Klimata pārmaiņu samazināšana

Lai nepieļautu vissmagāko klimata pārmaiņu ietekmi, valstis, kuras ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), ir vienojušās par zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieauguma ierobežojumu mazāku nekā 2 °C,  salīdzinot ar pirmsrūpniecības perioda līmeni. Lai sasniegtu šo mērķi, pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijai pēc iespējas ātrāk jāsasniedz augstāko punktu un pēc tam strauji jāsamazinās. Līdz 2050. gadam emisijām pasaulē jāsamazinās par 50 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, bet pirms gadsimta beigām jāpanāk neitralitāte attiecībā uz oglekļa emisiju. ES atbalstaUNFCCCmērķi, un līdz 2050. gadam tā ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Uzstādot šo augsto emisiju samazināšanas līmeni, ir ņemtas vērā zemākas prasības par samazinājumiem, kas jāveic jaunattīstības valstīm.

Ievads

Siltumnīcefekta gāzu emisijas rodas gan dabīgu procesu, gan cilvēku darbību rezultātā. Vissvarīgākā dabīgā siltumnīcefekta gāze atmosfērā ir ūdens tvaiks. Tomēr cilvēku darbību rezultātā rodas liels apjoms citu siltumnīcefekta gāzu, palielinot šo gāzu koncentrāciju atmosfērā, kas, savukārt, pastiprina siltumnīcefektu un sasilda klimatu. Cilvēku radītu siltumnīcefekta gāzu avotu skaitā ir:

• fosilo kurināmo (ogļu, naftas un gāzes) dedzināšana, ģenerējot elektroenerģiju, transporta nozarē, rūpniecībā un mājsaimniecībās (CO₂);
• lauksaimniecība (CH₄) un zemes izmantošanas pārmaiņas, piemēram, atmežošana (CO₂);
• atkritumu apglabāšana poligonos (CH₄);
• rūpniecisku fluoru saturošo gāzu izmantošana.

ES politikas

Vairākas ES iniciatīvas paredzētas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. Pēc mērķu sasniegšanas saskaņā ar Kioto Protokolu periodam no 2008. gada līdz 2012. gadam ES izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % zem 1990. gada līmeņa. Lai sasniegtu šo mērķi, kas ir viens no galvenajiem mērķiem saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, ES līmenī tika noteikts ierobežojums ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai un saskaņā ar Lēmumu par kopīgiem centieniem tika noteikti individuāli valstu mērķi tajās nozarēs, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Tāpat ES ir pieņēmusi tiesību aktus, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas, piemēram, vēja, saules, ūdens un biomasas, izmantošanu un uzlabotu enerģijas efektivitāti plašam klāstam aprīkojuma un mājsaimniecības ierīču. ES arī cenšas atbalstīt oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju izstrādi, lai uztvertu un uzglabātu elektrostaciju un citu lielu iekārtu emitēto CO₂.

ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt emisijas ES teritorijā par vismaz 40 % zem 1990. gada līmeņa, kas ir daļa no klimata un enerģētikas politikas. Tas ir saistošs mērķis. Tāds pats mērķis  ir Eiropas Enerģētikas savienībai, kas vēlas, lai Eiropā būtu droša, pieejama un klimatam nekaitīga enerģija.

EVA darbības

Sniedzot informāciju par klimata pārmaiņām Eiropā, EVA atbalsta tiesību aktus par klimata pārmaiņu mazināšanu, ES politiku izvērtēšanu un ilgtermiņa stratēģiju izstrādi klimata pārmaiņu mazināšanai. EVA informācija — dati, rādītāji, novērtējumi un prognozes — ir orientēti uz Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas tendencēm, prognozēm, kā arī politiku un pasākumiem.

EVA cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju (Klimata politikas ĢD, Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorātu,Eurostat), kā arī ar ekspertiem Eiropas Gaisa un klimata pārmaiņu tematiskajā centrā (ETC/ACM) un aģentūras valstu tīklā (Eionet).

Galvenais darba un rezultāts ir Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju gada pārskats un ikgadējā ES un ES valstu virzības uz klimata un enerģētikas mērķiem izvērtēšana.

EVA ir Eiropas datu centrs par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tā arī uztur datu bāzi par klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumiem.

Saistītās saites

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām

Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts

Eiropas Gaisa un klimata pārmaiņu tematiskais centrs