nākamais
iepriekšējais
temati

Press Release

Izmaiņas Eiropas piekrastes vidē var kļūt neatgriezeniskas

Mainīt valodu
Press Release Publicēts 03.07.2006 Pēdējās izmaiņas 03.06.2016
Eiropas unikālā piekrastes vide ir pakļauta arvien lielākiem draudiem savas popularitātes dēļ, teikts Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunajā ziņojumā, kas šodien publiskots Kopenhāgenā.

EVA ziņojums presei - Kopenhāgenā, 2006. gada 3. jūlijā

Izmaiņas Eiropas piekrastes vidē var kļūt neatgriezeniskas


Ietekmes novērtējums, miljoniem cilvēku katru gadu dodoties pie jūras

Eiropas unikālā piekrastes vide ir pakļauta arvien lielākiem draudiem savas popularitātes dēļ, teikts Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunajā ziņojumā, kas šodien publiskots Kopenhāgenā.

Ziņojums „Eiropas piekrastes teritoriju izskats mainās” satur brīdinājumu, ka arvien intensīvāka piekrastes telpas izmantošana, ko galvenokārt veicina atpūtas un tūrisma nozares, apdraud piekrastes ekosistēmu trauslo līdzsvaru.

Piemēram, kopš 20. gadsimta sākuma ir iznīcināti ap divām trešdaļām Eiropas mitrāju (kas lielākoties atrodas piekrastes zonā). Vidusjūras piekrastes attīstība radījusi „mūri”, jo vairāk nekā 50% krasta teritorijas aizņem betona konstrukcijas, teikts šajā ziņojumā.

“Mūsu krasta līnijas ir ārkārtīgi bagātas ekosistēmas, ņemot vērā augu un dzīvnieku lielo skaitu un daudzveidību. Jūras krasts ir arī uzskatāms par Eiropas ekonomiskās telpas vārtiem; tas ir daļa no mūsu daudzveidīgās sabiedrības un būtiski ietekmē dzīves kvalitāti,” – saka EVA izpilddirektore, profesore Žaklīne Makgleida

„Bet, lai aizsargātu piekrastes teritorijas, mums pret tām ir jāizturas nevis kā pret spēļu laukumiem vai transporta koridoriem, kur var neierobežoti būvēt, dzīvot, atpūsties un kuģot, bet kā pret trauslām sistēmām, kas ir daudzu apdzīvoto vietu ainavu un skaisto dabas skatu pamatā,” – turpina profesore Makgleida.

Iedzīvotāju blīvums Eiropas piekrastes zonā ir lielāks nekā iekšzemē, un tas turpina pieaugt straujāk nekā citur, teikts ziņojumā. No 1990. līdz 2000. gadam mākslīgo virsmu platība (galvenokārt ceļi un ēkas) piekrastes zonās pieauga gandrīz visās Eiropas valstīs.

Visstraujāko attīstību novēro Portugālē (par 34% desmit gadu laikā), Īrijā (27%), Spānijā (18%), arī Francijā, Itālijā un Grieķijā. Tas jo īpaši attiecas uz Vidusjūras rietumu daļas piekrasti. Ekonomikas pārstrukturēšana ES subsīdiju ietekmē ir veicinājusi infrastruktūras attīstību, kas savukārt radījusi jaunas apdzīvotās vietas.

Klimata pārmaiņas, novecošana, iedzīvotāju pārticības un atpūtas iespēju pieaugums un lētāki ceļojumi rada arvien lielāku slodzi, kas var izraisīt krīzi Eiropas piekrastes zonā, teikts ziņojumā.

“Iedomājieties, kāda infrastruktūra ir vajadzīga, lai kāda ģimene no Ziemeļeiropas varētu atpūsties Spānijas pludmalē: transporta politika un subsīdijas, pasu nolīgumi, finansējums ir tikai daži piemēri. Un vēl ietekme uz galamērķa teritoriju. Tūristi var veicināt vietējos ienākumus un nodarbinātību, bet viņi rada arī piesārņojumu un iznīcina ekosistēmas teritorijās, kuras netiek pienācīgi aizsargātas un nav piemērotas tik intensīvai izmantošanai. Lai arī šī negatīvā ietekme izpaužas lokāli, rīcībai un risinājumiem jābūt Eiropas mēroga,” – saka profesore Makgleida.

Neraugoties uz šo sarežģīto stāvokli, paveras jaunas iespējas, kā risināt piekrastes zonas problēmas plašākā skatījumā, jo mūsu piekraste ir kā mozaīka, ko veido upes, to sateces baseini, piekrastes zonas un jūras reģioni. Var tikai priecāties par „integrētās piekrastes zonu apsaimniekošanas” (ICZM) ieviešanu, ko 2006. gadā pārskatīja Eiropas Komisija, teikts ziņojumā.

“Ir piedāvātas daudzas politiskās iniciatīvas ar mērķi aizsargāt Eiropas krasta līniju, bet tās nekad netika īstenotas, izmantojot vienotu pieeju. ICZM aptver visas ieinteresētās puses un aplūko piekrastes zonu ilgtermiņa perspektīvā, cenšoties līdzsvarot attīstību ar to resursu aizsardzību, kas ir piekrastes ekonomikas pamatā. Tā arī ņem vērā sabiedrības bažas par to, ka pasliktinās Eiropas krasta līnijas vides, sociālekonomiskais un kultūras stāvoklis,” – saka profesore Makgleida.

Piezīmes redaktoram

Pilns ziņojuma teksts ir atrodams EVA tīmekļa vietnē: http://reports.eea.europa.eu/eea_report_2006_6/en

Lai uzzinātu vairāk par EVA, apmeklējiet mūsu tīmekļa vietni: http://www.eea.europa.eu

Fakti par Eiropas piekrastes zonu

  • 80% okeāna piesārņojuma rada cilvēku darbība uz sauszemes.
  • Iedzīvotāju blīvums piekrastes zonā ir lielāks nekā iekšzemē. Eiropā iedzīvotāju blīvums piekrastes reģionos (NUTS3) ir apmēram par 10% lielāks nekā iekšzemē. Bet dažās valstīs šis skaitlis var pārsniegt 50%. Daudzos reģionos piekrastes iedzīvotāju blīvums vismaz piecas reizes pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju.
  • No 1990. līdz 2000. gadam mākslīgās virsmas pieauga par 190 km2 gadā. Tā kā dabas pamatnes pārveidošana par pilsētvidi un infrastruktūras attīstība ir neatgriezenisks process, šīs izmaiņas rada vislielāko apdraudējumu piekrastes zonu ilgtspējīgai attīstībai. 61% no kopējās zemes platības, ko aizņem mākslīgas virsmas, ietver mājokļu celtniecību, pakalpojumus un atpūtu.
  • Ieceļotāju dzīvnieku skaits Eiropas jūrās, jo īpaši Vidusjūrā, ievērojami palielinājās no 1960. līdz 1980. gadam. To ietekmi uz vietējām piekrastes ekosistēmām ir grūti kontrolēt, un tas prasa lielus naudas līdzekļus. Kā piemēru var minēt medūzu Mnemiopsis leydyi. Tās populācijas strauju pieaugumu novēroja 1980. gadu beigās, kad šīs medūzas tika atvestas ar kuģu balasta ūdeņiem. Tas postoši ietekmēja zivju krājumus, austeru un pat vietējo medūzu populāciju Melnajā jūrā (EVA, 2005b). Šīs medūzas pat iemanījās iekšzemes Kaspijas jūrā, izraisot nopietnas izmaiņas visā ekosistēmā (Karpinsky et al., 2005).
  • Jūras virsmas temperatūra pasaulē palielinājusies par 0.6o C kopš 19. gadsimta beigām. Jūras virsmai kļūstot siltākai, notiek jūras organismu pārkārtošanās un bojāeja, kā arī biežāk novēro anomāla un toksiska fitoplanktona vairošanos.


Kontaktinformācija

Uzziņas mediju pārstāvjiem:

Brendan Killeen
Press Officer
Communications and Corporate Affairs
Tālr: +45 33 36 72 69
Mob. tālr: +45 23 68 36 71

Marion Hannerup
Head of Corporate Affairs and Communication
Tālr: +45 33 36 71 60
Mob. tālr: +45 51 33 22 43

For public enquiries:

EEA Information Centre

Enquiry form (English)


Permalinks

Dokumentu darbības