par-zalaku-ekonomiku?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/par-zalaku-ekonomiku?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/par-zalaku-ekonomiku/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Lielākā daļa cilvēku atcerēsies 2011. gadu kā finanšu krīzes, Japānas zemestrīces, cunami, atomelektrostacijas avārijas, Eiropas valstu maksātnespējas un masu protestu saistībā ar arābu pavasari, Occupy Wall Street (Okupēt Volstrītu) kustības un spāņu Indignados gadu. Tikai nedaudzi atcerēsies, ka tas bija arī gads, kad zinātnieki atklāja vairāk kā 18 000 jaunu sugu, kas dzīvo uz mūsu planētas. Vēl mazāk cilvēku var nosaukt kaut vienu sugu, kas tika pasludināta par izzudušu.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>signals2012</category>
                
                
                    <category>green economy</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Ilgtspējības ekonomiskais pamatojums</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/tuvplana/ilgtspejibas-ekonomiskais-pamatojums?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/tuvplana/ilgtspejibas-ekonomiskais-pamatojums?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/tuvplana/ilgtspejibas-ekonomiskais-pamatojums/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Gan mazi uzņēmumi, gan starptautiskas korporācijas meklē iespējas, kā saglabāt vai palielināt tirgus daļu. Sīvas globālas konkurences apstākļos centieni panākt ilgtspējību nozīmē vairāk nekā “zaļa” korporatīvā tēla radīšanu un ražošanas izmaksu samazināšanu. Tie var kļūt par jaunu uzņēmējdarbības virzienu.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>signals2012</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>“Pareizā” cena</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/201cpareiza201d-cena?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/201cpareiza201d-cena?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/201cpareiza201d-cena/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Daudzu attīstības valstu ekonomika ir pamatota uz dabas resursu izmantošanu, lai palīdzētu iedzīvotājiem izkļūt no nabadzības, bet tas var kaitēt dabas sistēmām, kurās viņi dzīvo. Īstermiņa risinājumi bieži vien ilgtermiņā kaitē iedzīvotāju labklājībai. Vai valdības var palīdzēt tirgiem noteikt “pareizo” cenu par dabas pakalpojumiem un ietekmēt ekonomisko izvēli? Turpmāk ir apskatīts, kādu ietekmi rada ūdens izmantošana kokvilnas ražošanā Burkinafaso.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>signals2012</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Ceļš uz globālu ilgtspējību</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/cels-uz-globalu-ilgtspejibu?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/cels-uz-globalu-ilgtspejibu?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2012/raksti/cels-uz-globalu-ilgtspejibu/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Četros vides politikas pārvaldības gadu desmitos ir izveidotas iestādes, kuras palīdz gūt labāku izpratni par vides problēmām un efektīvāk tās risināt. Divdesmit gadus pēc 1992. gadā notikušā Pasaules samita pasaules vadošie politiķi atkal tiekas Riodežaneiro, lai atjaunotu pasaules apņemšanos veicināt videi nekaitīgu ekonomiku un uzlabot vides politikas pārvaldību pasaulē.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>

                
                    <category>sustainability</category>
                
                
                    <category>signals2012</category>
                

                <pubDate>Tue, 05 Jun 2012 09:00:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Aculiecinieks — zēns vārdā Čanss</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signals/raksti/aculiecinieks-2014-zens-varda-canss?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signals/raksti/aculiecinieks-2014-zens-varda-canss?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signals/raksti/aculiecinieks-2014-zens-varda-canss/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Bizijā ir lielākās raktuves visā apkārtnē. Tās atrodas apmēram 90 kilometrus dziļi mežā un zem zemes sasniedz 100 metru dziļumu. Raktuves bieži ir tikai nedaudz lielākas par caurumu zemē. Desmitiem vīriešu un zēnu rāpjas iekšā raktuvēs, un apstākļi tur ir šausmīgi.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>


                <pubDate>Tue, 05 Jul 2011 15:15:55 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Dzīve savstarpēji saistītā pasaulē</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signals/raksti/dzive-savstarpeji-saistita-pasaule?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signals/raksti/dzive-savstarpeji-saistita-pasaule?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signals/raksti/dzive-savstarpeji-saistita-pasaule/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;“…500 miljonu Eiropas iedzīvotāju dažādo vēlmju un dzīvesveida kopējā ietekme vienkārši ir pārāk liela. Nemaz nerunājot par daudzu citu miljardu likumīgajām vēlmēm uz mūsu planētas ievērot savu dzīvesveidu… Mums būs jāizmaina Eiropas patērētāju izturēšanās. Jāmaina cilvēku izpratne un jāietekmē viņu paradumi.” Janez Potočnik, Eiropas Savienības Vides komisārs (2010. gada martā).&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>


                <pubDate>Tue, 05 Jul 2011 15:15:00 +0200</pubDate>

                
            </item>
        
        
            <item>
                <title>Meža gads — meži cilvēkiem</title>
                <guid>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signals/raksti/meza-gads2014-mezi-cilvekiem?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</guid>
                <link>http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signals/raksti/meza-gads2014-mezi-cilvekiem?utm_source=EEASubscriptions&amp;amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;amp;utm_campaign=Generic</link>
                <description>&lt;p&gt;&lt;img src="http://www.eea.europa.eu/lv/signali/signals/raksti/meza-gads2014-mezi-cilvekiem/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;1,6 miljardu cilvēku iztika ir atkarīga no meža. Mežs ir mājas 300 miljoniem cilvēku visā pasaulē.&lt;/p&gt;</description>
                <author>Nicole Kobosil</author>


                <pubDate>Tue, 05 Jul 2011 14:10:41 +0200</pubDate>

                
            </item>
        

    </channel>
</rss>


