nākamais
iepriekšējais
temati
Intervija – Kā Eiropa panāk nulles piesārņojumu?

Eiropas Savienība ir uzsākusi vērienīgus plānus, lai nākamajās desmitgadēs krasi samazinātu emisijas un piesārņojumu. Daļa no tiem ietver nesen uzsākto Nulles piesārņojuma rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma samazināšanai līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai un videi. Mēs runājam ar EVA vides, veselības un labjutības ekspertu Ian Marnane. Viņš pašlaik sagatavo gaidāmo EVA ziņojumu par nulles piesārņojumu, ko paredzēts publicēt šogad.

Lasīt vēl

Pārvaldība — Sadarbība ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas nodrošināšanai

Kam pieder zeme un tās resursi? Kas lemj par to iespējamo izmantošanu? Dažos gadījumos zeme ir privātīpašums, ko var iegādāties un pārdot un ko izmanto tikai tās īpašnieki. Bieži tās izmantošanu regulē ar valsts vai vietējā mēroga noteikumiem, piemēram, lai saglabātu apmežotās platības. Citos gadījumos dažas teritorijas ir paredzētas tikai sabiedriskai izmantošanai. Taču zeme nav tikai platība vai teritorija. Kad mēs visi izmantojam zemi un paļaujamies uz tās resursiem, ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanai ir nepieciešama īpašnieku, regulatoru un lietotāju sadarbība no vietējā līdz globālajam mērogam.

Lasīt vēl

Intervija — Augsnes kontaminācija kā rūpniecības atstātais mantojums

Augsnes kontaminācija ir jautājums, kas ir cieši saistīts ar mūsu kopīgo pagātni un ir daļa no stāsta par to, kā Eiropa pasaulē vispirms kļuva par līderi rūpniecības jomā, bet vēlāk — par līderi vides jomā. Labākai izpratnei par augsnes kontaminācijas problēmu mēs runājām ar Krenfīldas Universitātes (Apvienotā Karaliste) emeritēto profesoru Mark Kibblewhite un vienu no Eiropas vadošajiem ekspertiem augsnes jomā.

Lasīt vēl

Izmainītas ēdienkartes, izmainītas ainavas — lauksaimniecība un pārtika Eiropā

Lielāko daļu no mūsu patērētās pārtikas iegūst uz sauszemes un augsnē. Pēdējā gadsimta laikā līdz ar Eiropas ainavu un sabiedrību ir būtiski mainījies tas, ko ēdam, un tas, kā mēs to ražojam. Lauksaimniecības intensifikācija ir ļāvusi Eiropai saražot vairāk pārtikas par pieejamākām cenām, taču tas ir noticis uz vides un tradicionālās lauksaimniecības rēķina. Tagad ir laiks pārdomāt mūsu attieksmi pret pārtiku, kas nonāk uz mūsu šķīvja, zemi un kopienām, kas to ražo.

Lasīt vēl

Intervija — Augsne: dzīvie dārgumi zem mūsu kājām

Augsne ir kas daudz vairāk par nedzīvām smiltīm un sanesām. Tā ir pilna dzīvības — no mikroskopiskiem organismiem līdz lielākiem zīdītājiem, turklāt tie visi mijiedarbojas vienlīdz lielā skaitā mikrodzīvotņu. To mijiedarbība mums nodrošina pārtiku un šķiedrvielas, tīru ūdeni, tīru gaisu un rūpnieciskus procesus, kuros neizmanto sintētiskas ķīmiskās vielas, turklāt šī mijiedarbība var pat palīdzēt izārstēt daudzas slimības. Mēs aprunājāmies ar Dr. David Russell no Zenkenberga Dabas vēstures muzeja Vācijā par augsnes bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi mūsu planētai.

Lasīt vēl

Copernicus — Zemes novērošana no kosmosa un no zemes

ES Zemes novērošanas un monitoringa programma Copernicus, kas pazīstama kā Eiropas skats uz Zemi, radikāli pārveido to, kā mēs saprotam un plānojam mūsu vērtīgo zemes un augsnes resursu ilgtspējīgāku izmantošanu. Sākot ar pilsētplānošanu, transporta maršrutiem un zaļajām zonām un beidzot ar precīzo lauksaimniecību un meža apsaimniekošanu, Copernicus sniedz detalizētu un savlaicīgu zemes monitoringa informāciju lēmumu pieņemšanas atbalstam.

Lasīt vēl

Augsne, zeme un klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē augsni, un zemes izmantošanas maiņa un augsnes izmaiņas var vai nu paātrināt, vai palēnināt klimata pārmaiņas. Bez veselīgākas augsnes, ilgtspējīgas zemes un augsnes apsaimniekošanas mēs nevaram novērst klimata krīzi, saražot pietiekami daudz pārtikas un pielāgoties klimata pārmaiņām. Iespējams, atbilde ir galveno ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, kā arī oglekļa uztveršana no atmosfēras, ko paveic daba.

Lasīt vēl

Zeme un augsne Eiropā — pilsētu betona pastāvīga izplešanās?

Eiropas ainava mainās. Pilsētas un to infrastruktūra izplešas, aizņemot ražīgo lauksaimniecības zemi, sadrumstalojot ainavu mazākos laukumos, ietekmējot dzīvo dabu un ekosistēmas. Papildus ainavu sadrumstalotībai augsni un zemi skar vairāki citi apdraudējumi: kontaminācija, erozija, sablīvēšanās, noslēgšana, degradācija un pat pamešana. Ja nu mēs varētu atkārtoti izmantot zemi, ko jau aizņem pilsētas un pilsētu infrastruktūra, nevis aizņemt lauksaimniecības zemi?

Lasīt vēl

Zeme un augsne: ceļā uz šo svarīgo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu

Mēs nespējam dzīvot bez veselīgas zemes un augsnes. No zemes mēs iegūstam lielāko daļu pārtikas un uz zemes būvējam mājokļus. Zeme ir ļoti svarīga visām dzīvnieku un augu sugām, kas dzīvo uz sauszemes vai ūdenī. Augsne — viens no zemes pamatkomponentiem — ir ļoti sarežģīts un bieži nepietiekami novērtēts elements, kas ir dzīvības pilns. Diemžēl pašreiz zemi un augsni Eiropā un pasaulē neizmantojam ilgtspējīgi. Tas būtiski ietekmē dzīvību uz zemes.

Lasīt vēl

Cilvēku darbība apdraud zemi un augsni

Zemei un augsnei ir būtiska nozīme dabas sistēmu pastāvēšanā un cilvēku sabiedrības dzīvē, taču cilvēku darbība apdraud kopējo zemes resursu, tostarp augsnes, funkcionēšanu. Kāpēc tas notiek? Ko Eiropa dara, lai to novērstu? Tā kā 2015. gads ir Starptautiskais augsnes gads, uzdodam šos jautājumus Eiropas Vides aģentūras projektu vadītājai augsnes novērtēšanas un ziņošanas jautājumos Geertrui Louwagie.

Lasīt vēl

Permalinks

Dokumentu darbības