nākamais
iepriekšējais
temati

Par politikas instrumentiem

Lapa Pēdējās izmaiņas 21.04.2016
This page was archived on 02.12.2015 with reason: Content is outdated
Politikai ir vadoša loma mūsu vides stāvokļa noteikšanā. ES ir 35 gadus ilga pieredze vides politikas veidošanā. Šajā laikā ir ieviesti vairāk nekā 200 tiesību akti un noteikti stratēģiskie virzieni. Sākotnēji politikas uzmanības centrā bija tehnisko standartu regulēšana. Apzinoties, ka nav viena universāla instrumenta, kas var atrisināt visas problēmas, politikas instrumentu spektrs pakāpeniski paplašinājās. ES 6. vides rīcības programma veicina instrumentu apvienošanu: tiesiskās prasības ('rīkojumu un kontroles' pasākumi), tehnoloģiju nodošana, tirgus instrumenti, pētniecība, atbildība vides jomā, zaļie publiskie iepirkumi un brīvprātīgie projekti un vienošanās. EVA politikas efektivitātes pētījumi norāda uz to, ka iestāžu struktūra var būt tikpat nozīmīga kā pati politikas veidošana.

ES vides likumdošanas aktu kopa ir atzīta par vienu no iedarbīgākajām pasaulē. Tā darbojas - kad to pilnībā īsteno un piemēro. Bez tās mūsu vide izskatītos daudz citādāka. Mēs esam padarījuši tīrāku mūsu ūdeni un mūsu gaisu, pakāpeniski samazinājuši dažu ozonu noārdošu vielu lietošanu un divreiz palielinājuši atkritumu atkārtotu izlietošanu. Mūsu automobiļi mazāk piesārņo gaisu; bez uzlabojumiem, kurus panāca ar katalītiskajiem neitralizatoriem pēdējo divdesmit gadu laikā, dažas emisijas pārsniegtu pašreizējo līmeni desmit reizes.

Šodien ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija nodrošina visaptverošu ilgtermiņa sistēmu ar nolūku panākt ekonomisko, sociālo un vides uzdevumu sinerģiju. ES līgums prasa vides aizsardzības integrēšanu visu Kopienas darbības plānu, piemēram, enerģijas, lauksaimniecības un transporta, noteikšanā un īstenošanā. Šī 'vides integrācija' palīdz novērst problēmas jau to pirmsākumā, nevis lietojot tikai "notekas gala" risinājumus.

ES strādā pie vēl integrētākas pieejas politikas veidošanā, vadoties pēc seku novērtēšanas un labākas likumdošanas principiem. Tie ietver arī ieteikumus plašākai sabiedrības iesaistīšanai, lai vadītu sadarbību starp zinātni, tehnoloģijām un sabiedrību, kas ir priekšnoteikums piesardzības principa pielietošanai.

Tirgus instrumenti, piemēram, atsavināmas piesārņotāju kvotas un vides nodokļi izvirzās ES dienaskārtības priekšgalā. To mērķis ir ekonomiskās darbības vides un veselības aizsardzības izmaksu iekļaušana tirgus cenās un cenas noteikšana dabas resursu, piemēram, gaisa, ūdens un augsnes izmantošanai. Neseni piemēri ir ES emisiju kvotu pārdošanas projekts un saskaņoti vides nodokļi, piemēram, direktīva par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un 'Eurovignette' direktīva par smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Prioritāte ir arī vidi degradējošu dotāciju atcelšana. 2007. gada Zaļā grāmata par tirgus instrumentu izmantošanu vides politikā un ar vidi saistītā politikā piešķir jaunu spēku idejai par vides nodokļu reformu, t.i., pārbīdi no darbaspēka nodokļa uz videi kaitīgu darbību nodokli.

'Sociālisms nespēja pateikt ekonomisko patiesību. Kapitālisms var nespēt pateikt ekoloģisko patiesību' (Lester Brown, Fortune Brainstorm konference, 2006. g.).

Permalinks

Dokumentu darbības