nākamais
iepriekšējais
temati

Press Release

ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanās 2005. gadā

Mainīt valodu
Press Release Publicēts 05.10.2007 Pēdējās izmaiņas 03.06.2016
Klimata izmaiņas izraisošās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinājās no 2004. līdz 2005. gadam – tā teikts ikgadējā Eiropas Kopienas inventarizācijas ziņojumā par SEG , ko sagatavojusi Eiropas Vides aģentūra (EVA) Kopenhāgenā.

Nobeiguma ziņojuma galvenie punkti ir:

  • ES-15: SEG emisijas samazinājās par 0,8 % (35,2 miljoni tonnas CO2 ekvivalentu) no 2004. līdz 2005. gadam – galvenokārt tādēļ, ka CO2 emisijas samazinājās par 0,7 % (26 miljoni tonnas).
  • ES-15: SEG emisijas samazinājās par 2,0 % 2005. gadā salīdzinājumā ar bāzes gadu[1], kas noteikts Kioto protokolā.
  • ES-15: SEG emisijas samazinājās par 1,5 % laika posmā no 1990. līdz 2005. gadam.
  • ES-27: SEG emisijas samazinājās par 0,7 % (37,9 miljoni tonnas CO2 ekvivalentu) laika posmā no 2004. līdz 2005. gadam.
  • ES-27: SEG emisijas samazinājās par 7,9 % salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem.

[1] Bāzes gads lielākajai daļai siltumnīcefekta gāzēm saskaņā ar Kioto protokolu ir 1990. gads ES-15 valstīm, bet gandrīz visas dalībvalstis par bāzes gadu izmanto 1995. gadu fluorētām siltumnīcefekta gāzēm jeb F-gāzēm.

Kurās ES-15 dalībvalstīs ir visievērojamākie SEG emisiju samazinājumi?

Vācija, Somija un Nīderlande ir devušas vislielāko ieguldījumu saistībā ar ES-15 dalībvalstu emisiju samazinājumu visos aspektos (skat. tabulu piezīmēs redaktoram). CO2 emisiju samazināšanās ietekmēja vispārējo siltumnīcefekta gāzu samazināšanos šajās valstīs.

  • Vācija samazināja emisijas par 2,3 % jeb 23,5 miljoniem tonnu CO2 ekvivalentu: gāzes izmantošana ogļu vietā elektroenerģijas un siltuma ražošanā publiskajā sektorā bija viens no galvenajiem emisiju samazināšanās iemesliem. Turklāt ievērojami samazinājās emisijas, ko rada sauszemes transports un mājsaimniecības, kā arī pakalpojumu nozare.
  • Somija samazināja emisijas par 14,6 % jeb 11,9 miljoniem tonnu CO2 ekvivalentu: emisiju samazināšanās galvenokārt panākta, pateicoties ievērojamam samazinājumam fosilā kurināmā izmantošanā elektroenerģijas un siltuma ražošanā publiskajā sektorā, ko savukārt izraisīja elektrības imports. Jo īpaši samazinājās ogļu patēriņš.
  • Nīderlande samazināja emisijas par 2,9 % jeb 6,3 miljoniem tonnu CO2 ekvivalentu: elektroenerģijas un siltuma ražošanai publiskajā sektorā mazāk izmantoja fosilo kurināmo. Mājsaimniecības un pakalpojumu nozarē izmantoja mazāk fosilo kurināmo siltās ziemas dēļ.

Citas ES-15 dalībvalstis, kurās no 2004. līdz 2005. gadam bija vērojama emisiju samazināšanās ir: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Luksemburga un Zviedrija.

Kurās nozarēs galvenokārt notikusi SEG emisiju samazināšanās?

Kopumā galvenās nozares, kurās notikusi ievērojamākā emisiju samazināšanās laika posmā no 2004. līdz 2005. gadam ES-15 dalībvalstīs bija elektroenerģijas un siltuma ražošana publiskajā sektorā, mājsaimniecības un pakalpojumi, kā arī sauszemes transports.

CO2 emisijas no elektroenerģijas un siltuma ražošanas publiskajā sektorā samazinājās par 0,9 % (-9,6 miljoni tonnas) galvenokārt tādēļ, ka samazinājās ogļu patēriņš.

CO2 emisijas no mājsaimniecībām un pakalpojumu nozares samazinājās par 1,7 % (7,0 miljoni tonnas). Par ievērojamu samazinājumu emisijās no mājsaimniecībām un pakalpojumu nozares ziņoja Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Vācija. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vērojams šāds samazinājums, ir siltāki laika apstākļi (siltāka ziema) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

CO2 emisijas no sauszemes transporta samazinājās par 0,8 % (6 miljoni tonnas). Tas galvenokārt noticis, pateicoties emisiju samazinājumam Vācijā, un tādēļ, ka vairāk tiek izmantots transports ar dīzeļdzinējiem, kā arī pateicoties „eko-nodoklim” un tam, ka degvielu pērk ārpus Vācijas (degvielas „tūrisms”).

Kurās ES-15 dalībvalstīs novērots vislielākais SEG emisiju pieaugums?

Kopumā Spānijā bija vērojama vislielākā siltumnīcefekta gāzu emisiju palielināšanās laika posmā no 2004. līdz 2005. gadam (skat. tabulu piezīmēs redaktoram).

Spānijā siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums par 3,6 % jeb 15,4 miljoniem tonnu CO2 ekvivalentu vērojams galvenokārt elektroenerģijas un siltuma ražošanas publiskajā sektorā dēļ. Tas noticis tādēļ, ka palielinājies elektrības ražošanas apjoms spēkstacijās, kurās izmanto fosilo degvielu (17 %), un tādēļ, ka elektrības ražošanas apjoms hidrospēkstacijās ir samazinājies (-33 %).

Citas ES-15 dalībvalstis, kurās no 2004. līdz 2005. gadam bija vērojama emisiju palielināšanās ir: Austrija, Grieķija, Itālija, Īrija un Portugāle.

EVA SEG datu skatītājs

EVA SEG datu skatītājs ir interaktīvs instruments, kas tīmeklī ļauj viegli piekļūt galvenajiem datiem EK siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā. SEG datu skatītājs ļauj lietotājam apskatīt un analizēt emisiju tendences galvenajās nozarēs un to apakšnozarēs. Tas arī ļauj salīdzināt emisijas izvēlētajās valstīs un nozarēs. Turklāt SEG datu skatītājs ļauj izveidot grafikas, kā arī lejupielādēt galveno emisiju aprēķinus.

EVA SEG Datu skatītājs

Piezīmes redaktoram:

Kas ir ikgadējais SEG inventarizācijas ziņojums?

Šo ziņojumu ES oficiāli iesniedz UNFCCC un tas ir ziņojums par vietējām kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām laika periodam no 1990. līdz 2005. gadam. Apzīmējums vietējais šajā kontekstā attiecas uz emisijām, kas rodas ES teritorijā. Ziņojumā ir informācija par SEG emisijām ES-15 un ES-27 dalībvalstīs. Tajā ir arī sīki paskaidrots process, kā rodas ES emisijas un kā tiek pārbaudīta kvalitāte.

EVA ir atbildīga par šī ziņojuma sagatavošanu un publicēšanu katru gadu, izmantojot informāciju, ko sniedz valstu valdības saskaņā ar EK SEG uzraudzības mehānismu.

Kā informācija ziņojumā ir savietojama ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu?

2005. gadā ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ietvēra apmēram 47 % no visām CO2 emisijām un apmēram 39 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES-15 dalībvalstīs. ES ETS aptvēra apmēram 49 % no visām CO2 emisijām un 41 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES-25 dalībvalstīs. Kopumā ES ETS informāciju ES dalībvalstis izmanto kā vienu no rādītājiem, aprēķinot kopējās CO2 emisijas enerģētikas un rūpniecības nozarēs šajā ziņojumā. Tomēr precīzi kvantitatīvie dati par ES ETS devumu kopējām CO2 emisijām nozarēs un apakšnozarēs vēl nav pieejami attiecībā uz ES-15 vai ES-25 dalībvalstīm.

Kāda ir šī ziņojuma nozīme saistībā ar Kioto protokolu?

Saskaņā ar Kioto protokolu ES-15 dalībvalstīm ir kopīgs mērķis samazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 8 %, salīdzinot ar bāzes gadu. ES-27 dalībvalstīm nav kopīga Kioto mērķa. Oficiālā ziņojumu iesniegšana atbilstīgi Kioto protokolam sākas pēc 2010. gada, kad ziņojums par emisijām tiks iesniegts par 2008. gadu. Līdz tam šis ziņojums ir visbūtiskākais un precīzākais informācijas avots par siltumnīcefekta gāzu emisijām ES. To var izmantot, lai apskatītu ES ieguldījumu attiecībā uz vietējo siltumnīcefekta gāzu samazināšanu (t.i. emisijas ES teritorijā) ceļā uz Kioto mērķiem. Kioto protokolu parakstošās puses drīkst izmantot oglekli absorbējošās ekosistēmas, kā arī tā saucamos „elastīgos mehānismus”, lai turpinātu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ārpus šo valstu teritorijām, kas ir kā papildinājums vietējam emisiju samazinājumam. Tādējādi darbības vietējā līmenī ir galvenā metode Kioto mērķu sasniegšanā. Šajā inventarizācijas ziņojumā ir ierosināts samazināt vietējās SEG emisijas par apmēram 2,0 % salīdzinājumā ar bāzes gadu Kioto protokolā.

1. tabula: Siltumnīcefekta gāzu emisijas CO2 ekvivalentos (izņemot oglekli absorbējošās ekosistēmas) un Kioto protokola mērķi 2008.–2012. gadam

table-1-lv.jpg

(1) ES-15 dalībvalstīm bāzes gads par CO2, CH4 un N2O ir 1990. gads; fluorētām gāzēm 12 dalībvalstis par bāzes gadu ir izvēlējušās 1995. gadu, savukārt Austrija, Francija un Itālija ir izvēlējušās 1990. gadu. Tā kā ES-15 dalībvalstu inventarizācija ir dalībvalstu inventarizāciju summa, fluorēto gāzu emisiju bāzes gada prognoze ES-dalībvalstīs ir 1995. gada emisiju summa 12 dalībvalstīs plus 1990. gada emisijas Austrijā, Francijā un Itālijā. ES-15 dalībvalstu bāzes gads emisijām ietver arī emisijas, kas saistītas ar mežu izciršanu Nīderlandē, Portugālē un Apvienotajā Karalistē („Eiropas Kopienas sākotnējais ziņojums saskaņā ar Kioto protokolu” (EVA, 2006. gads)).

(2) Malta nesniedza informāciju par SEG emisiju aprēķiniem 2005. gadam, tādēļ šajā tabulā pieejamie dati ir pamatoti uz ekstrapolāciju (skat. 1.8.2. nodaļu).

(3) ES-27 dalībvalstīm nav kopīga Kioto protokola mērķa.

Piezīme: Maltai un Kiprai nav atsevišķu Kioto mērķu.

Kas ir ES-27 dalībvalstis?

ES-27 dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

Kas ir ES-15 dalībvalstis?

ES-15 dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija.

Saites:

Lai apskatītu visu ziņojumu, skat. „ziņojums”

Atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par SEG inventarizācijas ziņojumu: skat. FAQ

Piekļuve SEG datiem: skat. EVA SEG datu skatītāju:




Permalinks

Dokumentu darbības