Jūs atrodaties šeit: Sākums / Raksti / Raksti

Raksti

Mainīt valodu

Cilvēku darbība apdraud zemi un augsni

Zemei un augsnei ir būtiska nozīme dabas sistēmu pastāvēšanā un cilvēku sabiedrības dzīvē, taču cilvēku darbība apdraud kopējo zemes resursu, tostarp augsnes, funkcionēšanu. Kāpēc tas notiek? Ko Eiropa dara, lai to novērstu? Tā kā 2015. gads ir Starptautiskais augsnes gads, uzdodam šos jautājumus Eiropas Vides aģentūras projektu vadītājai augsnes novērtēšanas un ziņošanas jautājumos Geertrui Louwagie.

Lasīt vēl

Ceļā uz globālu ilgtspēju

Šā gada augustā vairāk nekā 190 valstis panāca konsensu par Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Šā mēneša beigās valstu vadītāji Ņujorkā pieņems šo programmu un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus un uzdevumus. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem jaunie ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) attiecas gan uz jaunattīstības, gan attīstītajām valstīm un aptver plašāku ilgtspējīgas attīstības jautājumu spektru. Daudzos no 17 IAM ir iekļauti ar vidi, resursu izmantošanu un klimata pārmaiņām saistīti elementi.

Lasīt vēl

Zaļā infrastruktūra – labāka dzīve ar dabīgiem risinājumiem

Zaļā infrastruktūra piedāvā pievilcīgus risinājumus vides, sociālajām un ekonomikas problēmām un tā ir pilnībā jāintegrē dažādās politikas jomās. Gatavojoties publicēt ziņojumu par zaļās infrastruktūras lomu ar laikapstākļiem un klimata pārmaiņām saistītu dabas apdraudējumu ietekmes mazināšanā, EVA sarunājās ar tās vadošo autoru, teritoriālās vides, politikas un ekonomiskās analīzes projektu vadītāju Gorm Dige.

Lasīt vēl

Dzīve mainīga klimata apstākļos

Mūsu klimats mainās. Zinātniskie pierādījumi apstiprina, ka Zemes vidējā gaisa temperatūra paaugstinās un nokrišņu daudzums un biežums mainās. Tie arī liecina, ka ledāji, Ziemeļu Ledus okeāna un Grenlandes ledus kārta kūst. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Piektā izvērtējuma ziņojumā ir norādīts, ka kopš divdesmitā gadsimta vidus globālās sasilšanas galvenais iemesls ir siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās, ko veicina cilvēku aktivitāšu rezultātā radušās emisijas. Lielā mērā šo pieaugumu veicina fosilā kurināmā dedzināšana un izmaiņas zemes lietošanā.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz augsni

Augsne ir svarīgs un bieži vien aizmirsts klimata sistēmas elements. Tā ir otra lielākā oglekļa glabātava (vai krātuve) pēc okeāniem. Atkarībā no reģiona klimata pārmaiņu ietekmē notiekošās veģetācijas attīstības rezultātā ogleklis arvien vairāk uzkrājas augos un augsnē, vai arī ogleklis lielākos daudzumos tiek izmests atmosfērā. Galveno ekosistēmu atjaunošana uz zemes un ilgtspējīga zemes lietošana pilsētu un lauku teritorijās var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties.

Lasīt vēl

Kā klimata pārmaiņas ietekmē jūras un okeānus

Klimata pārmaiņu ietekmē okeāni sasilst, izraisot jūras vides paskābināšanos un nokrišņu daudzuma izmaiņas. Šāda faktoru kombinācija bieži saasina cilvēku citāda veida iedarbību uz jūrām, novedot pie bioloģiskās daudzveidības izzušanas jūrās. Daudzu cilvēku iztika ir atkarīga no jūras vides bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmām, tāpēc steidzami jāveic pasākumi, lai ierobežotu okeānu sasilšanu.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību

Klimata pārmaiņas Eiropā iedzīvotāju veselību ietekmē jau tagad un turpinās to ietekmēt arī nākotnē. Kā šīs pārmaiņas ietekmē eiropiešus šodien? Kas mūs sagaida nākotnē? Mēs uzdevām šos jautājumus Psaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja programmu vadītājai Bettina Menne.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību

Lauksaimniecība gan veicina klimata pārmaiņas, gan arī to ietekmē klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un jāpielāgo sava pārtikas ražošanas sistēma, lai pārvarētu klimata pārmaiņu sekas. Tomēr klimata pārmaiņas ir tikai viens no daudzajiem lauksaimniecības apgrūtinājumiem. Saskaroties ar pieaugošo globālo pieprasījumu un cīņu par resursiem, pārtikas ražošana un patēriņš Eiropas Savienībā ir jāaplūko plašākā kontekstā, apvienojot lauksaimniecību, enerģētiku un pārtikas nodrošinājumu.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņas un investīcijas

Bieži tiek uzskatīts, ka pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomās ekonomikai ir papildu slogs. Taču Eiropas valstis jau tērē publiskos un privātos līdzekļus pētījumiem, infrastruktūrai, lauksaimniecībai, enerģētikai, transportam, pilsētvides attīstībai, sociālai aizsardzībai, veselībai un dabas aizsardzībai. Mēs varam garantēt, ka ar mūsu pašreizējiem izdevumiem šajās jomās tiek atbalstītas klimatam labvēlīgas un pastāvīgas izvēles iespējas, kas palīdzēs radīt jaunas darbavietas.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu samazināšana

Meteoroloģisko pētījumu vēsturē 2014. gads bija karstākais gads. Tas bija arī vēl viens gads arvien siltāku desmitgažu sērijā. Lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 2 °C virs pirmsindustriālā laikmeta temperatūras un samazinātu klimata pārmaiņu sekas, ir ievērojami jāsamazina atmosfērā izmesto siltumnīcefekta gāzu daudzums. Valdības var uzstādīt mērķus, taču attiecīgie pasākumi ir jāveic uzņēmējdarbības subjektiem, uzņēmumiem, vietējām pašvaldībām un mājsaimniecībām. Šie pasākumi jāveic ar mērķi samazināt emisijas, stabilizēt atmosfērā siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju, apturēt gaisa temperatūras celšanos un ierobežot klimata pārmaiņas.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz pilsētām

Lielākā daļa eiropiešu mūsdienās dzīvo pilsētās, tāpēc izvēlētās pārmaiņas pilsētu infrastruktūrā lielā mērā noteiks mūsu iespējas pārvarēt klimata pārmaiņu ietekmi. Biežākas lietusgāzes, plūdi un karstuma viļņi, iespējams, būs izaicinājumi, ar kuriem Eiropas pilsētām nāksies saskarties klimata pārmaiņu ietekmē. Mēs jautājām Starptautiskās vietējo vides iniciatīvu padomes (ICLEI) Reģionālās pārvaldes direktora vietniekam Holger Robrecht, kādus pasākumus pilsētas veic, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Lasīt vēl

Vai mēs esam gatavi klimata pārmaiņām?

Klimata pārmaiņas dažādi ietekmē mūsu veselību, ekosistēmas un ekonomiku. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Ja netiks domāts, kā to novērst, cena par veselības pasliktināšanos, negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, bojātu īpašumu un infrastruktūru var būt ļoti augsta. Lai sagatavotos klimata pārmaiņām, visā Eiropā jau tiek realizēti daudzi pielāgošanās projekti.

Lasīt vēl

No ražošanas līdz atkritumiem - pārtikas sistēma

Mēs izmantojam arvien vairāk dabas resursu iedzīvotāju skaita pieauguma, dzīvesveida izmaiņu un augošā personīgā patēriņa dēļ. Lai nodrošinātu ilgtspējīgāku patēriņu, ir jāņem vērā visa resursu sistēma, tostarp ražošanas metodes, pieprasījuma modeļi un piegādes ķēdes. Šajā sadaļā tuvāk tiek aplūkots pārtikas jautājums.

Lasīt vēl

Atkritumi - problēma vai resurss?

Atkritumi nav tikai vides problēma, bet arī zaudējums ekonomikai. Eiropas iedzīvotāji vidēji saražo 481 kg sadzīves atkritumu gadā. Arvien vairāk šo atkritumu pārstrādā vai kompostē un arvien mazāk nonāk atkritumu poligonos. Kā būtu iespējams mainīt ražošanu un patēriņu, lai atkritumu būtu arvien mazāk, bet esošie tiktu izmantoti kā resurss?

Lasīt vēl

Eiropas lauksaimniecība - kā nodrošināt cenu ziņā pieejamu, veselīgu un ekoloģisku pārtiku

Lai nodrošinātu pietiekamu pārtikas daudzumu, Eiropā izmanto intensīvo lauksaimniecību, kas ietekmē vidi un mūsu veselību. Vai Eiropa var atrast videi nekaitīgāku pārtikas ražošanas veidu? Mēs uzdevām šo jautājumu Ybele Hoogeveen — viņa vada Eiropas Vides aģentūras darba grupu, kas pēta resursu izmantošanas ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību.

Lasīt vēl

Vienots skatījums uz vidi, veselību un ekonomiku

Eiropas ekonomikā joprojām ir jūtama 2008. gadā sākušās ekonomikas krīzes ietekme. Miljoniem cilvēku ir skāris bezdarbs un atalgojuma samazināšana. Ja jaunie absolventi nevar atrast darbu vienā no turīgākajām pasaules daļām, vai mums būtu jārunā par vidi? Tieši tā tiek darīts jaunajā Eiropas Savienības vides rīcības programmā, taču tas nav vienīgais. Jaunajā programmā vide ir atzīta arī par būtisku un nenodalāmu mūsu veselības un ekonomikas daļu.

Lasīt vēl

Gaisa piesārņojuma novēršanā liela nozīme ir zināšanām

“Iepriecinoši, ka pēdējās desmitgadēs ir būtiski samazinājusies vairāku gaisu piesārņojošo vielu iedarbība, tomēr tās piesārņojošās vielas, kuru emisijas esam samazinājuši visvairāk, nav tās, kuras cilvēku veselībai un videi ir viskaitīgākās,” saka Valentīns Foltesku [Valentin Foltescu], Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbinieks, kas nodarbojas ar gaisa kvalitātes vērtēšanu un ziņo par iegūtajiem datiem. Lūdzām, lai Valentīns pastāsta, kādi ir EVA uzdevumi gaisa kvalitātes jomā un par ko liecina jaunākie dati.

Lasīt vēl

Pārmaiņas kā pāreja

Mēs dzīvojam pastāvīgi mainīgā pasaulē. Kā varam vadīt šīs pašreizējās pārmaiņas, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu ilgtspēju pasaulē? Kā lai panāk līdzsvaru starp ekonomiku un vidi īstermiņā un ilgtermiņā? Viss ir atkarīgs no tā, kā pārvaldīsim pārejas procesu, neiestiegot sistēmās, kas nav ilgtspējīgas.

Lasīt vēl

Ar katru elpas vilcienu

Mēs elpojam no dzimšanas līdz pat nāves brīdim. Elpošana ir vitāli svarīga un pastāvīga vajadzība ne tikai mums, bet visai dzīvībai uz Zemes. Gaisa piesārņojums ietekmē mūs visus ― tas kaitē veselībai un apkārtējai videi, radot arī finansiālus zaudējumus. Bet no kā sastāv gaiss, ko elpojam, un no kurienes rodas gaisu piesārņojošās vielas?

Lasīt vēl

Kā Dublinā cīnās ar gaisa piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību

Martin Fitzpatrick ir Dublinas pilsētas domes (Īrija) Gaisa kvalitātes un trokšņa uzraudzības nodaļas vides veselības vecākais inspektors. Viņš ir arī Dublinas kontaktpersona pilotprojektā, kuru vada Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts un Eiropas Vides aģentūra un kura mērķis ir uzlabot ar gaisa kvalitāti saistīto tiesību aktu īstenošanu. Mēs vaicājām viņam, kā Dublina cīnās ar veselības problēmām, kuras saistītas ar zemu gaisa kvalitāti.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100